Krāšņums pilsētas apstādījumos jābauda tikai ar acīm – lai cik draudzīgs šķiet nepazīstamais augs, ziedlapas vai sēklas bāzt mutē nevajag. Plūcēji var savainot rokas, bet pagaršotāji tikt vismaz pie vēdersāpēm un caurejas, jo daudzi košumaugi satur indīgas vielas.
Vismaz pārdesmit bīstamu "skaistuļu"
Dārzos un parkos atrodams vismaz pārdesmit augu, kas nav tik nekaitīgi, kā izskatās. Īpaši tas jāielāgo vecākiem - jābrīdina bērni neaiztikt skaistas odziņas un neplūkt puķes, lai nenotašķītu rokas ar kodīgu sulu un tā neiekļūtu acīs. Dažu augu sēklu apēšana lielākos daudzumos vismaz teorētiski var beigties pat ar nāvi. Tomēr nopietnas saindēšanās gadījumus mediķi neatceras un nedomā, ka potenciāli bīstamās puķes, krūmi un koki Rīgā būtu izskaužami.
Augi nav indīgi vai dzeloņaini tādēļ, lai ieriebtu cilvēkiem. Tā tie sargā savu dzīvību un rūpējas par pēcnācēju – bieži vien putniem un dzīvniekiem garšojošu sēklu – saglabāšanu. Augi cilvēkiem neuzbrūk, ļaudis no tiem cieš tikai savas ziņkārības dēļ, saka ārsts toksikologs Viesturs Liguts.
"Terorists" reabilitēts
Skaistais, lielais rīcins ar sārtzaļajām lapām un sēklu "ezīšiem" ap stumbru šovasar sagaidīja Ziemeļu rajona izpilddirekcijas apmeklētājus. Dobē līdzās ieejai tam atvēlēta centrālā vieta. ASV augs joprojām tiek uzskatīts par baisāko civiliedzīvotāju ienaidnieku – amerikāņu interneta lapās indīgo augu sarakstos rīcins ir pirmajā vietā. Pirms pāris gadiem arī Latvijā uzzinājām, ka no tā sēklām iegūt ne vien labi zināmo rīcineļļu, bet indēšanas nolūkos tās izmantojuši teroristi. Mūsu Zemkopības ministrija steidzami aizliedza sēklas tirgot. Bet pēc gada tā klusām šo lēmumu atcēlusi, un rīcini atkal drīkst kuplot. Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docente asociētā profesore Vija Eniņa stāsta, ka šie augi nav īpaši bīstami. Indīgas vielas satur rīcina sēklas, bet pie mums tās parasti nenogatavojas, lai gan šogad gan varētu pagūt nobriest. Trīs sēklas bērnam varētu būt nāvējošas – ar tām spēlēties nedrīkst. Tomēr, cik indīgas ir Latvijas rīcinu sēklas, nav pētījumu. Indes saturu ievērojami ietekmē tas, kādā klimatā augs aug, no kādiem dabiskajiem ienaidniekiem tur jāaizsargājas.
Agrāk rīcini audzēti arī sabiedriskajos apstādījumos, bet tagad to vairs nedara, atzīst aģentūras "Rīgas dārzi un parki" galvenā speciāliste Marianna Erdmane.
Pie tās pašas – eiforbiju – dzimtas kā rīcini pieder arī citi košumaugi. Piemēram, dievkrēsliņi, kas zaļo Bastejkalnā - jāpiesargās no to piensulas! Arī citas eiforbiju dzimtas pārstāves - populārās podu puķes puansetijas jeb Ziemsvētku zvaigznes nav gluži nekaitīgas. Krāsainajām lapām vai sīkajiem ziediem nonākot mutē, drīz var sākties vemšana, caureja.
Latvāņi naktī nav kaitīgi
Vairākos parkos kā dekoratīvus augus jau 20-30 gadus kopj latvāņus, stāsta M. Erdmane. Laukos tos apkaro kā nezāles, un vismaz seši cilvēki Latvijā pēc saskares ar latvāņiem šogad nopietni apdedzinājušies. Taču apstādījumos augiem tiek laikus nogriezti ziedi, lai nenogatavotos sēklas un tie nevairotos. Latvāņi parasti neatrodas cieši līdzās gājēju celiņam, tāpēc nejauši ar tiem saskarties nevar. Nevajag iet klāt un mēģināt lapas berzēt, iesaka M. Erdmane. Cilvēki var iegūt apdegumus īpaši auga ziedēšanas un saulainā laikā, jo saulē mūsu āda ir jutīgāka pret fotoķīmiskiem procesiem, ko izraisa augs, stāsta V. Eniņa. Ja kāds netīšām iebridīs latvāņu audzē naktī, apdegumu nebūs, vismaz ne stipri. V. Liguts smejas, ka naktī tajos var pat gulēt.
