Bitīte, zobgrauzis un stomatofobija (4)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sestdienas rītā trīs gadus vecā Anna pamodās ar pietūkušu vaidziņu. Uz mammas jautājumu: "Vai tev sāp zobiņš?" meitenīte atbildēja noliedzoši un papurināja galviņu, bet ģimenes apspriedē tika nolemts, ka būs jāiet pie zobu dakteres.

Pirms tam

Vienu reizi Anna jau bija viesojusies zobārstes kabinetā, jo pirmā vizīte parasti tiek pieteikta, kad mazajam vēl nekādu sūdzību nav. Lieki teikt, ka toreiz muti Anna vaļā gan atvēra, bet burtiski uz dažām sekundēm. Daktere jaunajai pacientei parādīja visus savus instrumentus un pastāstīja, kā katrs no tiem darbojas. Tas rūcīgais (urbis) ir Bitīte. Un Bitīte zobiņā paskatās, vai tur nav ieperinājies Zobgrauzis. Ja ir, tad Bitīte zobiņā padūc un to aizdzen. Ārste zobā ieliek zāles vai plombu. Pēc tam mutīti izskalo ar garšīgu un smaržīgu šķidrumiņu. Mutes skalošana Annai ļoti patika. Abas ar zobu dakteri aprunājās un šķīrās kā labas paziņas.

Tagad

Nevarēja zināt, kas gaidāms. Kurš no vecākiem būtu labākais pavadonis, ejot pie zobārsta? Un ko iesākt, ja bērns iecirtīsies un nemaz neatvērs mutīti?

Tika izlemts, ka Annu vedīs tētis viens pats, jo vislabāk, ja bērnu pie ārsta ved cilvēks, kurš mazajam ir autoritāte un kura klātbūtnē arī parastās sadzīviskās situācijās bērns ir savaldīgs un neniķojas. Turklāt pieaugušie ne ar zilbi nedrīkst paust savas bailes no zobārsta, jo tad bērns būs pilnīgi pārliecināts, ka ar viņu notiks kas slikts. Un nekādā gadījumā nedrīkst bērnu baidīt ar zobārstu vai citu ārstu un šļirci, kad viņš ir nepaklausīgs!

Kabinetā tētis apsveicinājās ar zobārsti un pastāstīja, ka sestdienas rītā meitai bija satūcis vaidziņš, svētdiena pagāja bez sāpēm un pirmdien satūkums bija gandrīz izzudis. Daktere noliecās pie meitenītes un uzaicināja viņu apsēsties krēslā, bet tētis pa to laiku, kamēr Bitīte apskatīs zobiņus, lai pagaida ārā. Pēc brīža noskaidrojās, ka diemžēl zobs nav glābjams, tas jāizrauj.

Tā – pirmā zobu ārstēšana sākas ar zoba raušanu! Vai pēc tās bērns vispār vēl nāks pie zobārsta un, ja nāks, vai ļaus labot zobus? Bet pārdomām nebija laika. Tētis kopā ar meitu iesēdās zobārsta krēslā, Anna labprātīgi turēja vaļā muti, zobs tika atsāpināts ar mazu špricīti un ātri izrauts. Kad abi atgriezās mājās, meita ne par ko nesūdzējās. Uz mammas apjautāšanos par to, kā tad gājis pie zobārsta, meitenīte godīgi atteica: "Es iekodu zobu dakterei pirkstā." Turpinot sarunu, mamma pajautāja: "Un vai tu vēl iesi pie zobārsta?" "Jā, iešu," mazā teica bez satraukuma. Vecāki bija ļoti priecīgi par tādu pozitīvu attieksmi pret zobu raušanu un pieteica vizīti citu zobu labošanai jau pēc mēneša. Tad Annai jau būs četri gadi, liela meitene, un nebūs nekādu problēmu!

Priecāties bija par agru

Anna tiešām droši aizgāja pie zobārsta un palika viena kabinetā, bet pēc desmit minūšu ilgas pierunāšanas tā arī neatvēra muti. Viņa ar lielu patiku uzklausīja stāstu par Bitīti un Zobgrauzi, piekrita, ka Zobgrauzis no mutes jāpadzen, bet uz lūgumu parādīt zobus smaidīdama noraidoši pagrozīja galvu.

Daktere vecākiem teica, ka meitenei ir stomatofobija jeb bailes no zobārsta. Nu, kaut kas līdzīgs bailēm no slēgtas telpas vai tamlīdzīgas bailes no kaut kā, kas cilvēkam asociējas ar reiz pārdzīvotām šausmām. Vecāki uztraucas: "Vai tas pāries? Un ko tagad iesākt?" Annas gadījumā bija paredzami divi scenāriji – vai nu labot zobus pilnā narkozē, vai arī nogaidīt, kad bērns pats sapratīs, ka doties pie zobārsta ir normāli un nav jābaidās.

Pagāja gads

Annai sāka sāpēt zobs tik stipri, ka bija jāraud skaļā balsī. Par laimi, tas notika darbdienā un tūlīt varēja saņemt palīdzību. Zobārste bez garām runām uzaicināja pacienti sēsties krēslā un parādīt vainīgo zobu. Pēc īsa brītiņa no kabineta iznāca smaidīga meitene, lepni parādīja salaboto zobu un pateica, ka drīzumā atkal gribot nākt un ar Bitītes palīdzību aizdzīt Zobgrauzi, un turēšot muti plati vaļā. Turklāt mugurā vilkšot visskaistāko kleitu.

Pēc šīs vizītes ik pēc diviem mēnešiem gandrīz pusgadu meitene gāja pie zobārsta un tika salaboti visi zobi. Vecāki meitai par pacietību apsolīja arī balvas – gājienu uz leļļu teātri, dāvanas – leļļu ratus, bumbu un arī konfektes! Pat zobārsts teic, ka bērni konfektes var ēst, tikai pēc tam vajag iztīrīt zobus.

Ar tīrīšanu nepietiek

Vai mazais, kurš kārtīgi tīra zobus, visu mūžu var nenākt pie zobārsta? Nē, diemžēl liela nozīme ir iedzimtībai un pat tam, kādas potes bērni saņem. Piemēram, gripas vakcīna mazam bērnam stipri ietekmē spēju pretoties citām slimībām, tai skaitā kariesam, tāpēc tikai zobu tīrīšana vien neglābj no cauriem zobiem. Tomēr tā pilnīgi droši pasargā no aplikuma veidošanās, kas vēlāk var pārvērsties par nejauko zobakmeni, un arī niknajam Zobgrauzim nebūs kur ieķerties.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu