Ierobežo Eiropas naudas «plūsmu» vietvarām (5)

Šobrīd par prioritāri un paātrināti ieviešamām ES fondu aktivitātēm noteiktas 57 (no valsts budžeta tas prasīs 369 miljonus latu), savukārt kā papildu vērtējamas noteiktas 62 aktivitātes (valsts budžets – 127 miljoni latu). Prioritāte tagad tiek dota "ieguldījumam tautsaimniecības attīstībā", un šogad izveidotā darba grupa, kas izskata aktivitāšu uzsākšanu iespēju, akcentē šādas pozīcijas: projektu īstermiņa/ilgtermiņa rezultāti, plānotie izdevumi, ietekme uz pieprasījumu, importu/eksportu, vai pēc projekta īstenošanas tiks ieviestas jaunas darba vietas, kā arī valsts budžeta līdzekļu apjoms.

Tātad tagad projektu pieteicējiem (tai skaitā pašvaldībām) nākas pamatīgāk izvērtēt visus par un pret attiecībā uz piedalīšanos kādā aktivitātē, vairāk orientējoties uz "taustāmām lietām", nevis, teiksim, uz kāda pētījuma īstenošanu. Turklāt jāizvērtē savas līdzfinansējuma iespējas, kas tagad, ņemot vērā sarukušos budžetus, nav tik lielas, kā bija plānots.

Galvenais – noteikt prioritātes

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kūrē septiņas ES fondu aktivitātes, no tām atliktas ir trīs (Eiropas Sociālajā fondā un Eiropas Reģionālās attīstības fondā).

Kā informē RAPLM Attīstības instrumentu departamenta direktore Arina Andreičika, janvāra beigās ir noslēdzies pirmais atlases konkurss aktivitātē, kas ir RAPLM pārziņā un ir paredzēta kā atbalsts 16 pilsētām, – Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai. Tika saņemti 23 pieteikumi no 16 pilsētām par kopējo summu 62 miljoni eiro. 19 projektiem ir dots akcepts, un tuvākajā laikā ir paredzēts sākt slēgt līgumus. (Ministrija šobrīd ir nokoncentrējusies uz attīstības centriem, jo tiem ir liela ietekme uz plašāku apkārtējo teritoriju.) Tāpat RAPLM sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru ir izvērtējusi 27 iesniegtos projektus (kopējā summa – 35 miljoni eiro), kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestādēm, un tie visi ir atbalstāmi. Pašlaik viss iekļaujas termiņos, kas ir saskaņoti ar pašvaldībām, un lielu sarežģījumu neesot, teic Andreičika.

Runājot par pašvaldības līdzfinansēšanas spēju – valsts budžetā ir paredzēts izņēmums, ka, īstenojot struktūrfondu projektu, vietvarām ir iespējams aizņemties. "Protams, ņemot vērā pašvaldību budžetu samazinājumu, tām nepieciešams koncentrēties un pārskatīt savas prioritātes. Ministrijai risks ir mazāks, jo mūsu projekta pieteikumi un idejas tika saskaņoti vispirms Koordinācijas padomē, kurā visas pašvaldības ir aizstāvējušas savas attīstības programmas. Līdz ar to, jau attīstību plānojot, vietvaras ir noteikušas, ka šie projekti tām ir prioritāri. Tā kā šie ir infrastruktūras projekti, tie paliek prioritāri arī tagad: ielu rekonstrukcija, uzņēmējdarbības stimulēšana, teritorijas pieejamības nodrošināšana (tam tiks novirzīti 39 miljoni eiro), kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcija (10 miljoni). Tad vēl ir jāmin arī bērnu un jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstība, kam paredzēti četri miljoni," stāsta Andreičika.