Visas ogas mutē nebāzt!
Ja ir ieēstas kāda nepazīstama auga ogas vai pēc mielošanās ar nezināma satura salātiem sākas vemšana, caureja, vēdersāpes, tas var liecināt, ka vēderā nonācis kaut kas indīgs. Taču šādas pazīmes nozīmē, ka indes deva nav liela, un organisms atbrīvojas no tās. Ja cilvēks zaudē samaņu, grūti elpot, sākas sirdsklauves, āda bāla un zilganas lūpas – tad saindēšanās ir nopietna un jāsauc ārsts, saka V. Eniņa. Tik smagi saindēties ar apstādījumu augiem gan diez vai ir iespējams - tad, piemēram, sēklas ar lielu toksisko vielu saturu jāapēd īpaši daudz, bet tās parasti ir rūgtas. Tomēr rīdziniekiem derētu pazīt un uzmanīt bērnus no puķēm un krūmiem, kas nav gluži nekaitīgi, domā V. Eniņa. V. Liguts spriež, ka varbūt ir labi, ka cilvēki nezina daudz par šiem augiem, lai kāds nesāktu to indīgumu izmēģināt. Arī M. Erdmane par to bažījas – pārāk lielās devās pat medikamenti ir bīstami… Taču speciālisti ir vienisprātis, ka izskaust no apstādījumiem šos augus nevajag.
Sāpes, vemšana, caureja, krampji...
- Nedrīkst ēst mahoniju zilās ogas. Šie krūmi ar asiem spožo lapu galiņiem sastopami Rīgas centra apstādījumos.
- Latvijā ir aizsargājamas, bet nav nekaitīgas īves – krūmi ar tumšām, mīkstām skujām. Tās tagad bieži izmanto apstādījumos. Ogas veidojas reti, bet to "riekstiņš" sarkanā apvalka viducī ir ļoti indīgs.
- Saindēties var arī ar kazaku kadiķa tumšajām odziņām. Šis klājeniskais augs atrodas centra parkos.
- Bērniem patīk saspiest paukšķošās sniegogu krūmu baltās "ogas", taču to nevajadzētu ļaut arī viņu drošības dēļ. Apēdot kādas piecas baltās "ogas", bērnam var sākties vemšana, caureja, brīdina V. Eniņa.
- Ja bērns saēdīsies sētviju ogas, var būt caureja. Šī auga saknes ir visbīstamākās – var rasties nieru darbības traucējumi.
- Drudzis, uzbudinājums var sekot fitolakas ogu sulas lietošanai. Dažkārt, neko ļaunu nedomājot, saimnieces ar tām mēdz iekrāsot sulas, etiķi. Kaitīgo vielu daudzums tad ir niecīgs, tomēr, ja ilgstoši lieto produktus ar šīs sulas piedevu, tajā esošās vielas var pamazām pat mainīt cilvēka asins sastāvu.
- Galvassāpes, nelabums, caureja un sirdsdarbības traucējumi var būt, saēdoties privātmāju dārzos populāro mugureņu ogas. Tās gan reti pie mums nogatavojas.
- Gan apstādījumos, gan savrupmāju dārzos mēdz audzēt vēlziedes – krokusiem līdzīgas rudens puķes. Cilvēkam kaitīgas ir to sēklas. Tāpēc, pārstādot sīpoliņus, jālieto cimdi.
- Dekoratīvi koki ir dzeltenās akācijas, bet bērni var saindēties ar sēklām, kas nogatavojas smalkajās pākstīs.
- Tikpat bīstamas ir arī zeltliju sēklas.
- Rīgas apstādījumos redzēti arī Eiropas segliņi – dzeltenzaļie dekoratīvie augi nav bīstami, bet to auglīši gan.
Arī ar privātmāju dārzos agrāk populārajām zilajām kurpītēm un uzpirkstītēm bērniem spēlēties nevajadzētu.
- Nedrīkst ēst irbeņu, maijpuķīšu, sparģeļu sarkanās ogas – tajās ir cilvēkam kaitīgas vielas.
- Latvijā īpaši jāuzmanās no driģenēm un velnarutkiem, kas gan apstādījumos nav sastopami. Ar tiem var ļoti smagi saindēties, uzsver V. Eniņa. Pēc velnarutka saknes ēšanas mirst ap 30%...
***
Zināšanai!
Pērkot istabas augus, jāprasa pārdevējam, vai tie ir nekaitīgi. Piemēram, nakteņu dzimtas pārstāvji (dekoratīvie pipari u.c.) satur toksīnus, to auglīšus nedrīkst apēst.
Nedrīkst ēst saulpuķu vai citu augu sēklas, kas pirktas speciālajos veikalos un paredzētas sēšanai – parasti tās ir apstrādātas ar kodinātājiem, un tie var nodarīt ļaunu veselībai.