Zīmējošie pērtiķi jeb neparastais parastajā

Daudz sarkasma un izsmiekla veltīts pērtiķu mākslinieciskajām spējām, bet gadu gaitā mainījusies biologu attieksme pret pērtiķiem, kas zīmē. Vēl pirms revolūcijas Krievijā kāda Ladigina-Kotsa vēroja šimpanzi Džoniju, kurš bija iemācījies vilkt līnijas uz papīra.

Vairāk neko viņš tā arī neiemācījās, bet pētniece sāka salīdzināt pērtiķa zīmējumus ar sava četrus gadus vecā dēla "mākslas darbiem". Noskaidrojās, ka pērtiķis mākslā nevar sasniegt augstāku līmeni par apļa kontūras uzvilkšanu. Bet bērns pēc tam, kad ir iemācījies turēt rokā zīmuli, uzzīmē apli, vēlāk – cilvēka seju un beigu beigās – cilvēka figūru. Nekas tāds nav pa spēkam šimpanzei vai kādam citam no cilvēkveidīgajiem pērtiķiem.

Sanfrancisko bērnu dārza audzinātāja apkopoja 200 tūkstošu bērnu zīmējumus no 14 pasaules valstīm un secināja, ka visi bērni zīmēšanu apgūst pilnīgi vienādi attiecīgā vecumā. Savukārt Londonas zooloģiskā dārza kurators Desmonds Moriss, salīdzināja šos zīmējumus ar šimpanzes zīmējumiem. Līdz brīdim, kad bērni iemācās uzzīmēt cilvēka seju, viņu zīmēšanas tehnikas pilnveidošanās process ir tāds pats kā šimpanzei.

Šimpanze, vārdā Kongo, iemācījās uzvilkt apli un piebārstīt to ar daudziem punktiņiem, bet ar to viņa interese par mākslu apsīka. Viņš savā gleznotāja karjerā bija sasniedzis augstāko virsotni un zaudēja interesi par zīmēšanu. Neviens cits šimpanze viņu nav pārspējis. Atliek secināt, ka pērtiķiem tas ir augstākais sasniegums mākslas jomā – riņķa līnija ar punktiņiem vidū.

Taču viens sīkums atšķir bērnu un pērtiķu zīmējumus – šimpanzes zīmējuma kompozīcijā ievēro stingru simetriju, kas nav pa spēkam cilvēkbērniem. Pērtiķi zīmēt sāk lapas ģeometriskajā centrā, vienādā attālumā no lapas malām. Ja tiek aizpildīti arī stūri, tad ar vienāda lieluma zīmējumiem un koncentrāciju. Līdz četru gadu vecumam bērni nespēj zīmējumā ievērot simetriju.

Interesanti, ka katram pērtiķim piemīt savs mākslinieka rokraksts, un pētnieks pēc viena zīmējuma var noteikt, kuram no eksperimentā iesaistītajiem dzīvniekiem tas pieder. Zīmējumu ir daudz, dzīves laikā šimpanze uzmālē kādus 300. Kongo iemīļotākā figūra bija vēdeklis un tas vienmēr tika zīmēts precīzi lapas centrā.

Pērtiķu šedevru mākslas galerija

Līdz 1961. gadam tika veikti eksperimenti ar 23 šimpanzēm, trim orangutaniem un četriem kapucīnpērtiķiem. Pēc 1961. gada pērtiķiem tika dotas arī krāsas. No sākuma dzīvnieki zīmēja ar pirkstu, bet ātri un labprāt iemācījās lietot otu un flomāsterus. Viņu māksla kļuva krāsaina.

Mūsdienu mākslas institūts eksperimenta laikā sarīkoja Kongo un Betsijas darbu izstādi. Lai zīmējumus nepārdotu, tiem tika pieliktas astronomiski augstas cenas. Visi zīmējumi tika pārdoti! Un zooloģiskajiem dārziem radās jauni ienākumu avoti. Turklāt darbus pirka ne tikai snobiski bagātnieki, lai ar tiem izklaidētu savus garlaikojošos viesus pārtijās, bet arī tādi ievērojami cilvēki kā Pablo Pikaso, Herberts Rīds un pazīstamais biologs Džuliāns Hakslijs.

Kā viņi zīmē?

Jāņem vērā, ka māksliniekiem pērtiķiem zīmēšana nav kaut kāda pindzelēšana laika nosišanai. Viņi pamatīgi strādā zinātniskajās laboratorijās, bet gleznojot tik ļoti koncentrējas darbam, ka neievēro ne blakus stāvošo biologu, ne kārdinošos augļus. Līdz tam, kad sākās mērķtiecīgi eksperimenti ar pērtiķiem, cilvēki pat nevarēja iedomāties, ka pērtiķis var tik stipri koncentrēties darbam.

Dzīvniekiem jau darba sākumā ir skaidrs priekšstats par to, kādam zīmējumam jābūt, kad tas būs pabeigts. Ja šimpanzi Kongo pārtrauca zīmēšanas procesa laikā, viņš sāka stipri nervozēt. Kad vēlāk zīmējumu atdeva, Kongo turpināja zīmēt no tās vietas, kur tika pārtraukts. Savukārt, ja viņam nedeva jaunu lapu, kad viņš bija beidzis zīmēt, un cilvēki mēģināja panākt, lai šimpanze pilnveido iepriekšējo zīmējumu, dzīvnieks žēli lūdza jaunu papīru. Ja to nedeva, veco, "pabeigto" zīmējumu šimpanze sašvīkāja.

Cik ilgi pērtiķi jāmāca zīmēt?

Pērtiķis vispār nav jāmāca, viņš šo māku apgūst procesā. Iedodiet tikai zīmuli un nosēdiniet pie lielas tīra papīra lapas, un tūlīt pat mākslinieku pārņem iedvesmas satraukums; viņš sāk zīmēt un zīmējot ar visu roku velk zīmuli pāri lapai. Vēlāk tehnika pilnveidojas; zīmulis tiek satverts tāpat, kā to dara cilvēki, un vadīts tikai ar pirkstu kustībām. No sākuma pērtiķis zīmē svītras, tad zīmējumi kļūst sarežģītāki.

Zīmēšana pērtiķiem ir aizraujoša nodarbošanās, un viņi to ir ar mieru darīt visu dienu. Pērtiķiene Alfa nemitīgi diedelēja no zooloģiskā dārza darbiniekiem kabatas grāmatiņas un rakstāmo un ļoti sadusmojās, kad prasīto nedabūja. Šimpanze Gua zīmēja ar pirkstu galiņu uz aizsvīduša stikla rūts, ja viņai nebija zīmuļa un papīra. Gorillu tēviņš Mengs ne reizi vien centās apvilkt personisko ēnu uz sienas.

Tagad biologiem ir skaidrs, ka cilvēkveidīgajiem pērtiķiem piemīt mākslinieciskais talants, viņi tāpat pārcieš radīšanas mokas un izjūt stipru vēlmi gleznot. Biologi to izgudrēm apzīmē ar terminu "proestētisms", lai nevajadzētu tieši jāatzīt, ka pērtiķi ir estēti.

Uz augšu