Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11338702t1hcef2.jpg)
Lai paglābtu mājlopus no asinssūcēju kukaiņu dzēlieniem, atgādinām, ka mājlopi pa naktīm jātur iekšā, jo knislienes pēc dzīvinošā asins malka izlido krēslā. Pat meža zvēri tagad biežāk redzami pa dienu, jo naktīs nolien biežņās, lai paglābtos no knišļu dzēlieniem.
Dabā joprojām valda liela bērnistaba. Dažās bebru ģimenēs mazuļi jau vingrina pleznas un sāk peldēt, viņi beidz zīst māti un sāk mieloties ar zāli, jo bebri taču ir zālēdāji.
Ondatras laiž pasaulē savu pirmo metienu. Ūdru mazuļi ir pavisam bezpalīdzīgi, nevienam vēl nav atvērušās acis. Pie āpšu alām redzamas mazas pēdiņas, tas nozīmē, ka āpšu mazuļi krēslā jau iznāk no alām. Lapsēni gan vēl uzturas alās un pārtiek no mātes piena, arī vilcēni vēl zīž mātes, bet uzdrošinās jau pabāzt purniņu laukā no midzeņa. Lūšiem sākas dzemdību periods, arī seskiem šis laiks ir izstiepts, jo arī riests visiem nenotika vienlaicīgi.
Caunu, zebiekstu un sermuļu mazuļiem jau atvērušās acis. Stirnāžiem sācies bīstamais periods, jo no 1.jūnija viņus drīkst medīt. Joprojām āži noskaidro riesta robežas: kārpa zemi, berž ar ragiem tievos kociņus un mēģina badīties, turklāt buki rēķinās tikai ar saviem hormoniem un nav sevišķi uzmanīgi. Lielākajai daļai stirnu, briedeņu un alnieņu piedzimuši bērni. Lielajos ezeros nārsto asari, sapali un zandarti. Ar ikriem un pieņiem vēl pilni ķīši, ruduļi, sami, karūsas, līņi un akmeņgrauži. Šo zivju nārstam ūdens vēl par aukstu. Krietni paaugušies mazie līdacēni, viņi jau spēj noķert mazas zivtiņas.
Sila ķirzaku mātītes jau kļuvušas apaļīgas un drīz dēs. Jaunās sila ķirzakas no olām izšķilsies vasaras beigās. Sila ķirzakas ir vienīgās, kas dēj olas, jo glodenes un pļavu ķirzakas ir oldzīvdzemdētājas un viņām mazuļi šķilsies tikai augustā.
Bet vislabāk tagad redzami putni. Jaunie kraukļi klejo kopā ar vecākiem, viņi ilgi turas kopā. Mājas strazdi jau pametuši būrus un dobumus, pulcējas baros, lai dotos uz rietumvalstu ogu dārziem. Mūsu ķiršus knābās migranti no austrumiem. Izšķīlušies zīlīšu, pelēko cielavu, meža strazdu, dzērvju un daudzu ūdensputnu mazuļi.
Strazdu atbrīvotajos mitekļos iekārtojas svīres. Ja vakaros spējat izturēt odu uzbrukumus, tad varat dzirdēt lakstīgalu un ķauķu skaistās dziesmas. Ilmāram Ēdolē joprojām nav izdevies dzirdēt vālodzes dziesmu. Čurkstes un bezdelīgas darina un oderē ligzdas, daļa jau sāk dēt. Zaļās vardes kurc dienu un nakti. Pārējie abinieki jau atstājuši ūdenstilpes, dīķi ir pilni ar parasto un purva varžu, kā arī krupju kurkuļiem. Izšķīlusies daļa tritonu kāpuriņu.