Pociemietis Elmārs Purnis vēlējās attaisnot kurmi. Daudzi uzskata, ka kurmis ir kaitīgs, vaino to dārza postažā, jo tas ceļ augšup zemi. Patiesībā vaininieces lielākoties esot ūdensžurkas - pēc izskata līdzīgas kurmim, tikai ar garu asti. Abi dzīvnieki izmantojot kopēju alu sistēmu.
Ūdensžurkas dārzā - īstena sodība (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- Žurka rada milzīgu postu - nograuž visas sīpolpuķes, sakņu dārzeņus, kā arī augļu koku saknes. E. Purnis sūkstās, ka tās iznīcinājušas arī viņa vīnogulājus. Savukārt kurmis, lai arī ir zemes cilātājs, ražai lielu postu nedara - barojas vien ar kukaiņiem un kāpuriem. Kurmis dzīvo tikai pa apakšzemi, bet ūdensžurka šiverējas arī pa virszemi - pamanījusi cilvēku, tūlīt iemūkot alā.
E. Purnis teic, ka viņa īpašumā ūdensžurkas ļoti savairojušās. Cīņa ar viņām rit jau 50 gadu. Savukārt kurmju ir salīdzinoši maz, jo tie tika krietni nīcināti
- 50. gados par kurmja ādiņu varēja dabūt cukuru. Kurmjus var ļoti viegli noķert ar lamatām. Ūdensžurkas gan esot ļoti viltīgas - apejot tām apkārt. Šo daudzo gadu laikā tikai vienu izdevies noķert. Pociemietis spriež, ka pret šiem grauzējiem palīdz tikai inde. Tā jānovieto tur, kur grauzēji visbiežāk mēdz uzturēties. Tomēr tie ēdot ne katru indi. Tieši kāda inde būtu labāka, E. Purnis gan nezina teikt. Ir jāizmēģina.