Nekādu "ekstru"

"Tagad ir atvērts otrais "uzsaukums", un tā termiņš ir pagarināts līdz 20. maijam, lai pašvaldības vēl izskata savas prioritātes. Šobrīd izskatās, ka ES nauda abās minētajās aktivitātēs tiks apgūta. Un tas ir labs rādītājs, lai varētu turpināt sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par finansējuma pārdali konkrētām aktivitātēm tieši infrastruktūrai," uzsver RAPLM pārstāve, piebilstot, ka "šodien projekta idejas tiešām ir balstītas uz attīstības plānu un nav nekādu "ekstru" un, iesniedzot projektu pieteikumus, pašvaldības skatās, kas ir primārais. Turklāt – lai gan būvniecības tāmes ir izstrādātas, tagad, ņemot vērā cenu kritumu būvniecībā, pašvaldībām ir iespējams pārskatīt plānotās summas un pat ietaupīt."

RAPLM tās pārziņā esošajām aktivitātēm ir piemērojusi kvotas principu, lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību. "Ar nozaru ministrijām esam diskutējuši par dažādiem kritērijiem, kā varētu novirzīt finansējumu vairāk uz reģioniem. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, esam ierosinājuši (22. janvārī nosūtījām vēstuli gan premjeram, gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan FM) vispār pārskatīt pasākumus attiecībā uz ES fondu aktivitātēm. Mēs uzskatām daļu no tām kā "ekstras", piemēram, vairāku pētījumu īstenošanu vajag šobrīd atlikt, novirzot atbalstu uz jomām, kas stimulēs ekonomiku. FM ir izveidojusi darba grupu un, piesaistot nozaru speciālistus un sociālos partnerus, caurskata visas prioritātes, un sagatavos līdz martam informatīvu ziņojumu. Mēs kā atbildīgā ministrija par Nacionālā attīstības plāna izstrādi un realizāciju arī izvērtēsim visas aktivitātes un sagatavosim savu "sarakstu" – dodot priekšroku tiem pasākumiem, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi tālākā nākotnē. Jāpiebilst, ka arī EM ir nākusi klajā ar iniciatīvām, kuras aktivitātes tā ir plānojusi atlikt vai pārstrukturēt."

Rajoni pārmaiņu tuvuma jausmās

Runājot par rajoniem – RAPLM saskaņā ar to reorganizācijas likumu tagad fiksē to reālo statusu un saistības. Rajoni gatavo reorganizācijas plānus, kuros būs ietverti visi projekti, kas ir atbalstīti struktūrfondos vai citos finanšu "instrumentos". "Būtiskākais – lai ir saistību pārņēmējs un tiktu nodrošināta visu prasību izpilde, ko izvirza Eiropas Komisija (EK). Lai nav tā, ka ir īstenots projekts, bet nav nodota dokumentācija un nav saglabāti projekta rezultāti, un Eiropas Komisija pēc tam nevar sameklēt "nekādus galus". Protams, ir daži objekti, kurus pēc būtības novadi nevarēs pārņemt. Sakarā ar tiem ir paredzēta atsevišķa diskusija, pieņemot atsevišķu valdības lēmumu," skaidro Andreičika, norādot: tā kā jaunā novadu karte ir jau apstiprināta, patlaban dažādos plānos jau tiek skatīta ietekme uz apkārtējām teritorijām. "No juridiskā viedokļa – šīs saistības ir jāpārņem. No jūnija līdz augustam līgumi būs jāpārslēdz vai jāinformē līgumslēdzējas institūcijas par to, ka ir cits saņēmējs."

"Ja raugāmies uz rajonu dalību dažādos projektos, tad kā piemēru varu minēt Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu, kurai konkurss noslēdzās pagājušā gada nogalē. Tajā kā projekta partneri piedalās tieši rajona padomes. Piemēram, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Bauskas un Jēkabpils rajonu padomēm un Dobeles pilsētas domi īstenos projektu par muzeju renovāciju. Turklāt reorganizācijas plānā ir norādīta konkrēta pašvaldība, kas pārņems šīs saistības. No mūsu viedokļa – tas ir ļoti atbalstāms, lai juridiski ir šī pārmantojamība un saistību pārņemšana. Tā ka nevaru teikt, ka rajoni, zinot, ka šogad tos likvidēs, neko nedara," teic RAPLM pārstāve.

