Iespējams, Latvijā izzudusi pēdējā lidvāvere

Iespējams, ka Latvijā varētu būt izzudusi pēdējā lidvāvere, šodien ziņo laikraksts "Diena". "Simtprocentīgi apgalvot nevar, tomēr es uz to raugos pesimistiski," vaicāts, vai Latvijas zīdītājdzīvnieku fauna varētu būt kļuvusi par vienu sugu nabagāka, atbild zoologs Valdis Pilāts.

Pēdējā vieta Latvijā, kur Palearktikas taigas faunas pārstāvis tika droši konstatēts 2001.gadā un arī nākamos gadus, bija lielā dobumainā apse Gruzdovas liegumā Balvu rajona Susāju pagastā.

Nesen Baltijas teriologu jeb zīdītājdzīvnieku pētnieku sestās konferences laikā, apmeklējot šo vietu, lidvāveres darbības pēdas pētniekiem pamanīt vairs nav izdevies.

"Protams, ir procenta simtdaļas, ka lidvāvere aizdevusies uz kādu citu koku," bez īpaša entuziasma saka Pilāts.

Latvija bija lidvāveres izplatības areāla rietumu robeža, un visos Austrumbaltijas faunas pārskatos tā allaž ir minēta kā reta suga, tādēļ nav īpaši daudz argumentu, kas ļautu apšaubīt Pilāta pesimismu, norāda "Diena".

Atskaitot minēto atradni Gruzdovas liegumā, kur lidvāveres klātesamība tika noteikta ar saudzīgu metodi - agri pavasarī uz pēdējā sniega zem kokiem, kuros lidvāvere ziemo, uzkrājas tai raksturīgie dzeltenie ekskrementi -, gandrīz vai visos iepriekšējos gadījumos šis zvēriņš diemžēl tika konstatēts "post factum", proti, nogāžot dobumainu koku, kurā, izrādās, ir dzīvojusi lidvāvere un kurā tā, protams, vairs dzīvot nevarēs.

Tā kā dobumainu koku trūkums pašlaik tikai palielinās, nav īpaša pamata cerībām konstatēt lidvāveri kādā citā vietā. Jo vairāk tāpēc, ka lidvāverei piemēroti ir tikai tādi dobumi, kuros netiek iekšā cauna. Tādu biotopu, kuri būtu piemēroti lidvāverei, nav daudz arī pat Gruzdovas liegumā: vidēji veci jaukti apšu un egļu meži, kuros būtu gan dobumi, kuros ierīkot migu, gan egles, kurās krēslas un nakts planētājs lidvāvere varētu slēpties no pūcēm.

19. gadsimtā lidvāvere vēl tika novērota arī Kurzemē. Šodien pat Igaunijā tā sastopama galvenokārt ziemeļaustrumu daļā.

Uz augšu