Atklātībā nākuši dokumenti, kas apliecina slepus pieņemtus lēmumus: SIA „Lauga” pēc Laugas purva kūdras izstrādāšanas drīkstēs šeit noglabāt ES ķīmiskos un radioaktīvos atkritumus.
Eiropas ķīmiskos un radioaktīvos atkritumus var noglabāt Latvijas purvā (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2004. gada beigās KNAB ierosināja revīziju par Laugas purva iznomāšanas likumību, bet nupat — 19. oktobrī KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Vidrižu pagasta padomi, Vidrižu pagasta Zemes komisiju un Valsts ģeoloģijas dienestu par iespējamajām noziedzīgajām darbībām pret valsti un dabu. Turklāt jaunais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, kas tolaik bija Zemes komisijas priekšsēdētājs, personīgi vadīja un realizēja šo pretlikumību kopu. Es dzīvoju Vidrižu pagastā, Laugas purvā audzēju lielogu dzērvenes un tāpēc zinu par daudzām no iedzīvotājiem slēptām darbībām, kas tieši kaitē lielas teritorijas veselībai.
Visvairāk „balto laukumu” ir jautājumā par purva iznomāšanu vācietim Albertam Tomanam: pēc tam, kad Laugas purvā būs izstrādāta kūdra, līgums pieļauj noglabāt ķīmiskās rūpniecības atkritumus un pat radioaktīvās vielas. Turklāt līgums uzrakstīts pietiekami viltīgi: nenorādot kūdras ieguves robežas un bez zemes plāna. Kaut līgums 1999.gadā slēgts ar SIA „Lauga” direktoru A.Kārkliņu, to ir parakstījis ārzemnieks Tomans. Taču Latvijā joprojām darbojas likums, ka ārzemniekiem zemi nedrīkst iznomāt ilgāk par 5 gadiem, bet te — līgums uz 50 gadiem.
Laugas purvs ir augstais purvs, kas atrodas vismaz 10 m virs apkārtnes zemes līmeņa, gar purva malām ir sifoni, kas savieno purva ūdens sistēmu ar pazemes avotu plūsmām, kas neredzamā veidā var savienot ražošanai nodoto kūdras lauku ar blakus esošo dabas liegumu un tā centrā esošo Višezeru. Ja šeit iecerēts izvietot ES ķīmiskos atkritumus, pirmā cietīs daba, tad tiks saindēti apkārtnes avoti un aku ūdens!
Man nav saprotams valsts atbalsts šādiem kaitīgiem projektiem, jo pasaulē un tagad arī Latvijā izstrādātajos kūdras purvos ar lieliskiem panākumiem var audzēt lielisku eksportpreci - lielogu dzērvenes, nevis glabāt radioaktīvos vai ķīmiskos atkritumus.