Latvijas pārtikas pārstrādes nozare ir "uz revolucionārās takas" un gatava iziet ielās. Šīs industrijas pārstāvji uzskata, ka valdībai jārīkojas daudz enerģiskāk – nevis tikai imitējot darbību, sēžot neskaitāmās sapulcēs. Diskusijas par to, ka jāatbalsta uzņēmēji, neko nemaina un nedod reālu rezultātu.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) pauda savu viedokli, ka valsts pārvalde ir jāreformē pašā saknē, jo tā bremzē ekonomikas atveseļošanās pasākumus un padara grūto situāciju vēl grūtāku. LPUF brīdina: ja neseko rīcība, tad šobrīd "ielās" izgājušajiem lauksaimniekiem sekos arī citu nozaru pārstāvji, tai skaitā pārtikas pārstrādātāji. Tāpēc valdībai jāīsteno krīzes laika plāns, atbalstot uzņēmēju ierosinātos pasākumus. Tukšo diskusiju laiks ir beidzies – ir jārīkojas, ja grib glābt valsts ekonomiku, atgādina asociācijas pārstāvji.
Divi mēneši neskaitāmu sapulču
LPUF izpilddirektors Didzis Šmits uzsvēra, ka situācija pārtikas pārstrādes sektorā rāda, ka arī tas izjūt kritumu. Salīdzinot ar 2007. gada decembri un pērnā gada to pašu periodu, kopējais kritums bijis 13%. Tas ir saistīts ar problēmām eksporta jomā, īpaši Austrumu tirgū (vietējo valūtu devalvācija), un iekšējā tirgus patēriņa kritumu.
Runājot par ekonomikas glābšanas pasākumiem, Šmits norādīja, ka tie izskatīti, tiekoties ar premjeru pirms diviem mēnešiem. Tad pārtikas pārstrādes nozares uzņēmēji vienojušies, ka tiks panākta ierobežojumu atcelšana lielajiem uzņēmumiem attiecībā uz ES fondu naudas saņemšanu, eksports dominēs kā galvenais "atskaites punkts", īpaši atbalstot tās komercsabiedrības, kuras ik gadu eksportē produkciju virs 1 000 000 gadā, tiks "iesaldētas" valsts pārvaldes institūciju un ministriju aktivitātes, kas apgrūtina šo biznesu. Ir pagājuši divi mēneši neskaitāmās dažādu ministriju sanāksmēs, stīvējoties ar ierēdņiem, kuri mēģina "paskaidrot", kāpēc visu minēto nevar izdarīt. "Katra tukšās sarunās pavadīta diena nes lielus zaudējumus," teic Šmits, salīdzinot esošo situāciju ar kara hospitāli, kur tiek gaidīts, ka pacienti nomirs, nevis mēģina tos ārstēt. Faktiski premjera lēmumi tiekot "difuzēti", un praktiski nekāda darbība tālāk neseko. Pārtikas pārstrādes nozares pārstāvji iesaka premjeram veidot jaunu komandu, fundamentāli pārveidojot valsts pārvaldi – pretējā gadījumā visas nozares "izvazās" pa sanāksmēm, bet tā arī nekas nenotiks.
Kā piebilda LPUF izpilddirektors, asociācijas pārstāvji ir iesaistījušies glābšanas plāna izveidē kopā ar Ekonomikas ministriju (tas tikšot skatīts 13. februāra Ministru kabineta sēdē), taču ir zināms, ka vēl šādi plāni top arī Zemkopības un Finanšu ministrijā.
Uztrauc situācija iekšējā tirgū
LPUF izpilddirektoru uztrauc situācija pārtikas pārstrādes iekšējā tirgū – tā ir padarīta par "miskasti", kurā var samest iekšā jebko, izmantojot dempingu un tamlīdzīgu pieeju. Tāpat liels mīnuss ir patērētāju nepatriotiskums attiecībā uz vietējām precēm. "Ja salīdzinām ar franču pieeju – viņi brauc ar savām mašīnām, dzer savu vīnu, bet pat mūsu ministriem uz galdiem stāv importētais minerālūdens. Mums ir maza ticība, ka valdība ko izdarīs eksporta tirgū, ja savā tik maz ir paveikts." Tāpēc pārtikas industrijas pārstāvji iesaka veicināt iekšējo tirgu un patēriņu un dot zaļo gaismu saviem produktiem.
Arī par ES fondu naudas piešķiršanu asociācijai ir iebildumi – projekti netiek vērtēti pēc būtības, bet pēc "formas". Pilnīgi neiespējami projekti saņem atbalstu, bet reāli – ne. Diemžēl tie nav vienīgie zemūdens akmeņi – arī akcīzes nodokļa palielināšana virs plānā paredzētā nekādu stimulu vis nedod. "Rosinājām samazināt PVN, bet to tieši pretēji – pacēla. Taču noteikti būtu jādiferencē PVN pārtikai, lai vietējiem produktiem tas būtu mazāks. Arī uzņēmuma ienākuma nodoklis, teiksim, Norvēģijā, tiek aprēķināts, bet maksāšana atstāta uz vēlāku laika. Kāpēc šobrīd šādu pieeju nevar izmantot pie mums?" retoriski vaicā Šmits.
Savukārt AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels norādīja, ka viena no nozarēm, kas visvairāk cieš šajā situācijā, ir piena ražošana. Viņu uztrauc šobrīd notiekošā ražotāju kūdīšana pret pārstrādātājiem, ko vēl pastiprinot zemkopības ministra nekompetentie komentāri par piena cenām – lūk, litrs piena veikalā maksājot 70 santīmu. Bet tā ir augstākā produkta cena. Viņš atgādina, ka RPK pārdodot savu produktu par 34 santīmiem litrā.
Viņaprāt, ar traktoriem neko nevarēs panākt, vajadzīgs konkrēts atbalsts. Turklāt jādomā, kā konkurēt aiz valsts robežām, lai varētu eksportēt pusi saražotā piena un tā produktu. (Šobrīd noliktavās stāv 550 tonnas siera, aptuveni 100–150 tonnu tiek pārdots Latvijas tirgū, bet pārējo vajadzētu realizēt ārvalstīs.)
Gatavi strādāt zem pašizmaksas
Taču saspringta situācija nav tikai "pieniniekiem", tikpat grūti iet graudu nozarei un gaļas pārstrādei, kur jau tagad ražotāji strādā zem pašizmaksas.
Fogels uzsvēra, ka ir gatavi strādāt zem šīs pašizmaksas, lai tikai zemniekiem nebūtu jālej piens renstelē. "Pienu iepērkam par 18–19 santīmiem litrā, bet tam vajadzētu maksāt 12–13 santīmu, lai varētu to eksportēt. Starpību – sešus santīmus – vajadzētu segt no citiem līdzekļiem. No kurienes? Varbūt to varētu darīt no SVF piešķirtajiem līdzekļiem. Bet naudas atbalsts 24 miljonu apmērā ir vajadzīgs tūlīt. Krīzes momentu ir jāpalīdz pārdzīvot." Viņš ir arī pārliecināts, ka jāatbalsta visas aktivitātes eksporta jomā. Jāņem vērā, ka citās Eiropas valstīs subsīdijas ir daudz lielākas nekā pie mums. Līdz ar to rodas nevienlīdzīga konkurence un ārvalstu "subsidētā" prece izkonkurē mūsējo. "Brīvais tirgus ir laba lieta, bet līdz zināmai robežai," teica Fogels.