"Vai jums līdzi ir gumijas zābaki?" jautā bioloģijas doktore Māra Pakalne pirms došanās ceļā uz Rīgas pilsētai piederošo Cenas tīreli. Vidusdaļā tas vēl joprojām saglabājies diezgan akačains, kaut arī gadu desmitiem kūdras gribētāji rakuši grāvjus, lai purvu susinātu. Tagad, apzinoties purvu unikalitāti, Latvijas Dabas fonda biologi iesaistījušies projektā, lai Cenas tīrelim atdotu tā seno mitrumu un plašumu.
Dabas mitruma sūklis - purvs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kūdras raktuves iznīdē purvus
Vienīgais ar auto piebraucamais ceļš uz Cenas tīreli ved cauri kūdras ieguves vietai. Skatam paveras sulīgi brūni taisnstūrveida laukumi, kur speciālas ierīces pa mazam slānītim vien savāc tik vērtīgo vielu. Lauku kopējā platība ir 40 hektāru, un sezonas laikā (aptuveni trīs mēneši atkarībā no laika apstākļiem) izdodas iegūt 8 līdz 10 tonnas no viena hektāra. Izdarot vienkāršus aprēķinus, ver secināt, ka kūdras te pietiks vēl 60 gadiem. Biologus uztrauc fakts, ka tur, kur tagad plešas kūdras "tīrums", agrāk atradies purvs, un šādu teritoriju Latvijā nav mazums.
Jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem purvu teritorijas tikušas uzskatītas par saimniecībā nederīgām. Ar meliorācijas paņēmieniem mitrās platības cītīgi susinātas, lai tur varētu audzēt mežu, iegūt kūdru vai celt mājas. Šādi Latvijā zaudēta aptuveni puse no kopējās purvu teritorijas. Lai situāciju glābtu un kaut daļu no Eiropā tik retās parādības – purva – atgūtu, Latvijas Dabas fonda darbinieki no 2004. gada rudens līdz 2008. gadam īsteno projektu "Purvu biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā". Viens no projektā iekļautajiem purviem ir Cenas tīrelis, kas atrodas Rīgas mežu aģentūras pārraudzībā. Pamatmērķis ir purvu aizsardzība un uzlabošana, jo, kā atzīst projekta vadītāja bioloģijas doktore M. Pakalne, pilnībā atjaunot purvu nav iespējams. Praktiski projekta īstenotāji iecerējuši aizdambēt meliorācijas grāvjus, lai ūdens neaiztecētu prom.
Cenas tīrelis noteikts par Eiropas nozīmes dabas liegumu, taču kūdras ieguve notiek turpat līdzās lieguma robežai. Purvu ieskauj milzīgi kontūrgrāvji, kas izrakti, lai tas nevarētu dabiski augt plašumā. Kādreizējo 9000 hektāru vietā purvs susināšanas rezultātā sarucis līdz 2000 hektāriem.
Purvs "ēd" nokrišņus
Ejot dziļāk, purva virsma kļūst arvien mīkstāka un līganāka. Zābaki biežāk iestieg sūnās, kas kā milzīgs sūklis glabā mitrumu. Pētot putekšņu paraugus, konstatēts, ka Cenas tīrelis veidojies aptuveni pirms 9000 gadiem. Tas ir augstais jeb sūnu purvs, kas nozīmē, ka mitrumu uzņem no nokrišņiem. M. Pakalne stāsta, ka purva iekšienē izveidojies kupols jeb ar sūnām apaudzis septiņus metrus augsts pakalns. Tas darbojas kā galvenais mitruma uztvērējs un baro purvu ar tam tik vitāli nepieciešamo ūdeni.
Purvainais mežs pamazām pārtop pasakainā ezerā, kam dots atbilstošs nosaukums – Skaists. Pār ūdens klajumu laiski lidinās milzīgas spāres, un, cilvēku balsu izbiedēti, plašumos aizspurdz putni. Skaisto ezeru rotā vairākas saliņas, kas apaugušas ar nelielam priedītēm. Projekta galveno pasākumu vadītājs Juris Nusbaums stāsta, ka šeit priedīšu saknes aug nevis vertikāli zemē, bet gan plakaniski. Tik tiešām - izskatās, ka kociņus balsta zāļu un sūnu paklājs, nevis augsne.
Pašlaik projekta organizatoru domas un idejas saistās ar tūristu takas un skatu tornīša ierīkošanu, kas dotu interesentiem iespēju sausām kājām izstaigāt un iepazīt Cenas tīreli. Daudzi droši vien nezina, ka cauri purvam ved no baļķiem veidots kara ceļš, kas daļēji saglabājies arī šobrīd. Ilze Salna atzīst: "Ja vien cilvēks nav patoloģisks ļaundaris, viņš nedara pāri tam, ko pazīst." Tāpēc šāds izglītojošs un nenoliedzami aizraujošs maršruts varētu viest lielāku skaidrību bērnos un jauniešos par to, kas ir purvs un kāpēc to aizsargāt.
