Koki uzskatāmi par vieniem no spēcīgākajiem dabas spēka avotiem. Tie aug un attīstās desmitiem, pat simtiem gadu, savas saknes dzen dziļi zemē un debesīs tiecas pēc gaismas. Gluži kā ikviens no mums. Taču ko mūsdienu steidzīgais cilvēks zina par koku enerģētiku?
Spēka glabātuve
Par koku enerģētikas atklājējiem tiek uzskatīti druīdi (ķeltu priesteri – aut.), kas savus slepenos rituālus noturēja ozolu birzīs. Taču nepelnīti aizmirsta ir mūsu priekšteču, seno baltu, īpašā attieksme pret mežu. Pirms kristietības ieviešanas aptuveni no 5. gs. p.m.ē. līdz 13. gs. tiem nebija nozīmīgāku rituālo vietu kā svētbirzis, kurās malku nedrīkstēja cirst pat kara vai bada laikā.
Arī tautasdziesmās koki simtkārt apdziedāti – puiši un meitas aicināti līdzināties ozoliem un liepām, ļaudis brīdināti bez vajadzības necirst kokus un nebojāt mežu.
Birzīs lūdza dievus, nesa ziedojumus, baroja senču garus, būrās un zīlēja. Senais latvietis koku uztvēra kā dzīvu, sev līdzīgu būtni, kas dod spēku, pretim prasot vien cieņu. Kur šīs zināšanas palikušas mūsdienās?
Ikviens skolēns zina, ka augi un koki absorbē oglekļa dioksīdu un pārvērš to skābeklī. Enerģētiskajā līmenī tiem piemīt spēja negatīvo enerģiju padarīt pozitīvu. Koku spēku var skaidrot ar to fiziskajām īpašībām. Saknes stiepjot dziļi zemē, tie smeļas sievišķo, bet, vainagam zeļot pret debesīm, vīrišķo enerģiju. Katru gadu, pieņemoties garumā un platumā, koks iegūst arvien vairāk spēka. Šī enerģijas plūsma ir stabila, tā stiepjas no debesīm uz zemi, jo atšķirībā no cilvēka dzīves ritma koks nesteidzas. Tieši tāpēc tas dzīvo daudz ilgāk.
Tāpat kā viens cilvēks nevar zināt visu, arī katram kokam ir sava joma, kurā tas var sniegt padomus. Ja pīlādzis palīdz atrisināt mīlestības problēmas, tas nevar dot padomus naudas lietās. Pirms kokam tiek lūgts padoms, svarīgi zināt tā darbības lauku.
Ļoti būtiska ir diennakts stunda, jo arī koki dodas pie miera. Visa cildenā koks ozols vislabāk spēs palīdzēt no deviņiem vakarā līdz pusnaktij, bet visefektīvāk grūtniecības problēmas risināt var, dodoties pie bērza no 6.00 līdz 9.00.
Atrast savējo
Meklējot savu koku, padomdevēju un enerģijas avotu, svarīgi ir nojaukt racionālās domāšanas robežas un uzticēties sajūtām. Tas koks, ar kuru veidosies vislabākā saderība, jūs uzrunās. Lai saziņa noritētu veiksmīgi, ar koku ir jārunā tāpat kā ar cilvēku. Ja tas jums uzticēsies, redzēs, ka nodomi ir labi, tas palīdzēs nekavējoties.
Ja savs koks atrasts, dziedinošā medicīna piedāvā vienkāršu veidu, kā atjaunot biolauku. Izraudzītajam kokam jātuvojas kā gudram skolotājam, jāvaicā, vai drīkstam saistīties ar tā dziedinošo spēku. Nostājoties pāris soļu no koka, jāelpo caur degunu, jūtot tā dziedinošo spēku ieplūstam sevī. Izelpojot caur muti, organisms tiek atbrīvots no visa negatīvā. To raida atpakaļ zemē, lai nekaitētu kokam, jo zeme negatīvo informāciju padarīs atkal pozitīvu – par mēslojumu. Pēc meditācijas tam jāpateicas par palīdzību.
Grāmatas Seno zintnieku rituāli autors un seno dzīves ziņu pētnieks Māris Pelēkais piedāvā līdzīgu enerģijas iegūšanas veidu. Viņš iesaka izvēlēties spēcīgu, veselu koku, kam apkārt nav citu. Tas esot pierādījums, ka šim kokam ir spēcīgs enerģijas lauks. M.Pelēkais saka: "Esmu redzējis vismaz sešus dažādus druīdu kalendārus koku izvēlei pēc horoskopa zīmes. Katrā bija atšķirīgas nianses, tāpēc labāk uzticēties sev pašam."
Lai iegūtu spēku, vīriešiem jāpiespiežas kokam ar muguru, bet sievietēm ar vēderu un 15 minūtes mierīgi jāpavada pie tā. M.Pelēkais norāda, ka pie ozola jāiet drošiem soļiem, tas domāts paša uzlādēšanai, bet bērzam piemīt spēja savienot cilvēku ar kosmosa spēkiem.