"Mazie" nav neaktīvi

Kas attiecas uz mazajām pašvaldībām – Andreičika nepiekrīt, ka tās ir mazaktīvas. Tas neesot atkarīgs no pašvaldības lieluma, bet no tās vadības un darbinieku aktivitātes. Ministrijai ir veiksmīgi piemēri tajā pašā pārrobežu sadarbības programmā, kur piedalījās arī mazas pašvaldības. Pagastiem, protams, ir grūtāk pieteikties, jo tiem ir zemāka finanšu kapacitāte un iespēja pamatot projekta nepieciešamību (jo priekšroka tiek dota ietekmei uz lielāku teritoriju). "Tieši tāpēc tika ierosināta teritoriālā reforma, lai celtu kapacitāti un konkurētspēju novadiem un tie efektīvāk spētu pieteikties un apgūt ES fondus. Kad novadi apvienosies un sāks darboties, būs ne tikai finanšu, bet arī lielākas plānošanas spējas, tai skaitā – kā labāk nodrošināt pašvaldības pakalpojumus."

RAPLM speciāliste atzīst, ka īstenoto projektu lietderība gan nav izvērtēta: "Jautājums ir vairāk par to – nevis, cik lietderīgi tas tiks izmantots konkrētajai pašvaldībai, jo jebkurš ieguldījums dod labumu, bet galvenais – kā tas tika saprogrammēts un cik būtiski un primāri bija šie pasākumi. Tomēr ir veikti vairāki izvērtējumi par iepriekšējā plānošanas perioda struktūrfondu apguvi, un redzam tendenci, ka Latgalei un Vidzemei ir aizgājis mazāk finansējuma, tāpēc tagad vairāk pievēršam uzmanību "piespiedu" mehānismiem, teiksim, izmantojot kvotas, lai reģioni attīstītos līdzsvaroti. Skaidrs, ka ietekme no realizētajiem projektiem būs – un būtu labi, ja tā būtu lielāka. Te ir jautājums par to, ka iepriekšējā periodā netika domāts tikai par pamatinfrastruktūru, bet arī par "ekstrām"."

Andreičika pieļauj, ka no šā gada jūnija līdz septembrim pašvaldību interese nebūs lielāka, bet koncentrētāka, jo finanšu resursu ir mazāk, spēja līdzfinansēt arī. Un tagad nebūs, ka piesakās tāpēc, ka var pieteikties.

Kā atvieglot fondu apguvi

RAPLM Attīstības instrumentu departamenta Struktūrfondu vadības nodaļas vadītāja Elīna Kārkla atsaucas uz pašvaldību attīstības programmām, kas palīdz pašvaldībām noteikt prioritātes – investīciju plānos ir definēti projekti, kas ir plānoti nākamajos septiņos gados. "Visas programmas izgājušas sabiedriskās apspriešanas procedūras. Jautājums, protams, cik iedzīvotāji paši ir aktīvi tajā piedalījušies, bet principā visas programmas ir pieejamas pašvaldību interneta mājaslapās."

Viņa norāda, ka pašvaldībai šodien ir svarīgākais informāciju apgūt un nokoncentrēties, un jāsaista konkrēts finansējums ar prioritātēm, nevar tā būt, ka viss programmā ir prioritārs. Diemžēl ir arī vērojama pārāk liela koncentrēšanās uz īstermiņa mērķu sasniegšanu, aizmirstot par to, ka mums ir Nacionālais attīstības plāns (šobrīd top arī Latvijas ilgtermiņa stratēģija), tāpēc jāvirzās būtu vismaz uz vidējā termiņā sasniedzamajiem mērķiem.

RAPLM ir saņēmusi no pašvaldībām un plānošanas reģioniem arī kritiku par administratīvajiem šķēršļiem fondu apguvē. "Jāņem vērā, ka iepriekšējais periods bija pirmais un EK uz mums skatījās citādi nekā uz vecajām dalībvalstīm – un prasīja mums stingrāku uzraudzību un uzskaiti. Līdz ar to tiešām šie administratīvie šķēršļi ir bijuši diezgan lieli. Mēs tagad ierosinām to visu vienkāršot, un arī FM gatavo izmaiņas MK noteikumos uz šo 2007.–2013. gada plānošanas periodu (ir paredzēti vairāki grozījumi MK noteikumos, esam sākuši sarunas par to arī ar Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas pašvaldību savienību).

