Globālās izmaiņas un Latvija (13)

Studējot 70-os gados populāro ķīmijas tehnoloģiju, man ļoti paveicās ar profesoriem, kuri uzsvēra to, ka ķīmijas procesi ļoti sagandē dabu un vissvarīgākais ķīmiķa uzdevums ir Dabai nekaitēt, ja vien tas ir iespējams. Tāpēc 1991., 1992.g. Pasaulē notiekošās priekšstatu izmaiņas man ļoti interesēja. Latvija un bijusī Savienība tad pārcieta graujošas sociālas pārmaiņas un tāpēc notikumi Pasaulē vietējo sabiedrību maz interesēja.

Atgādināšanas vērts ir 71 valstu 1600 zinātnieku parakstītais (18. novembrī, 1992.g.) „Zinātnieku brīdinājums cilvēcei”. „Mēs, parakstījušies Pasaules zinātnes sabiedrības daļa ar šo dokumentu brīdinām visu cilvēci par to, kas mūs sagaida. Nepieciešamas kardinālas izmaiņas mūsu attieksmē pret Zemi un dzīvi uz tās, ja mēs gribam izvairīties no milzīgām cilvēces ciešanām un neizlabojamiem zaudējumiem mūsu kopējās mājās uz šīs planētas.” Kā galvenie cēloņi Dabas krīzes situācijas tuvināšanā ir:

- saldūdens, jūru un okeāna piesārņošana, - gaisa un zemes piesārņošana, - augu un dzīvnieku dažādības samazināšana, sugu iznīcināšana, - Planētas pārapdzīvotība.

Riodežaneiro konference notika 1992.g., kurā pirmo reizi Pasaules valstu politiskie vadītāji apsprieda zinātnieku formulētās cilvēcei draudošās briesmas kā ekonomiskās attīstības sekas. ANO 1995.g. aptaujāja 1500 klimata speciālistus no 60 valstīm par gaisa piesārņošanu ar siltumnīcas efekta gāzēm (SEG) un kā sekas toreizējam tendencēm apkopotais vairākuma viedoklis bija:

- klimata izmaiņas noteiks tas, ka līdz 2100 g. vidējā temperatūra paaugstināsies par +3,4 grādiem un klimats kļūs līdzīgs kā pēc pēdējā Ledus laikmeta, - okeāna līmenis varētu paaugstināties aptuveni par 1 m, tāpēc daudzas piejūras zemes kļūs nederīgas un 100 miljoniem būs jāatrod jaunas dzīves platības (!), - visas klimata parādības var nonākt galējos līmeņos - lieli lieti, gari karstuma periodi, bīstami sali, vētras un virpuļviesuļi ar neredzētu spēku, - var izveidoties pilnīgi netradicionāli procesi – sniegi Āfrikā, sali vasarā, jauni cikliski procesi, kam Daba nebūs pielāgojusies, - parādības ko agrāk novēroja reizi 3 paaudzēs (1 x 100g.) varēs gadīties desmit gados.

Šajā ANO Ziņojumā bija speciāli uzsvērts, ka SEG gāzes izmet ekonomiski attīstītās valstis, bet relatīvi vairāk cietīs agrārās un attīstībā esošās valstis, zemnieki, kuri tieši ar savu darbību samazina, ar augiem, kokiem absorbē CO2. Tāpēc visām valstīm ir jādomā par cilvēces saglabāšanu un taisnīgu palīdzību Dabai.

Zināms, ka Kioto vienošanās protokolā ir norādīts, ka turpmāk par robežlīmeni pieņems 1990.g. SEG izmešu līmeni un valstīm turpmāk tas ir jāsamazina līdz 92%.. Pašlaik, jau kopš 2005.g. februāra Kioto protokols ir stājies spēkā. Latvijai ir paveicies tādejādi, ka mūsu SEG izmeši kopš 1990.g. ir samazinājušies dramatisko sociālo izmaiņu rezultātā, kad daudzi zaudēja darba vietas, bet rezultātā Latvijas Valsts tagad var pārdot citām valstīm tos „atbrīvotos” SEG „limitus”. Protams, jautājums kļūst atklāts: kur un kā Latvijas Valsts domā izlietot šos iegūtos resursus? Sevišķi svarīgs šis jautājums tas ir tāpēc, ka presē, radio, TV par šo tēmu nav nekādas informācijas.

