Valsts iestādes «savelk jostas» (25)

Kā liecina valsts iestāžu atbildes, pirmām kārtām tas izpaužas štata vietu samazinājumā un algu apcirpšanā. Taču tiek meklēti arī citi taupīšanas avoti – teiksim, atteikšanās no ārzemju komandējumiem un citiem izdevumiem.

KNAB nezina, no kā vēl var atteikties

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks nenoliedz, ka situācija ir kritiska. "Cik varēja, tik birojs jau šogad samazināja savai darbībai nepieciešamos finanšu līdzekļus, neapdraudot savu pamatfunkciju veikšanu. Protams, birojs vēlreiz pārskatīs nākamā gada sākumā savas izdevumu pozīcijas pēc iespējamām cenu izmaiņām.

Darbinieku atlīdzībai paredzētie finanšu līdzekļi tiks samazināti par 15%. Taču, runājot par kārtējo izdevumu samazināšanu (25%), grūti pateikt, no kā birojs vēl varētu atteikties. Ņemot vērā mūsu darbības nodrošināšanai līdz šim jau nelielo budžeta līdzekļu apjomu, tāds ietaupījums nav iespējams. Ja tas apdraudēs biroja pamatfunkciju veikšanu, neizslēdzu iespēju vērsties valdībā ar lūgumu piešķirt finansējumu no neparedzētajiem līdzekļiem. Lai darbinieki varētu braukt uz kādas negodīgas amatpersonas aizturēšanu, automašīnas bākā degviela taču vajadzīga."

VDI slēdz filiāles reģionos

Arī Valsts darba inspekcijā (VDI) atzīst, ka valdības noteiktais taupības režīms, protams, skar arī viņu iestādi. Lai segtu inflācijas pieaugumu, kā arī finansējuma samazināšanas dēļ, VDI ir veikta reģionālo struktūrvienību reorganizācija, kā rezultātā ir slēgti biroji reģionos, kuros strādāja viens vai divi inspektori. Tāpat VDI salīdzinājumā ar šā gada 1. janvāri darbinieku skaits sarucis par 24 amata vietām: 2008. gada 1. janvārī VDI bija 238 štata vietas, tagad – 214.

"Tāpat mēs ļoti sāpīgi izjutīsim šo 15% algu ekonomiju, jo 10% no atalgojumam paredzētā finansējuma jau tika samazināti pirms mēneša. Savukārt darba intensitāte tikai pieaugs, jo darbs mums ir jāpaveic – nelaimes gadījumi un arodslimības ir jāizmeklē, iesniegumi jāizskata," uzsver VDI direktore Rita Elce.

Darba tirgus saspringts visās nozarēs

VDI izjūt darba tirgus svārstības savā praksē. Tā šogad ir pieaudzis saņemto iesniegumu skaits saistībā ar darba samaksas un atlaišanas jautājumiem. Šogad 11 mēnešos VDI pavisam saņemti 4074 iesniegumi, pērn šajā pašā laika periodā bija 2943 iesniegumi. Novembrī inspekcijā saņemti 367 iesniegumi, no tiem 25 ir par darba aizsardzības jautājumiem un 342 – par darba likumdošanu, tai skaitā 202 iesniegumi skar darba samaksas jautājumus, bet 63 – atlaišanu.

"Spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, iesniegumu skaits ir saistīts ar šobrīd valstī esošo ekonomisko situāciju. Daļa uzņēmumu nonākuši uz bankrota sliekšņa, bet daļa samazina darbinieku skaitu līdz minimumam.

VDI uzsver, ka šī situācija neatbrīvo darba devēju no pienākuma ievērot Darba likumā noteikto, ka darbiniekam pienākošās naudas summas jāizmaksā atlaišanas dienā. Bieži tiek pārkāpta darbinieku atlaišanas kārtība – darba ņēmēji pirms tam netiek rakstveidā brīdināti, nesaņem kompensācijas par atlaišanu un tamlīdzīgi. Jāuzsver, ka VDI, konstatējot šāda veida pārkāpumus, piemēro administratīvo sodu. Tomēr būtiski ievērot, ka VDI nevar piespiest darba devēju izmaksāt darbiniekam pienākošās naudas summas, šādos gadījumos ir jāvēršas tiesā," uzsver VDI direktores vietniece Mārīte Noriņa.

Par darba likumdošanas pārkāpumiem šogad līdz 1. decembrim VDI piemērojusi 1452 administratīvos sodus par kopējo summu 253 389 lati. Samazinot nākamā gada budžetu, LTV veiks būtiskas izmaiņas darbībā.

Mediju misija kritiski apdraudēta

Visai saspringta situācija ir arī mediju jomā. Tā Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots "zīmē" pavisam drūmu ainu: "Jau līdzšinējais LTV budžets ir bijis izdzīvošanas budžets, un tā ietvaros sabiedriskā medija misijas pilnvērtīga pildīšana ir bijusi ievērojami apgrūtināta. Nu, saņemot Saeimas apstiprināto lēmumu, sabiedriskās televīzijas funkciju izpildīšana tiek kritiski apdraudēta. Turklāt jāņem vērā, ka jau šobrīd samazinās arī reklāmas ieņēmumi, bet 2009. gadā LTV prognozē vēl lielāku – aptuveni 500 000 latu – reklāmas plāna kritumu, tāpēc kopējā LTV budžeta sarukums nākamgad būtu 2,9 miljoni latu."