Putniem Cenā patīk
Cenas tīrelis ir starptautiski atzīts par putniem nozīmīgu vietu, tieši ornitologi bijuši tie, kas pirmie sāka uztraukties par teritorijas saglabāšanu. Purvā konstatētas vismaz 18 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas. Tīrelis tiek uzskatīts par vienu labākajām dzērvju ligzdošanas vietām Latvijā. Purva teritorijā mitinās (vai bieži to apmeklē) rubeņi, mežirbes, niedru lijas, purva tilbītes, čakstes, kuitalas, manīti arī dzeltenie tārtiņi, vēsturiski zināmas pāris melno stārķu ligzdošanas vietas, un šie ir tikai daži piemēri no daudzveidīgās putnu saimes.
Kaut arī augstajos purvos parasti nav sastopama plaša zīdītājdzīvnieku fauna, Cenas tīreli kā dienas slēptuvi izmanto viens līdz trīs vilki, purva malās sastopami bebri, ūdri un meža caunas, konstatēts ziemeļu sikspārnis, purvā paretam ieklīstot arī kāds lūsis. Pētnieki secinājuši, ka purvs kalpo kā bioloģisks koridors, pa kuru var notikt dzīvnieku migrācija no viena reģiona uz citu.
It īpaši pētnieki lepojas, ka izdevies novērot karaliskās dižspāres eksemplāru. Pāris vietās purva teritorijā aug pundurbērzs, kas esot ļoti reta suga un laba zīme purva attīstībai.
Pārliecinājāmies, ka pastaiga pa purvu var būt pārsteigumiem bagāta. Kas to būtu domājis, ka vaivariņi šogad izdomās uzziedēt otrreiz! (Starp citu, vaivariņiem piemītot apreibinošas īpašības, tos nedaudz ieēdot, savāda sajūta var nepamest vairākas dienas.) Atpakaļceļā uz sausās, degradētās purva daļas takas mūsu skatienus piesaista mazs, pūkains brīnums jeb zaļi dzeltens kāpuriņš ar sarkanīgu asti, kas neatlaidīgi rāpjas pa spilves stiebru. Piemīlīgo radījumu aplūkojam, nofotografējam un palaižam tālāk.
Mīti un patiesība par purvu
I. Sala stāsta, ka cilvēki nereti tic dažādiem mītiem par purvu, piemēram, ka tas "apēdīs" apdzīvotas teritorijas, ja neko nedarīs, lai to apturētu. Taču patiesībā purvs aug ar ātrumu viens milimetrs gadā, tā ka uztraukumam nav nekāda pamata. Tāpat apkārtējie iedzīvotaji uztraukušies par to, kas notiks ar apkārtējām teritorijām, ja uzcels dambjus. Tomēr kūdra tik viegli nelaiž cauri mitrumu, ko pierāda līdz malām pilns ugunsdzēsības dīķis netālu no notekgrāvja.
Šī kūdras īpašība – neuzņēmība pret ūdeni – var radīt pastiprinātu ugunsbīstamību. Biologs Andrejs Svilāns stāsta, ka aizdegušos purvu ir ļoti grūti nodzēst. Tas var degt gan ar atklātu liesmu, gan kūpēt un gruzdēt zem sūnām paslēptajā kūdras slānī. Visbiežākie uguns izraisītāji purvā ir sēņotāji, ogotāji un makšķernieki, kas kārtīgi nenodzēstas cigaretes nomet zemē. Taču teorētiski purvs var aizdegties arī no zibens spēriena vai stikla lauskas, kas saules iespaidā darbojas kā lēca.
Purvs nav viegli "pieradināms", cilvēkiem krietni jānopūlas, lai liktu tam strādāt savā labā. Tā, piemēram, mežistrādes meliorācijas plāns būtībā ir izgāzies, jo purvam atkarotajā augsnē koki īsti negrib augt, stāsta J. Norbergs. Ar lielām grūtībām sastopas arī dzērveņu audzētāji - četrus gadus stāds jāieaudzē, tikai tad dzērvenes dod ražu, ja vien stādi ziemā nav nosaluši.
Latvijā situācija cerīga
Uz Eiropas purvu fona Latvijas situācija nemaz nav tik draudīga, ar lepnumu saka projekta darbinieki. Piemēram, Polijā jau pārsimts hektāru purvs skaitās liels. Augustā Cenas tīreli apmeklējuši 70 Eiropas zinošākie purvu speciālisti jeb talmatologi, kas visi kā viens atzinuši Latvijas purvus par lielu bagātību. J. Nusbaums smej, ka Eiropas purvu aizstāvji stāda sūnas paši, lai kaut cik saglābtu atlikušās platības. Tiek veikts pretējs process susināšanai, piemēram, Somijā kādreiz iestādītos kokus cērt nost, lai varētu atkal uzpludināt purvu.
Viens no lielajiem projekta mērķiem ir izstrādāt dabas plānu, kas desmit gadus ilgā nākotnē noteiktu, ko liegumā drīkst un ko pat vajag darīt. Kamēr šāda plāna nav, purvā nevar nocirst pat koku, stāsta M. Pakalne. Projekta īstenotāji pateicas Rīgas meža aģentūrai par finansiālo palīdzību projekta zinātniskās izpētes stadijā.