Mežs terapijai
Kurzemes kultūras mantojuma centra Kūrava vadītāja Ina Celitāne stāsta, ka koku enerģētikas spēku atklājusi 2000. gadā: "Toreiz ļoti nogurusi instinktīvi apsēdos pie liela ozola. Kādu laiciņu tur pavadījusi, piecēlos enerģijas pārpilna."
Kad Ina gājusi prom, atgadījies kas neparasts: "Ejot tālāk, jutu, ka ozols arvien vairāk liek man atskatīties. Tā arī darīju un ieraudzīju, ka nespēka brīdī no kabatas izkritusi mana dokumentu mapīte tieši ozola pakājē. Esmu pateicīga ozolam, ka viņš neļāva man pazaudēt dokumentus un ka mājās pārnācu spēku pārpilna."
No tā laika I.Celitāne katru gadu augustā, septembrī un oktobrī dodas pastaigās pa mežu. Tā biotops tiekot piemeklēts pēc garastāvokļa. Ja vēlme piedzīvot ko nebijušu, Ina dodoties egļu biezoknī, bet, lai gūtu gandarījumu un apliecinājumu, izvēle esot sils. Purvs esot vismežonīgākais, taču azarts liekot arvien biežāk paklīst pa dumbrāju malām.
"Izejot cauri egļu mežam, kas ir tumšs, liels biezoknis, cilvēks jūtas kā uzvarētājs," stāsta I.Celitāne, uzsverot, ka vientulīgas pastaigas mežos ir viņas dabīgā dziedināšanas terapija.
Var dot otro dzīvību
Sēņošanas popularitāte apliecina, ka cilvēkiem patīk pamest ierasto vidi un doties mežā, elpot svaigo gaisu un izstaigāties. Vai mežs sniedz tādu pašu gandarījumu, ja tas ir darbs un ikdiena, jautājām Pārventas mežniecības mežsargam Aivaram Bergmanim. Viņš piekrīt, ka mežs ir relaksācijas vieta, taču atzīst, ka apziņa par darbu reizēm to traucē.
"Cilvēki, kas atbrauc uz Ozolu biotopu Kabilē, ļoti priecājas un stāsta, ka tur ir laba aura. Tur strādājot, redzu, kas vēl jādara, jāsakopj, domāju, kādi līdzekļi būs nepieciešami, un šo auru vairs tik ļoti nejūtu."
A.Bergmanim lielāko gandarījumu sniedzot kociņu stādīšana pavasaros un jaunaudžu kopšana. "Pēc padarītā darba tu redzi, ka jaunaudze izskatās skaisti. Tas dod gan enerģiju, gan gandarījumu," viņš saka.
Strādājot par mežsargu, Aivars novērojis, ka oši atņemot enerģiju jebkurā vietā. Tāpat vienam koks var traucēt, citiem radīt prieku. Viņš min piemēru par vecu papeli, kas augusi kādas mājas pagalmā un ar saknēm bojājusi ēkas pamatus. Tā nozāģēta un uztaisīti soliņi, kas priecē gan pašus, gan citus. "Tā mēs kokam, kas jau nokalpojis, nīkuļo, varam dot otru dzīvību," saka A.Bergmanis.
Ak, eglīte, tik jauka esi tu?
Koku enerģētikai ir arī kāda ēnas puse. Bībele stāsta, ka Dievs kokus un augus radījis trešajā dienā – trešdienā. Šī ir romiešu ceļinieku un tirgotāju dieva Merkūra diena, kuras negatīvā iezīme ir zagšana. Un koki enerģiju var ne tikai dot, bet arī ņemt.
"Ar eglēm, apsēm, papelēm un kastaņām, īpaši astronomiskajā pēcpusdienā jābūt uzmanīgiem." M.Pelēkais norāda, ka arī šie koki attīra, tikai, ilgi esot tuvumā, tie paņemot pārāk daudz, cilvēku atstājot novārgušu.
Pilsētās koki aug vien parkos un pagalmos, tāpēc ikdienā ar tiem saskarsmē nonākam mazāk. Tomēr ik gadu pienāk brīdis, kad savās mājās ienesam Ziemassvētku eglīti. Uzskata, ka spēku labāk lūgt kokiem ar dziļu sakņu sistēmu un tiem, kuriem mūžs ir garāks par cilvēka mūžu. Eglēm saknes ir seklas, tāpēc tās biežāk enerģiju ņem, ne dod.
M.Pelēkais atzīst: "Ja domājam enerģētikas līmenī, egles nevajadzētu cirst un nest mājās. Egle ir svēta – mūžības un mātes koks. Kad vēl nesam mājās egles? Mēs laužam nost galotnes un liekam pie vārtiem uz bērēm," viņš piemetina.