Saskaņā ar valsts finansējuma samazinājumu 2009. gadam LTV ir pieņēmusi vairākus nopietnus lēmumus, kas izšķiroši ietekmēs tās programmas būtību:

- samazināt LTV1 un LTV7 programmu veidošanas tiešās izmaksas – piemēram, pārtraukt tādus nacionālas nozīmes izklaides projektus kā Eirovīzijas dziesmu konkurss un seriāls Neprāta cena;

- pārtraukt LTV īpašo korespondentu darbu Briselē un Maskavā, tā apdraudot aktuālas un objektīvas informācijas pieejamību sabiedrībai par notikumiem Eiropas Savienībā un Krievijā;

- pārtraukt uzsākto praksi neatkarīgo producentu un sadarbības partneru veidoto raidījumu iepirkšanā par naudu (piemēram, raidījums Abi labi un Jauna nedēļa);

- pārtraukt LTV7 ziņu raidījumu krievu valodā Strana LV, tā liedzot krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem gūt informāciju par valstiski svarīgiem notikumiem.

Tāpat budžeta samazinājuma dēļ LTV nebūs iespējams atspoguļot arī valstiski svarīgus kultūrnozīmīgus notikumus, piemēram, tautas deju festivālu Sudmaliņas, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālās operas 90. jubilejas svinības. Tiks pārtraukta arī Latvijas teātru un koncertu ierakstīšana un pārraidīšana. Visbeidzot, apdraudēta ir arī 2010. gada Skolēnu dziesmu un deju svētku atspoguļošana, olimpisko spēļu un pasaules un Eiropas futbola spēļu licenču iegāde.

Budžeta samazinājuma dēļ LTV nolēmusi pārtraukt arī Ziņu dienesta tehnoloģiju modernizācijas projektu un apturēt LTV interneta ziņu portāla izveidošanas projektu. Esošā tehnika ir tik kritiskā stāvoklī, ka apdraud Ziņu dienesta darbu. Protams, tiks pārtrauktas visas LTV investīcijas darbinieku izglītībā un attīstībā.

"Ņemot vērā mūsu izstrādātos ierosinājumus, uzskatām, ka primāri šajā situācijā būtu nepieciešams rast finansējumu LTV7 analogās virszemes apraides nodrošināšanai miljona latu apmērā, kā arī LTV programmu ražošanai vismaz 800 000 latu apmērā," uzskata Kots.

Arī Latvijas Radio (LR) ir šaurā bezizejā, un tā vadība uzsvērusi, ka izdevumu samazināšanas nolūkā nevarot "apgriezt" darbinieku algas, jo, "pirmkārt, tas juridiski būtu pretrunā ar Darba likumu un, otrkārt, ņemot vērā, ka LR valde jau par 15% samazinājusi mainīgo atalgojuma daļu, ja alga būtu jāsamazina vēl, LR darbinieki zaudētu līdz 50% no savas algas". LR vadības nostāja palikusi nemainīga: lai nodrošinātu programmu veidošanu un izplatīšanu, Radio nepieciešami finanšu līdzekļi tādā apmērā, kādu to noteica LR valde 2. decembra lēmumā, – 4 774 944 lati.

AT satraukums par kritiskās robežas pārkāpšanu

Taupīšanās ziņā daudz labāka situācija nav arī tiesu sistēmā. Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja, gan norāda: pirms likums nav stājies spēkā un nav redzēta tā oficiālā redakcija, AT atturas no plašākiem komentāriem. "Ja likums stāsies spēkā, tas būs jāievēro, kaut arī tas nozīmē, ka AT būs tajā kritiskajā robežā, kad finansējuma trūkums reāli apdraud tiesas funkciju pildīšanu.

Saeima ir grozījusi likumu Par tiesu varu, iesaldējot tiesnešu algas. Saskaņā ar 9. decembra naktī Saeimā pieņemto likumu nebūs atļauts maksāt piemaksas, prēmijas, pabalstus, arī tos, kas bija paredzēti likumā Par tiesu varu. Citu rezervju, kā varētu ietaupīt, AT vairs nav. Lielāko AT budžeta daļu – aptuveni 70%, kas paredzēta atalgojumam, – veido tiesnešu atalgojums. Ņemot vērā, ka jau šobrīd AT tiesnešu skaits ir mazāks, nekā Saeimā noteiktais un kāds būtu nepieciešams pie tā lietu daudzuma, kāds jāizskata AT, nav iespējams domāt par tiesnešu skaita samazināšanu. Risinājums nav iespējams arī darbinieku apjoma samazināšanā, jo arī līdz šim AT to nav bijis pietiekami.

Taču nupat no Finanšu ministrijas AT ir saņēmusi Norādījumus 2009. gada valsts budžeta resursu un izdevumu sadalījuma sagatavošanai, kuru prasības jau pārkāpj šo kritisko robežu. Ja AT būs spiesta tos pildīt, tā nespēs veikt likumā noteiktās tiesas funkcijas. Tas vairs nav satraukums par iestādes normālu darbu un tiesnešu un darbinieku darba vietām, bet gan par Satversmē garantētajām pilsoņu tiesībām uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos.