Mūsu vecumdienās nebūs zivju. Reāls drauds? (61)

Pievienots Zemkopības ministrijas komentārs

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras lektors Māris Plikšs sarunā ar portālu TVNET šādu ANO ekspertu viedokli vērtēja kā "bišķiņ pārspīlētu".

Negribētu ticēt, ka līdz 2050.gadam zivju resursi izzudīs pilnībā.

Viņš pieļāva, ka tuvākajos gadu desmitos varētu būt problēmas ar atsevišķām zivju sugām, bet ne ar visām pasaules okeānos mītošajām zivīm.

Plikšs norādīja, ka, piemēram, Klusajā un Atlantijas okeānā ar zivju nozvejas daudzumu ir problēmas, bet tādas nav Indijas okeānā, kur zivis varētu zvejot arī vairāk. Pēdējos gados zivju zvejošana pasaulē tiek diezgan rūpīgi uzraudzīta, un Plikšs lēsa, ka nozarē iesaistītās valstis nepieļaus zivju izzušanu pilnībā.

Apdraudēts zilais tuncis

Arī dabas draugs un makšķernieks Māris Olte sarunā ar portālu TVNET atzina, ka, visticamāk, tuvāko desmitu gadu laikā neizzudīs visas zivis, bet dažas sugas gan varot būt apdraudētas. Kā piemēru viņš minēja zilo tunci, kurš ir "pārnozvejots". Zilā tunča gaļa ir suši sastāvdaļa. Tāpat varot izzust citas saimnieciski vērtīgas zivju sugas.

Olte pauda atbalstu izskanējušam viedokli, ka šis ir muļķības laikmets. Tas esot skaidrojams ar to, ka ir apzinātas problēmas un iespējamie risinājumi, taču vienlaikus tie netiek īstenoti. Tas attiecoties arī uz zivju daudzumu un nozveju.

Arī Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Solveiga Lazovska uz portāla TVNET jautājumu, cik nopietni ir šādi draudi, atzina: "Ņemot vērā, ka zivsaimniecība (zvejniecība) nav vienīgā, kas ietekmē izmaiņas zivju resursu stāvoklī,

pavisam noteikti nav patiess apgalvojums, "ka līdz 2050.gadam pasaules okeānos varētu izzust zivis, ja netiks pārkārtota zivsaimniecība".

Resursu stāvokli ietekmē arī klimata pārmaiņas, vides piesārņojums u.c. aspekti. Analīzē tie visi skatāmi kopsakarā."

Zivju aizsardzība Baltijas jūrā

Paužot ministrijas nostāju par zivsaimniecības situāciju Baltijas jūrā, viņa norādīja, ka Baltijas jūras zivju resursu izmantošana ir pakļauta kopīgai pārvaldībai, šādu pieeju realizēja IBSFC (International Baltic Sea Fisheries Council), kur arī Latvija bija dalībvalsts līdz 2005. gadam. Kopš 2005. šādu pašu pieeju realizē Eiropas Kopiena Kopējās Zivsaimniecības politikas ietvaros.

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt ūdens dzīvo resursu atbildīgu pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, tiek ieviesti dažādi zivju krājumu aizsardzības un saglabāšanas pasākumi, viņa klāstīja. 

Ierobežo zvejošanu

"Kā pamatpasākums jāmin zvejas iespēju limitēšana (kvotas) vērtīgākajiem krājumiem, kā mencām, lašiem, reņģēm, brētliņām u.c. Tās, balstoties uz zinātnisko novērtējumu un ņemot vērā situāciju dalībvalstīs, tiek pārskatītas katru gadu. Paralēli šai darbībai tiek paredzēti arī dažādi zveju ierobežojoši tehniski pasākumi, piemēram, pieļaujamais linuma acs izmērs zvejas rīkiem. Lai realizētu individuālu pieeju katram krājumam un vērstu visus aizsardzības pasākumus konkrēta krājuma atjaunošanai un konkrētus sasniedzamos rādītājus (bioloģiski drošs līmenis u.c), ES tiek izstrādāti krājumu aizsardzības plāni. Tādi šobrīd ir spēkā mencām, zušiem. Izstrādes stadijā arī lašiem, reņģēm un brētliņām. Šajos plānos paredzētie pasākumi tiek ieviesti arī Latvijas likumdošanā. Kopumā Eiropas Kopiena krājumu pārvaldībā šobrīd virzās uz maksimālā ilgtspējīgā stāvokļa noteikšanu katram krājumam, kas garantētu stabilas nozvejas. Tāpat jāpiemin arī pasākumi zvejas flotes sabalansēšanai atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, kas tiek īstenoti arī Latvijā," viņa informēja.

Zivju resursu atjaunošana

Lazovska turpināja: "Paralēli ES aktivitātēm nacionālajā līmenī būtiski minēt arī zivju resursu atražošanas pasākumus, kuru mērķis ir kompensēt saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto kaitējumu. Šo pasākumu ietvaros ik gadu ūdenstilpēs Latvijā tiek ielaisti daudzi miljoni lašu, taimiņu, līdaku, zandartu u.c. zivju mazuļu. Tāpat jāatzīmē, ka ir vērojama akvakultūras (zivju mākslīgai audzēšana) sektora izaugsme, kas sniedz atslodzi dabiskajiem resursiem. Latvijas un arī pasaules kopējiem akvakultūrā saražotajiem daudzumiem ir augšupejoša tendence."

Nepieļauj kritisku situāciju Baltijas jūrā

"Pie tik daudzām darbībām, kas tiek iniciētas krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai, Zemkopības ministrija pauž ļoti lielas cerības un optimismu, ka mums svarīgajos Baltijas jūras ūdeņos kritiska situācija netiks pieļauta. Eiropas kontekstā līdzīgi tiek domāts arī par citiem ES ūdeņiem, bet var atzīmēt, ka Baltijas jūrā šīs rūpes izpaužas visvairāk, jo šajos jautājumos ir dziļi ieinteresētas jūrai pieguļošās ES dalībvalstis, darbojas īpaša vides starptautiskā organizācija HELCOM, kā arī ir aktīvas ļoti daudzas nevalstiskās vides organizācijas. Tas nozīmē, ka situācijai Baltijas jūrā pastāvīgi seko un par to domā gan attiecīgo valstu, gan arī visas sabiedrības līmenī," viņa pauda.

Lai kavētu zivju izzušanu, ministrija uzskata, ka "būtiski ir izturēties atbildīgi pret pieejamajiem resursiem un arī vidi kopumā. Zivju krājumu gadījumā ir būtiski turpināt jau sāktos pasākumus, īstenot tos kā kompleksu, sadarbojoties nozares uzņēmējiem, administrācijām, zinātniekiem, tai skaitā nodrošinot atbilstošu kontroli, pastāvīgu vides monitoringu u.c. pasākumus."

Iesaka radikālus risinājumus

Savukārt portāla TVNET lasītājs ar segvārdu Staaar pauda šādu viedokli: "Risinājumiem ir jābūt radikāliem - jālikvidē visādi "Sarkanie Krusti", "Ārsti bez robežām" un līdzīgi sūdi... Jo šīs ir tās iestādes, kas cenšas izvilkt pēc iespējas vairāk un vājākas dzīvības, kuras patērē enerģiju. Respektīvi, jo mazāk patērētāju, jo mazāks pieprasījums. Mazāk cilvēku, mazāks enerģijas patēriņš (arī pārtika), un līdz ar to daba nav jāčakarē!!!"

40 gadu laikā okeānos varot izzust zivis

Portāls TVNET jau vēstīja par ANO ekspertu atzinumu, ka līdz 2050.gadam pasaules okeānos varētu izzust zivis, ja netiks pārkārtota zivsaimniecība.  Teju 30% no zivju krājumiem pasaulē jau izzuduši, tādējādi šīs nozares ražīgums ir mazāk nekā 10% no to bijušā potenciāla, bet visai zivsaimniecībai draud komerciāli izdevīgas nozvejas beigas 2050.gadā. Pēc ANO ekspertu uzskatiem, pasaule no katastrofālajām sekām varētu izvairīties, samazinot valstu subsīdijas zvejas flotēm un izveidojot zivju aizsardzības zonas.