Nesen visu Pasaules presi satrauca Anglijā, Ekseterā notikušais Simpozijs par SEG stabilizāciju ar 200 dalībniekiem no 30 valstīm, kas tika finansēts no Lielbritānijas valdības kā G8 valstu prezidējošās valsts. Šajā Simpozijā tika pieņemts noslēguma paziņojums, kurā esošie fakti ļoti satrauca visas Pasaules centrālos laikrakstus. Par to liecina Internetā rodamās vismaz 400 publikācijas. Par ko satraukums? Izrādās, ka pēdējos 10 gados globālās sasilšana notiek daudz straujāk, nekā iepriekš prognozēja un jau tagad novēro tās sekas: jūrās un okeānos, kur lielās platībās izzūd aļģes, tāpēc pazūd sīkās zivtiņas un šeit vairs neligzdo daudzi putni. Vairākos Āfrikas reģionos paildzinās sausuma periodi. Lieli sausumi un arī plūdi arvien biežāk ietekmē arī vidējo platuma grādu valstis. Apkopotie ziņojumi no Klimata prognozēšanas un pētījumu centriem Anglijā - Hadley Centre for Climate Prediction & Research un Tyndall Centre for Climate Change Research) un ASV NASA ziņojumi rāda, ka Planētas nākotni ievērojami ietekmēs tas – kādā līmenī izdosies stabilizēt CO2 līmeni gaisā. Piemēram, ja neierobežos CO2 izmešus, tad 2100 gadā vismaz 3 000 000 km2 Pasaulē būs okeāna appludināta un tuksnešu zeme. Tā ir aptuveni ½ Austrālijas vai „vecai Eiropai” līdzīga platība. Jau sākot ar 2050 gadu jaunas dzīves vietas būs jāmeklē 40 000 000 cilvēku (!), bet 2100.g. būs vēl 100 000 000 migrantu. Jāpārceļas būs no biezi apdzīvotām vietām Dienvidāzijā un no Āfrikas. Globālo sasilšanas līmeni līdz 2100 prognozē jau minimums 1,4oC līdz 5,8oC. Zināms, ka jau pie 2oC paaugstināšanas var sākt kust Grenlandes un Zemes polu ledāji, tāpēc okeāna līmenis var strauji paaugstināties, bet šīs sekas vēl ir neiespējams precīzi prognozēt, jo zinātnei trūkst informācijas par okeāna ūdens masu vertikālo kustību un siltuma pārnesi. NASA pētījumi rāda, ka jau pašreizējais Pasaules „pasiltināšanas” rezultāts par 0,6oC ir izsaucis Antarktīdas ledāju pastiprinātu sadrupšanu un aisbergu peldēšanu uz ekvatoru. Tas rada lielu ekskursantu pieplūdumu Dienvidamerikas piekrastē, bet skaidrs, ka tie aisbergi jau ir signāls, ka ledāju kušana ir sākusies. Tātad, ANO 1995.g. klimatologu brīdinājums ar pēdējo 9 gadu novērojumiem tagad ir stipri dramatiskāks.