Runājot par konkrētiem priekšlikumiem – EK ir ierosinājusi paātrināt finansējuma plūsmas apriti. Lielajiem projektiem (kā lielās šosejas, pārvadi, tilti), kas pārsniedz 50 miljonus eiro, nauda tiek apgrozīta ātrāk, nevis balstoties uz veiktajiem maksājumiem, bet pēc konkrēta finanšu plāna (teiksim, pagājis ceturksnis, iztērēta zināma summa, un tā tiek ātrāk atgriezta Latvijas budžetā). Otrkārt, EK plāno palielināt avansa maksājumus dalībvalstīm. Šobrīd tie ir 2%, bet tagad būs aptuveni 4% (līdz ar to budžetā ienāks papildu 190 miljoni eiro). Attiecībā uz komercdarbības atbalsta finansējuma saņēmējiem – ir paredzēts, ka tiem avansu var izmaksāt 100% apmērā. Plus EK no savas puses par ceturtdaļu palielinās tehnisko respektīvi ekspertu atbalstu, kas strādā ar lielajiem projektiem, vienlaikus aicinot izmantot dažādus finanšu mehānismus, kādā veidā šo naudu apgūt.

Attiecībā uz Latvijas līmeni – FM vienā no tuvākajām valdības sēdēm plāno virzīt grozījumos MK noteikumos, kas regulē maksājumu plūsmu. Teiksim, ļoti būtiski tiek saīsināts termiņš, kādā ir jāizskata visi maksājumu dokumenti, cik bieži jāiesniedz progresa pārskati (tagad varēs tos iesniegt divreiz gadā), tāpat arī palielinot avansu uzņēmējiem," par ierosinājumiem stāsta Kārkla.

Mīnusi un trūkumi

"Kāpēc tik lēni tiek apgūti fondi? Jo katrai aktivitātei ir jāizstrādā MK noteikumi, un tas apgrūtina gan saskaņošanas procesu, gan apstiprināšanu un ieviešanu. Paralēli Uzraudzības komitejā jāsaskaņo vērtēšanas kritēriji. No tā mēs nevaram izvairīties, jo tas ir noteikts Regulā, taču vajag izdiskutēt, kas tiek saprasts ar šiem kritērijiem."

Kā ļoti sāpīgu un būtisku lietu Kārkla min administratīvās izmaksas, kas šobrīd nav attiecināmas projektos, un tas rada ļoti lielu finanšu slogu tieši pašvaldībām. Administratīvo izmaksu summas lielums, protams, ir atkarīgs no projekta apjoma (piemēram, vai tie ir 5% no piecu miljonu projekta vai 5% no 5000 latiem). FM drīzumā nāks klajā ar nemainīgās likmes metodiku, kas ļauj cerēt, ka šīs izmaksas atgriezīsies kā attiecināmas.

Kā mīnusu viņa atzīst to, ka pašvaldības situācijā, kad tiek palielināts avansa apjoms uzņēmējiem, tiek nostādītas nelabvēlīgākā situācijā: vietvarām avansa procents ir 20%, uzņēmējiem – 35%. Protams, uzņēmējdarbība esot prioritāra, un tomēr – pašvaldībās ir iedzīvotāji, kam nepieciešami pakalpojumi, kas tiek būtiski uzlaboti ar struktūrfondu palīdzību.

Runājot par privāto–publisko partnerību – Kārkla aicina pašvaldības izmantot šo modeli, jo ne visas funkcijas ir jānodrošina vietvarai. "Šim privātās–publiskās partnerības likumam jābūt pēc iespējas ātrāk pieņemtam.".

***

Fakti

- ES fondu apguves procesā ir iesaistītas 11 nozaru ministrijas, Valsts kanceleja, astoņas sadarbības iestādes.

- Pašvaldības var piedalīties vairāk nekā pusē no struktūrfondu aktivitātēm (aptuveni 100). Lielāka interese ir saistībā ar infrastruktūru, satiksmes drošību, tūrisma infrastruktūru, sociālajiem pakalpojumiem.

- Šobrīd ir atliktas 62 aktivitātes.