Pastāv uzskats, ka egļu rotāšanas tradīcija sākusies Rīgā, tomēr igauņi pēdējā laikā to apstrīd un apgalvo, ka Tallinā. M.Pelēkais stāsta, ka tradīcija sākusies, skursteņslauķim staigājot pa pilsētu ar savu galveno tīrīšanas instrumentu eglīti rokās. "Viņš to izpušķoja, lai piesaistītu citu uzmanību un atgādinātu – laiks tīrīt skursteņus vai arī pilsētā atkal būs ugunsgrēki."
Pētnieks norāda, ka daudzi simboli, arī Ziemassvētku eglīte, darbojas atkarībā no kultūras konteksta. "Indiešiem galvaskauss ir gudrības, bet eiropiešiem nāves simbols. Viena un tā pati zīme dažādām kultūrām var būt ar dažādu nozīmi," saka M.Pelēkais, secinot, ka mūsdienu svētku tradīcijas radījusi komerckultūra, kurā enerģētikai nav vietas.
Cilvēks pret dabu
Sarunā ar M.Pelēko neviļus nākas apjaust, cik daudz cilvēce attālinājusies no dabas. M.Pelēkais par to ironizē: "Kad lemingi pārāk savairojas, viss bars instinktīvi metas lejā no klints." Līdzīgu scenāriju cilvēku nākotnei viņš neprognozē: "Cilvēki iznīcinājuši visus dabīgos ienaidniekus. Tīģeri un haizivis drīz būs uz izmiršanas robežas. Tagad mums ir tikai viens ienaidnieks – cilvēks." Tas nozīmējot, ka tuvākā nākotnē gaidāmas epidēmijas vai globālas katastrofas, kas noregulēšot cilvēku skaitu.
Iemesls esot meklējams pārapdzīvotībā un cilvēku dabā. "Pilsētas kā veidojumi ir amorālas. Tās ir slimības dabas klēpī. Kur rodas visas sacelšanās, nemieri?" viņš retoriski jautā un norāda, ka mūsu senči vienmēr dzīvojuši laukos, kur līdz ekonomikas sabrukumam dzīve ritēja bez problēmām. "Viena māja no otras atradās tālu, tās šķīra lauki, ežas un kupicas. Katrai saimniecībai bija sava galvenā ēka – centrs, ap ko grozījās dzīve. Visu saimniecību kopums rotēja ap novada centru. Viss bija līdzsvarā."
Tagad šī dabīgā kārtība esot izjaukta. Cilvēki nosusina purvus, izcērt mežus, lai tikai tur dzīvotu. M.Pelēkais saka: "Ne bez iemesla vienā vietā aug meži, jo tie attīra zemi, otrā purvi, jo tie ir vārti uz citu pasauli, bet trešajā, jā, cilvēki var dzīvot," viņš saka. Cilvēks varot dzīvot saskaņā ar dabu un sevi, ja atrod pareizo vietu.
Par Kastani
Veidojot rakstu, atcerējos bērnības dienas un Kastani, kā saucām kādu vecu kastaņu, kas, pa pusei sagāzusies, joprojām spītīgi turējās ar saknēm zemē.
Toreiz, mūsuprāt, mūžsenais kastaņkoks atgādināja sirmu vīru, kas kā gādīgs vectēvs, vecuma nastas nogurdināts, ļāva mums, bērniem, kāpelēt savos zaros, nekad neļaunojoties par troksni vai bumbas spēlēšanu. Gadiem ejot, par Kastani biju aizmirsis. Reiz, ejot cauri šai sētai, ieraudzīju, ka koka vairs nav. Jutos skumji, jo zaudēts bija koks ar seju un maigu raksturu. Var izvēlēties ticēt vai ne koku enerģētikai, bet tā apliecina, ka pasaule ir brīnumu pilna.
Izmantoti materiāli no Natālijas un Aleksandra Beregiņu grāmatas "Mājas maģija".
***
Kurš ir tavs koks? (Viens no druīdu kalendāriem)
Auns – īve. Dod spēku pārvarēt briesmas.
Vērsis – bumbiere. Veicina pievilcību, maigumu, mazina nepatikšanas un bīstamas situācijas.
Dvīņi – osis. Veicina saskarsmes spējas.
Vēzis – bērzs. Veicina auglību un palīdz iegūt pastāvīgu vietu.
Lauva – priede. Palīdz sasniegt mērķus.
Jaunava – liepa. Palīdz saglabāt veselību, sakārto domas. Veicina panākumus biznesā.
Svari – ciprese. Sargā no ļaunas acs, dod augstāko spēku aizbildniecību.
Skorpions – ciedrs. Veicina harmonizāciju un maģisko spēju attīstību.
Strēlnieks – ozols. Palielina spēku un enerģiju. Veicina karjeru un iedvesmo.
Mežāzis – egle. Palīdz saglabāt nelokāmību un pacietību. Atbrīvo no negatīvās enerģijas.
Ūdensvīrs – zilganā egle. Nomierina, dod pacietību, harmonizē domas.
Zivis – vītols. Nomierina un pasargā.