Gulbenes novada domes maija sēdē deputāti apstiprināja maksas pakalpojumus novada kultūras un tautas namos, kā arī brīvdabas estrādēs. Tie ir saistīti ar privātiem un komerciāliem pasākumiem, ko organizē fiziskas un juridiskas personas. Arī iepriekš kultūras iestādes ņēmušas maksu par telpu īri, bet tagad visā novadā noteikti vienādi izcenojumi gan procentuāli, gan arī kā stundu likme.
"Nosakot maksas pakalpojumus privātiem un komerciāliem pasākumiem kultūras un tautas namos, kā arī brīvdabas estrādēs, ņēmām vērā vidusmēra rādītājus citās Latvijas kultūras iestādēs, kā arī reālās izmaksas, piemēram, vai pasākumā tiek vai netiek izmantota stacionārā skaņas un gaismas aparatūra, kāds ir elektroenerģijas patēriņš konkrētajā pasākumā, cik lieli cilvēkresursi tiek izmantoti, piemēram, cik apkopēju, biļešu kontrolieru un tamlīdzīgi," skaidro E.Siļķēna.
Novadā ir 14 kultūras un tautas nami, kas, izstrādājot cenas maksas pakalpojumiem, sadalīti pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, pēc katras konkrētās kultūras iestādes telpu lieluma, tehniskā un skatuves nodrošinājuma, skatītāju zāles aprīkojuma. Vērā ņemts arī skatītāju daudzums, kas kultūras un tautas namos atšķiras, kā arī kultūras iestāžu palīgtelpu stāvoklis.
Gulbenes novada domes galvenā speciāliste kultūras jomā Edīte Siļķēna kā piemēru min Jaungulbenes un Beļavas tautas namu, kur nepieciešams remonts, Litenes tautas namu, kur ir vajadzīgs ierīkot modernas sanitārās telpas, kā arī kultūras namus, kas ir izremontēti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, piemēram, Lizuma, Lejasciema un citas kultūras iestādes.
Izklaides un izglītojošie
Maksas pakalpojumos atsevišķi ir izdalīti izglītojošie un izklaides pasākumi. Maksa par tiem attiecas uz viesmāksliniekiem.
"Ja pats kultūras darbinieks, lai īstenotu kādu savu ideju, uzaicina, piemēram, lielu orķestri, rīko plašu pasākumu vai balli, tad tas ietilpst kultūras darbinieka pienākumos un šie maksas pakalpojumu izcenojumi uz to neattiecas. Izcenojumi neattiecas arī uz savstarpējiem norēķiniem, ja uzstājas amatiermākslas kolektīvi - teātri vai vokālie ansambļi, kas novada robežās brauc ciemos cits pie cita. Izcenojumi attiecas uz privātajām un juridiskajām personām, kas, piemēram, vēlas izmantot visas kultūras iestādes telpas ar aprīkojumu.
Brīvdabas estrādēm izcenojumi ir lielāki, jo tajās notiek salīdzinoši plašāki pasākumi. Daudz vairāk tiek patērēta elektroenerģija. Ir vajadzīga jaudīga apskaņošanas tehnika, apgaismojums. Pēc pasākuma jāsakopj daudz lielāka teritorija. Litenes, Tirzas, Lejasciema, Beļavas un Druvienas pagasta "Silmaču" estrādē ir noteikts, ka no biļešu ieņēmumiem, piemēram, izglītojošiem pasākumiem ir jāatvēl 10 procenti, bet izklaides pasākumiem - 15 procenti. Piemērojama ir arī stundu likme.
"Salīdzinājumā ar Latviju mūsu novadā noteiktās maksas pakalpojumu cenas nav lielas. Jaunie izcenojumi kultūras iestādes vadītājam ļauj izvēlēties, piemēram, no teātra izrādes ieņēmumiem par biļetēm prasīt maksu par telpu nomu kā noteiktu procentu vai arī ņemt vērā stundu likmi. Kultūras iestādes darbinieks un vieskolektīvs savstarpēji par to vienojas. Katrs kultūras un tautas nama vadītājs zina, ko labāk piemērot," saka E.Siļķēna.
Sola ņemt vērā realitāti
Tomēr kultūras iestāžu vadītāji ir nobažījušies, vai noteiktie maksas pakalpojumi neatsauksies uz to, ka ar koncertiem pieteiksies mazāk vieskolektīvu.
"Arī līdz šim ir bijusi maksa par telpu nomu, bet tagad ir jauna valdība novadā un jauni noteikumi. Tagad maksas pakalpojumi ir salīdzinoši lielāki. Ir noteikts, ka kultūras iestādēm, kas ir izremontētas, kur ir vairāk apmeklētāju, tur arī maksa ir lielāka, bet kultūras iestādēs, kur situācija nav tik laba, nomas maksa - mazāka. Vai tad mēs esam vainīgi, ka izremontējām savu kultūras namu? Protams, ir jau arī savs labums - ja kāds īrē mūsu telpas, tad par to tagad varam prasīt lielāku maksu. Tomēr jāņem vērā reālā situācija, kas šīs telpas īrē. Es, piemēram, neņemšu vienādu maksu no Normunda Audziša un miljonāra Kargina. Tas nav pareizi, ka uzņēmējam, kas man sponsorē dažādus pasākumus, jāmaksā tikpat daudz kā kaut kādam biezajam," uzskata Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte.
Jaungulbenes tautas nama vadītāja Dzidra Rudzīte stāsta, ka līdz šim maksa bijusi vairāk simboliska, ņemot vērā situāciju uz vietas.
"Ja atbrauca mākslinieki paši ar savām biļetēm, bet pasākumam bija maz apmeklētāju, es šo maksu samazināju, bet tagad ir noteikti šie izcenojumi. Baidos, ka mākslinieki atteiksies braukt ar koncertiem, jo arī viņi rēķināsies ar to, ka telpu īre ir dārgāka, bet maksa - vienmēr vienāda, neatkarīgi no tā, cik zālē ir apmeklētāju. Laukos apmeklētāju daudzumu prognozēt nevar. Mazāk no jaunajiem izcenojumiem cietīs balles, vairāk - izrādes un koncerti," saka Dz.Rudzīte.
Rankas pagasta kultūras nama vadītāja Mudīte Šnē bilst, ka jaunie maksas pakalpojumi viņas vadītās kultūras iestādes darbā neko nemainīs, jo arī līdz šim viņa ir prasījusi tādu nomas maksu par telpām, kas ir līdzvērtīga jaunajai.
"Uzskatu par pareizu arī kultūras iestāžu diferencēšanu," piebilst kultūras iestādes vadītāja.