Latvija ir pieņēmusi ANO EEK (Eiropas Ekonomikas Komiteja) Orhusas konvenciju „Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pieeja tiesu varai vides jautājumos” (atbilstoši Eiropas Parlamenta 2003.g. 28. janvāra direktīvai 2003/4/EC līdz 2005.g. 14. 02. dalībvalstīm jāizstrādā likumi, noteikumi konvekcijas ieviešanai). Lasot Internetā Pasaules publikācijas man radās doma, ka mūsu sabiedrībai netiek sniegta patiesa situācijas aina Pasaulē tieši saistībā ar Globālām klimata izmaiņām (!) un iespējamo seku ietekmi uz mūsu dzīvi, sevišķi laukos. Lielbritānijā jau 1997.g. bija apstiprināta Valsts Programma par globālā klimata izmaiņām un kā valstij tām pielāgoties. Tindalas Centrs tur tika dibināts 2000.gadā un tajā iekļāva 9 zinātniskas iestādes un 3 Valsts Pētniecības Padomes, Valsts darba un rūpniecības departamentu. Hadlejas Klimata prognožu centrs bija nodibināts jau 1990 g,. Bet tagad tur modelē klimata iespējamās izmaiņas, meklē to cēloņus, informē sabiedrību un Valsts vadību. Skaidrs, ka Latvijā nekas tamlīdzīgs nenotiek un nav šeit pat iespējams šādus spēkus apvienot.

Lielbritānijas lauksaimniekiem saistošs ir 2002.g. izstrādātais Projekts: ”Klimata izmaiņu ietekme uz Lielbritānijas lauksaimniecību”, kura izstrādē tieši piedalījās 4 lieli pētniecības centri, kuri savukārt izmantoja dažādus zinātniskos pētījumus Anglijā un Pasaulē, vairāku notikušo konferenču materiālus. Izstrādātie modeļi labi parāda kādas klimata izmaiņas ir gaidāmas Anglijas teritorijā uz 2020, 2040...2080. gadu robežām pie dažādiem SEG stabilizēšanas līmeņiem. Piemēram, iekšzemes plūdu risks pašlaik Anglijā ir vairāk kā 2 miljoniem māju, bet 75% varbūtība plūdos ciest ir 400 000 mājām. Lielbritānijā ir publicēti 2003.-2005.g. vismaz 7 dokumenti – saistoši iespējamiem plūdos cietušajiem par apdrošināšanu un citiem nākotnes jautājumiem. Līdzīga informācija ir arī par citām bīstamām klimata novirzēm Tādejādi „Projekta” lasītājam ir skaidrs, ka katras saimniecības nākotni noteiks visas cilvēces spēja vai nespēja vienoties par saudzīgu attieksmi pret Dabu. Lauksaimniekiem tieši nepieciešamas ir rekomendācijas par to kādi produkti kādos reģionos turpmāk būs izdevīgi audzēt, kādus nē, kur būs nepieciešami papildus meliorācijas pasākumi, kur nevajadzētu augsni kultivēt lai novērstu zāles izdegšanu vai augsnes eroziju. Nepieciešamās izmaiņas prasa ilgtermiņa ieguldījumus, tāpēc ir svarīgi laicīgi zināt visus riskus un draudus no izmainītā Pasaules klimata. Pilnu šo Lielbritānijas „Projekta” teksta kopiju nosūtu Ministru Prezidentam un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam, jo vairāk adresātu nevaru iedomāties.

Latvija sāk sekot Kioto protokolam

Marta sākumā Latvijas Republikas Vides ministrija Internetā izplatīja „Klimata pārmaiņu samazināšanas programmu 2005.-2010.gadam”. Tas varētu būt 1. dokuments, kurā ir runa par Globālām izmaiņām un mūsu saistību ar Kioto protokolu. Iepazīstoties ar šo unikālo un plašo dokumentu ievērojams, ka tas ir izstrādāts izmantojot tikai Valsts pārvaldes aparāta un statistikas datus. Nevienā sadaļā nav rodama atsauce uz kādiem Latvijas vai citu valstu zinātnieku pētījumiem. Šeit ir formulētas 7 galvenās problēmas Latvijā, bet skaidri redzams, ka vismaz 5 atrisināt var tikai ar zinātnes palīdzību. Uzmanīgāk analizējot „Programmas” datus ievēroju, ka tajā trūkst daudz nozīmīgu datu par Latvijas SEG izmešiem.

