Kaitēkļi vairojas

Ievas Latvijā šogad tāpat kā pērn posta ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella L.). Caurspīdīgs plīvurs tinas un smacē arī pīlādžus un alkšņus. Vidzemes jūrmalā mežs dažviet izskatās kā biedējoša spoku ieleja ar pelēkiem bezlapu stumbeņiem. Speciālisti pagaidām situāciju nedramatizē.

Viesu nams Satekle, kas atrodas gleznainā Gaujas ielokā Raunas pagastā, pa gabalu izskatās kā sudrabainiem plīvuriem apklāts. Tīklkodes savos tīmekļos ir ievīstījušas visas apkārtnes ievas, kuru šeit nav mazums. Tūristu namamāte Ilona Rekmane atminas, ka pirms vairākiem gadiem koki jau pārdzīvojuši kaitēkļu uzbrukumu, bet veiksmīgi atkopušies. Arī tagad dabas untums vienkārši jāpārdzīvo. Pretstatā zāģlapsenēm, kas Kurzemē tika miglotas ar insekticīdiem, ievu postītājiem Valsts meža dienests (VMD) ķimikālijas virsū nelies. VMD komunikācijas daļas vadītāja vietniece Selva Šulce Neatkarīgajai skaidro:

"Ievu tīklkodes radītie postījumi nav patīkami, taču tie nav tik nopietni, lai apdraudētu kokus. Kukainis ir izdarījis tikai lapotnes bojājumus, bet ievu saknes tas neskar." Tīklkode nav bīstama ne cilvēkiem, ne citiem kokiem. Ja tā savos tīmekļos ir ieaudusi kādu alksni vai pīlādzi, tas esot izņēmums, nevis norma.

Aizsardzība jau nokavēta

Arī akciju sabiedrība Latvijas valsts meži (LVM) neplāno nekādus īpašus pasākumus, lai ierobežotu ievu tīklkodes bojājumus. Mežu aizsardzības speciālists Indulis Brauners skaidro: "Ieva ir pameža koku suga. Līdz ar to mežsaimniecībā tai saimnieciskas nozīmes nav." Dekoratīvajos apstādījumos ar šo kaitēkli gan būtu jācīnās. Pēc speciālista vērtējuma, šobrīd aizsardzības pasākumus veikt vairs nav jēgas, jo kāpuri tūdaļ iekūņosies. Vides speciālisti mierina, ka vienreizēja zaļās rotas zaudēšana kokiem nebūs liktenīga. "Vairāk vai mazāk dabā ir iekārtots tā, ka koki spēj panest vienreizēju atlapojumu vai atskujojumu, bet, ja tas atkārtojas vairākkārt un pēc kārtas, tad tas ir nopietns drauds to dzīvībai. Katra koka atlapošanas reize kaitē tā normāliem fizioloģiskiem procesiem, jo kokam lapas ir tas pats, kas cilvēkam mute un kuņģis. Ar lapām koks elpo, fotosintēzes procesā ražo barības vielas, nodrošina ūdens un tajā izšķīdušo minerālvielu kustību koka stumbrā un zaros. Ja nav saražots pietiekami rezerves barības vielu, koks nevar pilnvērtīgi sagatavoties ziemošanai, līdz ar to lielāka iespēja tā bojāejai," skaidro I. Brauners.

Siltais laiks veicina

Latvijā ievu tīklkode nav nepazīstams vai reti sastopams kaitēklis. Tas ievas bojā gandrīz katru gadu, tikai ne tik lielos apmēros kā pērn un šogad. I. Brauners skaidro, ka visu veidu kāpuru savairošanos sekmē klimatiskie apstākļi. Jo siltākas ziemas, jo vairāk pārziemojušu kukaiņu, kurus dabīgie ienaidnieki nespēj izmantot savai barībai.

Putnu un plēsīgo kukaiņu populāciju lielumu nosaka to barības bāze. Ja pēkšņi tā kļūst pārmērīgi liela, rodas situācija, ko novērojam pašreiz – kaitēkļu masveida savairošanās.

***

Viedokļi

Latvijas valsts meži (LVM) mežu aizsardzības speciālists Indulis Brauners:

– Šo parādību novērojam patlaban Latvijā. Atsevišķi zari, vainaga daļas vai viss koks tiek satīklots, tādējādi izveidojot atsevišķas barošanās ligzdas. Kāpuri dzīvo, barojas un iekūņojas kolonijās. Jūlija sākumā jau pieaugušie kāpuri iekūņojas dzinumu sazarojumos. Tauriņi parādās jūlija vidū un lido līdz augusta sākumam. Mātītes uz dzinumu mizas dēj līdz pat 40 olām, kas klātas ar lipīgu, sacietējušu šķidrumu. Kāpuri izšķiļas vēlā rudenī, tomēr ziemo turpat zem kopējā olu vairoga.

Teiču dabas rezervāta entomologs Guntis Akmeņkalns:

– Kukaiņi savairojoties cikliski, un šogad uzplaukumu piedzīvojusi gan tīklkožu, gan zāģlapseņu populācija. Jāatgādina, ka pēdējā stipri vien izpostījusi Kurzemes priežu mežus. Nākamgad abas ligas iešot mazumā tur, kur šogad tās ir ļoti izplatītas, bet vairosies neapgūtajās teritorijās Latgales pusē.

Rīgas rajona Lilastes mežniecības mežzine Skaidrīte Lapsiņa:

– Ievu tīklkodes tiešām ir ļoti savairojušās, taču kokiem nekādu ļaunumu tās nenodara – nākamgad atkal būs zaļi. Šī ir cikliska parādība. Pērn, piemēram, tāpat izplatījās maijvaboļu kāpuri. Skats gan ir briesmīgs, tomēr es esmu pret ķimikāliju lietošanu. Domāju, koki atkoptos saviem spēkiem arī Kurzemē, kur šogad savairojušās zāģlapsenes tika indētas. Ja runa ir par dažiem tīklkožu apsēstiem kokiem, kas bojā skatu, piemēram, pie mājas, pret to var savlaikus cīnīties ar mehāniskiem līdzekļiem. Jāņem grābeklis, tīmekļi jānovāc un tajos esošie kāpuri jāiznīcina.

Uz augšu