Mums bērnībā tika mācīts, ka jādara labi darbiņi, un viens no tiem – jāpalīdz meža dzīvnieciņiem un putniem. Tā jau maziem bērniem tika iepotēta doma, ka daba bez cilvēka visžēlīgās palīdzības aizietu bojā.
Vai putni ziemā jābaro?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsdienās joprojām valda uzskats, ka savvaļas dzīvnieku labklājība ir atkarīga no cilvēku līdzcietības, proti, ja dzīvnieki tiks baroti, tad viņiem labi klāsies. Diemžēl tas nav tik vienkārši, bieži vien mēs ar savu iejaukšanos iztraucējam dabiskus procesus un nodarām dzīvajai dabai lielu ļaunumu.
Meklē vieglāko ceļu
Dzīvnieki, tāpat kā cilvēki, pēc dabas ir slinki un skopi, viņi meklē veidus, kā ātri un viegli tikt pie barības un pēc iespējas drošāk noslēpties pēc tam, kad puncis pilns. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc savvaļas dzīvnieki tiecas apmeklēt cilvēku taisītās barotavas un atkritumu izgāztuves. Tajās ir viegli iegūstama barība, turklāt augu diennakti. Atkritumi pievilina arī dzīvniekus, kuri dabiskā ceļā barību pietiekamā daudzumā nevar atrast, tajā skaitā slimus putnus.
Jaucam līdzsvaru
Tuvojoties rudenim, liela daļa gājputnu aizlido uz siltajām zemēm, jo aukstajā laikā viņiem šeit vairs nav barības – ūdens baseini aizsalst, augi nokalst, zemi klāj sniega sega, dienas saraujas īsas un naktis kļūst aukstas.
Tiem, kas paliks, dzīve būs grūtāka nekā vasarā, bet daba tā ir iekārtojusi, ka viņi var izdzīvot arī ziemā, sniegā un salā. Dažu sugu putni, tuvojoties ziemai, rudenī daļēji ir izveidojuši barības krājumus, piemēram, sīļi krāj zīles koku dobumos, dzilnītis zem koku mizas paslēpj sēkliņas, riekstrozis zemē uzkrāj riekstus.
Ja mēs sākam putnu barošanu ziemā, tad lielā mērā izjaucam dabisko līdzsvaru, ļaujot izdzīvot īpatņiem, kuri neizturētu dabisko izlasi.
Pirms ķerties pie putnu barošanas ziemā, vajag sev atbildēt uz jautājumu: kāpēc tas tiek darīts? Ja tikai aiz vēlmes būt par altruistisku glābēju, tad pilnīgi noteikti no ieceres par barotavas ierīkošanu vajag atteikties. Bet iemesls varētu būt arī vēlme redzēt daudzus skaistus putniņus vai piesaistīt viņus vietai, lai arī pavasarī putni paliktu mūsu dārzu tuvumā.
Ja baro, tad regulāri
Jāievēro, ka putnu barošana jāturpina visu ziemas periodu bez pārtraukuma. Tāpat kā mājas mīluļus mēs barojam regulāri, tā arī meža putni nedrīkst pat dienu palikt nebaroti. Tas tāpēc, ka putni ierīkoto barotavu uzskata par potenciālu barības avotu un no tā nekur tālu vairs neaiziet. Ja kaut vienu reizi barotavā ēdiena nebūs, putns to tik un tā gaidīs, jo dabā barība neuzrodas un nepazūd pēkšņi.
Atšķirībā no mums, cilvēkiem, putni neēd visu no vietas, kamēr šķīvis tukšs. Viņi pameklē ēdamo te un tur, palido tālāk, pameklē vēl un dienas laikā salasa nepieciešamo barības daudzumu. Savukārt barotavā sēkliņas vai graudi ir lielā daudzumā un nav nepieciešams ilgi tos meklēt plašā apkārtnē. Tāpēc arī dzīvnieki tik ātri pierod apmeklēt barotavas, jo tas ir ērts veids, kā ātri paēst, un tuvējā slēptuvē var gaidīt nākamās dienas rītu. Ja kaut reizi putns paliek bešā, tad nepagūst apēst vajadzīgo daudzumu ēdamā, ko dabiskā ceļā būtu sameklējis. Tad cilvēks, labu gribēdams, ir nodarījis ļaunu.
Vietas un barības izvēle
Ja esat nolēmuši ierīkot putnu barotavu, tad barotavas atrašanās vieta jāizvēlas atkarībā no tā, cik bieži tajā tiks mainīta barība – lai paši tai varētu piekļūt, bet medniekiem tā paliktu nepieejama, lai putniņi paši nekļūst par barības objektiem. Laba vieta ir koku zari, kuros barotavu var iekārt drošā augstumā no zemes un nosegt ar jumtiņu, lai no augšas tai nevar uzglūnēt kaķis vai kāds cits kārumnieks. Uz barotavu, kas nav nostiprināta, bet šūpojas gaisā, nāks baroties zilzīlītes, cekulzīlītes un daudzi citi putni, kuri barību meklē kokos.
Barības krājumi regulāri jāatjauno, tāpēc barotava jāpārbauda pietiekami bieži. Par barību var iebērt nelobītas saulespuķu sēklas, graudus, taukvielās samērcētu baltmaizi, griķus, auzu pārslas, kaņepes. Visnevērtīgākā barība ir sausa baltmaize, arī auzu pārslas vajag samērcēt eļļā. Nekādā gadījumā zīlītēm nedrīkst piekārt sālītu speķi – vispār putniem sāls ir ļoti kaitīgs, jo ziemā iespējas padzerties ir minimālas. Ja putni saēdas sālītu barību, viņi nomirst mokošā nāvē!
Putnus var barot arī tieši uz zemes, izberot kaltētas ogas vai sēklas laukirbēm un stērstēm, bet jāraugās, lai tās neizbaida suns. Tāpat var stieplē zem mājas dzegas iekārt speķi ar ādu. Atklātas barošanas vietas ir viegli uzmanīt un nomainīt tajās barību.
Ja tiek ierīkota uz kārts vai pie palodzes nostiprināta barotava, kas atgādina mājiņu, tad tajā mēģinās ielīst arī putni, kurus jūs nemaz negribat barot – baloži un žagatas. Tāpēc ieejai barotavā jābūt tik mazai, lai milzeņi tur nevarētu iespraukties.
Tie, kuri nopietni vēlas visu ziemu barot putnus, daudz noderīgu padomu var atrast interneta lapā www. lob.lv, kur ne tikai ir profesionāli padomi putnu vērotājiem, bet ornitologiem var uzdot arī tiešus jautājumus par daudzām putnu dzīves jomām.