Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/18/10903737t1h47b5.jpg)
Iepriekšējos gados plūdu seku likvidēšanai tika tērēti astoņi deviņi tūkstoši latu, šogad – 60 tūkstoši. Daļu Jelgavas pašvaldība sola atprasīt valdībai.
Lielākos izdevumus jeb nepilnus 32 tūkstošus latu pašvaldībai izmaksājusi sūkņu noma un ūdens sūknēšana no applūdušajām teritorijām Lietuvas šosejā, Kalnciema ceļā un citviet, vakar informēja pašvaldības pārstāvji.
Palīdzēts vairākiem desmitiem
Kā norādīja aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns, ūdens sūknēts arī no grāvjiem, kuru caurtekas bijušas aizaugušas pašu iedzīvotāju nolaidības dēļ. Vairāku ielu izskalojumu aizlāpīšana izmaksājusi ap 12 tūkstošiem latu. Vairāk nekā divus tūkstošus izmaksājusi inventāra iegāde Pašvaldības policijai. Kopumā pretplūdu pasākumi no Jelgavas pilsētas budžeta prasījuši ap 60 tūkstošiem latu, kurus, kā sacīja mērs Andris Rāviņš, vismaz daļēji plānots lūgt kompensēt valdībai.
Pilsētas galva A.Rāviņš izteica atzinību visiem atbildīgajiem dienestiem, kā arī iedzīvotājiem, kas sniedza plūdos cietušajiem palīdzību. Gan pilsētā, gan novados palīdzību sniedza arī ugunsdzēsēji.
Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags norādīja, ka iedzīvotāju aktivitāte ļauj domāt, ka viņi izprata plūdu nopietnību un bija atvērti sadarbībai, ziņojot par applūdušajām vietām, kā arī lūdzot palīdzību pašvaldības policijas darbiniekiem. «Tas nozīmē, ka mums cilvēki uzticas,» tā V.Vanags.
Pārsteidza slūžu atvēršana bez brīdinājuma
Pie negaidītākajiem palu pārsteigumiem tika minēta straujā ūdens līmeņa celšanās Platonē, ko radīja divu mazo hidroelektrostaciju slūžu atvēršana. Tās dēļ nekavējoties nācās atslēgt elektrību uzņēmumam «Jelgavas dzirnavas». Tā tika atslēgta arī vairākām Romas ielas apkārtnes un citviet esošām privātmājām, kam bija zemāk novietoti elektrosadales skapji (vietām, piemēram, Ābelītes ielā, applūda skapji, kas bija atradušies it kā normālā augstumā). Otrais negaidītais pārsteigums, kā atzina A.Rāviņš, bija Lielupes grīvas mazā caurlaides spēja, ko vēl vairāk apgrūtināja biezais ledus gan upē, gan Rīgas jūras līcī. Pilsēta centīšoties izmantot savu politisko ietekmi, lai Lielupes grīva tiktu iztīrīta un šis Zemgalei svarīgais jautājums beidzot atrisinātos.
Jelgavā plānots izveidot krīzes centru, kas palīdzētu koordinēt atbildīgo dienestu darbu plūdu un citu bīstamu situāciju gadījumos. Esot arī jāuzlabo dienestu sadarbība ar iedzīvotājiem, tāpēc domāšot par labāku apziņošanas sistēmu.
Ar būvatļaujām neesot grēkots
Pretēji VUGD un vairāku speciālistu teiktajam, ka šie plūdi būs mācība pašvaldībām, kas nepamatoti ļāvušas būvēt privātmājas plūdu teritorijās, Jelgavas pašvaldība šajā ziņā kļūdas nesaskata. Visas būvatļaujas izsniegtas, ievērojot plūdu draudus, sacīja Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Šādi plūdi varot atkārtoties reizi 20 gados.
«Es ieteiktu jelgavniekiem un lauciniekiem pie ēkām pamatīgi iezīmēt ūdens līmeni, kāds bija sasniegts šajos pavasara palos. Šī informācija vai katram varētu noderēt, domājot par nākotnes plāniem,» ieteic Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes docents Kārlis Siļķe.