Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11339636t1h6457.jpg)
Jaungulbenes pagasta “Jaunstāmeru” māju saimnieka Dzintara Galeja dārzā aug paša potētas ābeles, plūmes, bumbieres un ogulāji. Saimnieks stāsta, ka potcelmus viņš audzējot no ābolu ‘Antonovka’ un ‘Sarkanā anīsa’ sēklām, jo tie esot sala izturīgāki. Pēc pāris gadiem viņš uz tiem uzpotējot vēlamo šķirni.
“Potēju galvenokārt aiz mizas šķēlumā, retāk kopulējot. Potējuma vietu nosienu ar parasto izolācijas lenti. Jāatceras, ka lentas pirmā kārta jātin ar nelipīgo pusi uz augšu, jo citādi, kad potējums pieaugs, lai to atbrīvotu no izolācijas lentes, tiks traumēta jaunā pieauguma miza. Pēc tam potējuma vietu viegli apziežu ar potvasku. Esmu novērojis, ka potzars labāk pieaug jaunā mēnesī,” stāsta dārzkopības speciālists.
Viņš iesaka potēšanu veikt ne tikai jaunā mēnesī, bet arī pavasarī, kad koki izdala visvairāk sulas, jo arī tad potējuma vieta labāk saaug. Dz.Galejs pārliecinājies, kā vislabāk un ātrāk potējuma vietas saaug bumbierēm, sliktāk - ķiršiem un ceriņiem.
“Ja uz skābā ķirša uzpotē saldo ķirsi, tad tas ar laiku nomāc zarus, kur veidojas skābie ķirši un viss koks ražo saldas ogas. Lai uz viena koka uzpotētu citu, var izmantot arī acošanu, bet es izvēlos potēt,” stāsta saimnieks. Savulaik viņam izdevies uz oša uzpotēt ceriņu, tomēr koki negribējuši sadzīvot, tāpēc osis nokaltis. Septiņdesmitajos gados viņš uz kādas ābeles uzpotējis 30 citas šķirnes. Šodien uz viena potcelma uzpotētas 15 šķirnes. Bijuši arī citi eksperimenti, piemēram, uz pīlādža uzpotēta bumbiere.
Dz.Galeja dārzā aug dažādu šķirņu ābeles. Viņš tās vērtē pēc sala izturības, auglības un garšas īpatnībām. Saimnieks iesaka izvēlēties tādas ābeļu šķirnes kā ‘Klouz’, kam augļi ienākas agrāk nekā “Baltajam dzidrajam’,’Melba’, ‘Rīgas rožābele’, ‘Rēveles bumbierābele’, ‘Jelgavas vasaras’. No rudens ābolu šķirnēm Dz.Galejs izvēlējies ‘Saltanat’, ‘Lobo’, ‘Auksis’, bet ziemas - ‘Antonovka’, ‘Novogodņaja’, ‘Ničnera zemeņu’, ‘Spencer’ un ‘Alkmene’. “Ja kāda šķirne būs piemājas dārzā, ikviens saimnieks būs apmierināts.
Uzskatu, ka ģimenei, kurā ir trīs pieci cilvēki, pietiek ar trīs vasaras, trīs rudens un trīs līdz piecām ziemas ābolu šķirnēm. Ja ābolus vēlas realizēt, tad augļu dārzā vajadzētu būt no 20 līdz 1000 kociņiem , bet ābeļu šķirnēm jābūt tām, kuru augļi ir pieprasīti tirdzniecībā, piemēram, ‘Saltanat’, ‘Auksis’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Belarusskaja maļinovoje’ un citas,” iesaka dārzkopis.
Par garšīgāko un mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotāko plūmju šķirni Dz.Galejs uzskata ‘Latvijas dzelteno olplūmi’ un ‘Zaļo renklodi’.