Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11334534t1h34f6.jpg)
No reiz bieži sastopama putna zaļā vārna pusgadsimta laikā nonākusi uz izzušanas robežas, nu jau vairāk cilvēkiem saistoties ar kādreizējo Vecrīgas krogu vai animācijas filmas tēlu, kas sarežģītajam zvirbulēnam dzīvesgudri mācīja: "Zaļā vārna paliek zaļā vārna!", nevis ar dzīvu putnu.
Zaļās vārnas (Coracias garrulus) izplatība kopš pagājušā gadsimta vidus, kad Latvijā ligzdoja tūkstošiem zaļo vārnu, dramatiski samazinājusies un joprojām turpina iet mazumā ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Šogad Latvijā konstatēti tikai 12 ligzdojoši zaļo vārnu pāri.
Lai vairāk uzzinātu par šo izmaiņu iemesliem, kas joprojām nav pilnībā noskaidroti, Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pētījumu projekta "Zaļā vārna" ietvaros 2004. gadā uzsākta šīs sugas mazuļu gredzenošana ar krāsainiem gredzeniem papildus standarta numurētajiem metāla gredzeniem.
Atpazīs līdz indivīdam
Putnēnus apgredzeno ar dažādām astoņu krāsu gredzenu kombinācijām, lai pēc tam būtu iespējams noteikt zaļās vārnas personību līdz atsevišķam indivīdam. Pērn apgredzenoti 37 mazuļi, šogad – 40, no tiem lielākā daļa Garkalnes apkaimē, kura ir lielākā zināmā zaļo vārnu atradne ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs un viena no tām retajām "saliņām" Latvijā, kur vēl iespējams ieraudzīt zaļo vārnu.
No pērn apgredzenotajiem mazuļiem šogad projekta "Zaļā vārna" vadītājam ornitologam Edmundam Račinskim izdevies pamanīt sešus jaunos putnus, kas no Āfrikas atgriezušies ligzdošanas vietās ar precizitāti līdz pat vienam kilometram. Diemžēl šogad, pārbaudot vairākas zaļo vārnu ligzdošanas vietas Ventspils, Valkas, Balvu, Rēzeknes rajonā, nav izdevies atrast nevienu putnu. Garkalnē zaļo vārnu skaits pagaidām atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas ir stabils, tur ligzdo deviņi zaļo vārnu pāri – divi koku dobumos, septiņi par savu mājvietu izvēlējušies ornitologu izliktos būrus.
Ar cilvēku nav pa ceļam
"Zaļajām vārnām pēdējā laikā vairs nav pa ceļam ar cilvēku. Vispirms viņām nepatika sociālisms ar tā laika intensīvo lauksaimniecību un meliorāciju, lielajiem laukiem un pesticīdiem. Pēc tam viņām nepatika neatkarības atgūšana ar lauksaimniecības bojāeju un pamestiem laukiem, izcirstiem mežiem. Tagad atlikušajām nepatiks kapitālisms ar kārtējo lauksaimniecības intensificēšanos," stāsta E. Račinskis.
Iemesli, kādēļ tik katastrofāli samazinājies zaļo vārnu skaits, nav viennozīmīgi skaidri. E. Račinskis pieļauj, ka galvenokārt zaļo vārnu izzušanā varētu būt vainojams dobumaino koku trūkums, jo zaļās vārnas mitinās tikai citu putnu, parasti – melnās dzilnas, kaltos vecu koku dobumos. Taču, lai melnā dzilna kādu priedi izvēlētos par savu nākamo mājvietu, tai jābūt vismaz 150 gadus augušai, bet pie mums vidējais priedes ciršanas vecums ir ap simts gadiem. Tā nu zaļajām vārnām kopā ar citām konkurējošām putnu sugām jāstāv rindā uz melnās dzilnas dobumiem. Vidzemē novērots arī zaļo vārnu pāris, kurš ligzdojis mājas sienā, taču uz šādu soli zaļo vārnu var pamudināt vien izmisums.
Lai gan zaļā vārna atlido visvēlāk no dobumperētājiem, tā var pat atkarot dobumu, kurā jau iemitinājies tās biklākais un bailīgākais konkurents meža balodis. Kādreiz ar zaļajām vārnām par tiesībām uz dobumu cīnījās arī kovārņi, taču tagad tie mežā vairs neligzdo.
Pat aizsardzībai ieteiktos meža apgabalus, kuros ligzdo zaļās vārnas un meža baloži, apdraud nekontrolēta ciršana, kad "pazūd" iezīmētas un aizsardzībai ar mikroliegumiem ieteiktās dobumainās priedes. Arī viena vētra vai mašīnas sabraukts putns var būt būtisks trieciens skaitā trūcīgajai zaļo vārnu populācijai.
"Citviet Latvijā, izrādās, par dobumainu koku trūkumu būtiskāks ir nepietiekamais barības daudzums. Protams, svarīgi ir abi faktori, un tie kombinējas," skaidro E. Račinskis. Tāpat zaļajai vārnai nepieciešams klajumiņš, kurā baroties, jo putns pārtiek no dažādiem lieliem kukaiņiem, kurus nolūko, sēžot uz koku zariem vai elektrības vadiem, un medī lidojumā. Īsās kājas neļauj zaļajām vārnām medīt aktīvi, skraidot pa zemi. "Ja zāle būs pārlieku gara, zaļā vārna netiks klāt barībai pat tad, ja visa pļava mudžēs no sienāžiem," piebilda E. Račinskis.
Ne zaļa, ne vārna
Zaļā vārna īstenībā nemaz nav zaļa, vairāk gan zila, krāsas intensitātei mainoties atkarībā no apgaismojuma. Tā nav arī tuvos rados ar žagatām, kovārņiem un citiem vārnveidīgajiem. Zaļā vārna pieder zilvārnveidīgo kārtai, kurā vēl ietilpst tādi dienvidnieciski putni kā pupuķis, zivju dzenītis un bišu dzenis.
Pārziemot zaļās vārnas dodas pāri ekvatoram, galvenokārt uz savannām, veicot pat 10 000 kilometru garu ceļu. Pie mums putns uzturas tikai vienu trešdaļu gada.
Zaļās vārnas pie pēcnācēju sarūpēšanas parasti ķeras otrajā un trešajā dzīves gadā. Putniem darba netrūkst. Pēc tālā ceļa, kas mērots no Āfrikas viņa gala, tiem jāatrod perēšanai piemērots dobums vai būrītis, maija beigās un jūnija sākumā zaļās vārnas izdēj olas. Gadā tām ir tikai viens neliels perējums – divas vai trīs olas, retāk četras vai piecas. Mazuļi izšķiļas jūnija otrajā pusē un ligzdā atrodas līdz jūlija beigām. Tad tiem jāiemācās lidot un pašiem medīt un augusta beigās, kad putnēni kļuvuši patstāvīgi, jau jāmēro atpakaļceļš uz Āfriku.
Zaļā vārna ligzdošanas vietas izvēlē ir visai konservatīva un katru gadu cenšas atgriezties vienā un tajā pašā vietā.
LOB aicina ziņot par zaļo vārnu ligzdošanas vietām, kā arī par katru pamanītu putnu ar krāsainiem gredzeniem. Galvenā uzmanība jāpievērš tam, uz kuras kājas, kādā secībā un kādā krāsā ir gredzeni. Ļoti svarīgi ir pēc iespējas precīzāk noteikt putna atrašanās vietu. Ziņot var, zvanot pa tālruni 7221580.