Pasaulē kopumā varētu būt ap 200 medūzu sugām, stāsta Digna Pilāte, Latvijas Dabas muzeja zooloģijas nodaļas vadītāja. Latvijas piekrastē visbiežāk konstatēta viena suga – ausainā aurēlija. Šī suga ir izplatīta teju visās pasaules jūrās un uzskatāma gandrīz par kosmopolītisku. Šo medūzu maksimālais izmērs ir 40 centimetri diametrā. Taču, tā kā Baltijas jūrā ir salīdzinoši neliela sāls koncentrācija, medūzas sasniedz krietni mazākus apjomus – lielākās 10 centimetrus diametrā.
– Sāļos ūdeņos barības vielu ir daudz vairāk. Baltijas jūrā, kur sāls koncentrācija mazāka, mazāka ir arī dzīvnieku daudzveidība nekā sāļākā jūrā. Līdz ar to medūzām ir mazāk barības. Arī Baltijas jūrā sastopamie gliemji ir daudz mazāki nekā, piemēram, Ziemeļu jūrā to pašu sugu pārstāvji, – skaidro Digna Pilāte.
Baltijas jūrā gan dzīvo vēl viena medūzu suga – smalktaustekļu cianeja, taču tā Rīgas līcī ir liels retums. To ļaudis manījuši izskalotu ausaino aurēliju vidū un biežāk sastopama tā varētu būt Papes pusē.
Medūzas ir zarndobumaiņi, plēsīgi dzīvnieki, un to uzbūve ir ļoti vienkārša. Ķermeni veido divas šūnu kārtas, un ķermenī ir ārkārtīgi liels ūdens daudzums – vairāk nekā 97 procenti. Lietussarga veida ķermeņa apakšdaļas centrā atrodas mute ar četriem mutes lēveriem. Uz medūzas virsmas ir redzams sārts tīklojums, kas pēc izskata nedaudz atgādina ziedu, tas ir caurredzamais medūzas kuņģis.
Medūzas galvenās maņas ir taustekļi, kas atrodas lietussargveida ķermeņa malā, medūzas ne redz, ne jūt savu laupījumu. Ar taustekļu palīdzību medūzas ķer sīkus dzīvnieciņus – dažādus vēzīšus, krabju kāpurus, ar tiem tās barojas. Kā zarndobumainim medūzai ir dzeļšūnas upura paralizēšanai. Upuri satvērušie taustekļi ar dzeļmatiņiem pārdur tā ādu un ievada apdedzinošu šķīdumu. Tad mutes lēveri saķerto radību ievieto mutē, kur tā pazūd.
Medūzas medības var saukt par pasīvām – ja, medūzai plivinoties pa ūdeni savā nodabā, pie taustekļiem nonāk vēzītis vai kāpurs, tas arī tiks nomedīts. Medūzām grūti ir pretoties straumes spēkam, tās pārvietojas, saspiežot ķermeni un izspiežot ūdeni ārā, ar sava veida "reaktīvā dzinēja" spēku kuļoties uz priekšu. Ķermeņa kontrakcijas var sasniegt 100 – 140 reižu minūtē, stāsta Digna Pilāte.
Kad nevairojas, ausainās aurēlijas mīt visā atklātajā jūrā, tīkamais ūdens mītnes dziļums ir apmēram 30, 40 metri. Nereti medūzas novērojamas arī pie ūdens virsmas.
Vairošanās medūzām notiek augustā. Kad nobriedušas medūzas mātītes dzimumšūnas, tās nonāk kuņģī un tiek izgrūstas ūdenī kā ikri. Viena medūza izgrūž vairākus tūkstošus olu, kuras turpat ūdenī apaugļo tēviņi. Apaugļotās olas nosēžas jūras dibenā, kur sākas medūzu attīstība. Jaunā paaudze platulas – "kāpura" – veidā pārziemo, piestiprinājusies pie jūras gultnes. Kamēr medūzas ir platulas stadijā, ar tām barojas ļoti daudzi citi dzīvnieki – dažādi vēzīši, zivju mazuļi.