Nevienam kaķim meridiāna garumā dzīvesvieta nav tik plaši izstiepusies kā pumai: no Dienvidaļaskas līdz Magelāna līcim. Tā bija vismaz vēl 19. gadsimta sākumā. Tagad daudzviet pumas ir iznīcinātas pilnīgi vai gandrīz nemaz nav sastopamas. Aļaskā pumu vairs nav vispār, un Amerikā un Kanādā tās palikušas kaut kur pie Misisipi ietekas un Floridā.
Amerikas kaķi – puma un jaguārs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kādu laiku uzskatīja, ka puma un lauva ir tuvi radi, veco laiku uzskati joprojām atspoguļojas pumas nosaukumos – kalnu lauva, Andu lauva vai sudrabainā lauva. Kaut gan ģenētiski puma ir mazo kaķu radiniece.
Pašas mazākās pumas, līdz aptuveni kilogramu smagas, dzīvo mitrajos Dienvidamerikas tropu mežos, un tām ir īsa, sarkanbrūna vilna. Savukārt lielās pumas, kas sver vairāk par 100 kilogramiem, mīt Ziemeļamerikas Klinšu kalnos un sava areāla tālākajā punktā – Ugunszemē. Medību lauki pumām ir plaši – līdz 100 jūdzēm apkārtmērā. Pat tad, ja lielo kaķi neviens netraucē, puma nemitīgi pārvietojas pa savu medību teritoriju un nekur īpaši neuzkavējas.
Ne ar svītrām, ne plankumiem pumas daba nav apveltījusi, kaut gan mazie kaķēni pumām ir plankumaini.
Mednieki par pumu saka – nabaga dzīvnieks, kas nostājies uz nepareizas takas. Kāpēc nabaga? Tāpēc, ka viņai ir divi ienaidnieki – cilvēks ar ieroci un nezin kāpēc arī jaguārs.
Jaguāra dzīvesvieta jeb areāls, salīdzinot ar pumu, ir mazāks, ASV tas sastopams Teksasā un Arizonā, kaut gan tagad arī tur jaguārs, visticamāk, jau ir iznīcināts, un līdz pat Ziemeļargentīnai.
Ne kurš katrs var atšķirt jaguāru no leoparda, jo abi ir ļoti līdzīgi, pat plankumi: tikai jaguāra plankumi ir lielāki un dažiem centrā ir mazāks plankumiņš, kas izskatās kā rozete. Arī galva jaguāram ir masīvāka, jo galvaskauss ir lielāks, gandrīz tikpat liels, cik tīģerim. Pats jaguārs ir par leopardu īsāks, arī aste jaguāram nav tik gara, bet plecos viņš ir par leopardu augstāks, turklāt vidēji liels jaguārs sver vairāk nekā 100 kilogramu.
Jaguārs lieliski skrien, peld, ložņā pa kokiem. Tāpat kā tīģerim arī šim zvēram patīk ūdens, viņš peld pāri Amazones upei un pa ceļam pat esot uzbrucis ļaudīm laivā, kas tūlīt pat metušies ūdenī. Jaguārs palicis laivā un raudzījies visapkārt no neparastā skatu punkta.
Gadījies, ka ar upes straumi okeānā ienests jaguārs, kurš peldējis guļus uz baļķa. Un arī citādi kaķis prot priecāties par dzīvi – viņš lieliski zvejo, var stundām ilgi uzglūnēt nolūkotajai ūdenscūkai vai tapiram. Ja gadās neliels krokodils, tas arī kļūs par jaguāra medījumu, bet lielie krokodili paši medī jaguārus!
Savukārt pie jūras jaguārs medī bruņrupučus, tup krūmos un gaida. Kad bruņrupucis iznāk krastā, zvērs pielec tam klāt un apmet ar kājām gaisā. Un tā vairākus pēc kārtas. Paši bruņrupuči atpakaļ apvelties nevar, arī nenomirst, un tā jaguārs tiek pie svaigas bruņrupuča gaļas, kad vēlas. Pie bruņrupuča mielasta arī uzreiz nevar ķerties, vispirms jānogaida, kad kāds no tiem, kas jau noguris no gulēšanas uz muguras, izbāzīs galvu no bruņām. Tas ir īstais brīdis, kad viņam uzbrukt, un jaguārs ar nagiem aiz galvas izrauj bruņrupuci no bruņām.
Jaguārus var sastapt arī stepē un purvainos apvidos. Purvājos mītošie jaguāri nereti slimo ar rahītu.