Ziema sola karstu vasaru (16)

Šī ziema būs viena no aukstākajām un sniegiem bagātākajām pēdējos desmit gados, liecina meteorologu dati. Sniega sega vietām sasniedz pat pusmetra biezumu. Senie ticējumi teic - ja ziema ir barga, tad vasara būs karsta un rudenī gaidāma laba raža. «Bauskas Dzīves» aptaujātie lauksaimnieki sniegu un salu uzskata par patīkamu pārmaiņu pēc vairākām dubļu un ledus ziemām.

SIA «Iecavnieks» 700 hektāru ziemas kviešu, rapšu un eļļas linu sējumu labi «aizgājuši gulēt», jo zeme sasala pakāpeniski un uzreiz uzkrita sniegs, «Bauskas Dzīvei» stāsta uzņēmuma augkopības projektu vadītāja Anita Vismane. «Ja pavasarī sniegs vienmērīgi nokusīs un ūdeņi noskries, ir cerības uz labu ražu. Galvenais, lai kūstot ieplakās nesakrājas peļķes, jo tad stādi var aiziet bojā,» skaidro speciāliste.

A. Vismanes «rūpju bērni» ir divas ziemas eļļas linu šķirnes, kas tiek izmēģinātas pirmo reizi. ‘Alaska' un ‘Iceberg' paredzētas vēsākam klimatam - salcietības robeža kailsalā ir mīnus 15 grādu. «Mūsu lauki labi nosegti ar sniegu - kalniņu galos ir 15 centimetru sniega sega, ieplakās un mežmalās - pat 20 - 30 centimetru,» vērtē zemkope.

Eļļas lini var izrādīties Kurzemei vairāk piemērota kultūra, jo tur šoziem gaisa temperatūra nav noslīdējusi zem mīnus 14, kamēr Zemgalē vairākkārt sasniedza mīnus 20 grādus, domā augkope. Francijas sēklu piegādātāji par linu pārziemošanu neko pastāstīt nevarot, tāpēc pieredze jākrāj pašiem.

Rundāles novada zemnieku saimniecības «Urštēni» vadītāja Vēsma Veģere, kuras laukos iesēti ziemas kvieši, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» kā labu faktoru nosauc sala un sniega segas pastāvīgumu: «Ja sāktos temperatūras svārstības, sniegs kustu un atkal sasaltu, pārvēršoties ledū, tas kviešiem varētu kaitēt. Vienmērīgs sals, kāds valda patlaban, līdz ar stabilu sniega segu ir ļoti labs.»

Ražas prognozes gan varot nesakrist ar senlatviešu ticējumiem. «Kad ziemas pie mums faktiski nebija, kvieši tā arī «gulēt» neaizgāja, bet lēnām turpināja augt un pavasarī saceroja vairāk nekā parasti,» atminas V. Veģere. Toruden bijusi izcila raža, jo siltākas ziemas priekšrocība ir ilgāks veģetācijas periods.

Augļu dārzu kopējiem šoziem darba var būt vairāk, jo jārūpējas, lai kociņus neapgrauž kārīgi meža zvēri. «Ķeram zaķus,» taujāts par ziemošanu, nosmej Māris Kaminskis, Vecumnieku novada Valles pagasta augļkopības saimniecības «Dzērves» īpašnieks. Pagaidām gan garauši vēl meklējot zemē zem sniega palikušos ābolus, pie kociņiem neesot ķērušies. Viņiem garšo viengadīgu vai divgadīgu kociņu zariņi, miza, vecāki koki neesot cieņā. Stirnas «Dzērvju» dārzā netiek, jo tam žogs riņķī, pāri lēkt vēl neesot mēģinājušas.

Augļu dārzs ir pieputināts un guļ ziemas miegā, stāsta M. Kaminskis. «Sals ābelēm un bumbierēm problēmas neradīs. Pavasarī jāskatās, kā būs klājies ķiršiem, plūmēm, persiku un aprikožu kociņiem, tie ir vārīgāki,» skaidro dārznieks. Bojājumus var nodarīt ilgs sals zem mīnus 20 grādiem vai lielāka sarma, kuras svars aplauž mazos zariņus. Nesen novērotā sarma Valles pusē nav bijusi tik liela.

Sals var pabiedēt kaitēkļus, kas pārziemo zem koku mizas, saka M. Kaminskis. Tomēr lielākā daļa augļu koku grauzēju ziemojot augsnē, tāpēc biezā sniega kārta tos pasargās.

Sinoptiķi sola, ka ziema saglabāsies līdz janvāra beigām, kad rietumu vēji var atnest vairāk nokrišņu un nelielu atkusni.