Atgādināms fakts, ka Pasaules Simpozijā Toronto 2000.g. par purvu lomu Pasaulē tika konstatēts, ka pēdējos gados strauji palielinās sausās kūdras sadalīšanās ātrums saules ietekmē un izmainījušies ir mikrobioloģiskie procesi, tāpēc palielinās .metāna un slāpekļa gāzu izdalīšanās no nosusinātiem un kūdras ražošanā esošiem purviem. Mūsu platuma grādos kūdras ražotne gadā izdala no 25 t līdz 40 t ekvivalentā CO2. Pārrēķina koeficienti uz ekvivalento CO2 metāna gāzei CH4 ir 71, bet slāpekļa oksīdam N2O – 310. Pašlaik kūdras ražošanas licences Latvijā esot izsniegtas (Vides min. dati) uz 24 000 ha, tātad no 600 000 t līdz 960 000 t ekvivalentā CO2 izmeši nāk no Latvijas purviem, kas ir aptuveni 1/3 līdz ¼ no visas lauksaimniecības kaitējuma vai 1/5 līdz ¼ no visa Latvijas transporta izmešiem. Pēc maniem 1993.g. datiem Latvijā bija apmēram 2 reizes vairāk „brūno tuksnešu” - aptuveni 50 000 ha „noskalpētu purvu”, tātad šeit SEG izmeši varētu būt 2 reizes lielāki! Ja notiks starpvalstu norēķini par SEG „kvotām”, tad Latvija nevarēs tās pārdot par desmitiem miljonu Ls (ja cena būs 10 Ls/CO2 ekv. tonna, tad negūtie ieņēmumi no 6 līdz 9 milj. Ls). Man ir skaidrs, ka „lēto” kūdras purvu iznomāšanu organizēja kādi Vides ministrijas struktūrās esoši ierēdņi, agrākie melioratori, apejot pat Likuma prasības „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, bet pašreizējie viņu „kolēģi” Vides ministrijā cenšas šos drausmīgos faktus noslēpt arī no Eiropas Savienības.

Zīmīgi, ka „Programmā” ir runa par „kvotu” pārdošanu, ko varētu realizēt lielie CO2 ražotāji, izmainot viņu vecās tehnoloģijas, bet tie pilsoņi, kuri ar savu darbību, ar augiem un kokiem saista CO2 ir atstāti pilnīgi bez ievērības un bez atbalsta. Raksturīgi, ka Latvija par CO2 izmešiem paredz ļoti mazus maksājumus nodokļu veidā, tātad, kādi šeit varēs gūt lielu peļņu rēķinoties, ka radītos izmešus kompensēs Latvijas Valsts, precīzāk nesaņemot par iespējamo CO2 „kvotu” realizāciju iespējamo kompensāciju. Jā, Pasaules prese pavīd informācija, ka t.s. trešās valstis tiks ekonomiski piespiestas pārņemt kaitīgās ražotnes no attīstītām valstīm, t.i. faktiski noiet to pašu Dabas iznīcināšanas ceļu. Man rodas aizdomas, ka Latvijas vadītāji mums gatavo šo - Dabas iznīcināšanas ceļu, jo jau atskan žēlabas par „lielām investīcijām celulozes ražošanai”, bet fakts, ka visā Baltijas jūrā rūpniecība un sevišķi papīra rūpniecība saindēja lašus, tas netiek plaši analizēts.

Eiropas Savienība par lauksaimniecību krīzes apstākļos

ANO veicinātos klimatologu pētījumos 1995.g. par gaidāmām klimata izmaiņām kā visai svarīga atziņa bija – tās retās un šķietami neparastās dabas parādības, ko agrāk novēroja 1 reizi 100 gados (reizi 3 – 4 paaudzēs) tagad novēros katrā desmitgadē, bet parastie nokrišņi, sausumi, sali, karsts laiks var sasniegt augstākos maksimumus, kas dotajos platuma grādos ir bijuši. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem iestājas augsta riska laikmets – kā sekas no civilizācijas gūtajiem labumiem pilsētās, tehnikā, tehnoloģijās. Eiropas Savienības dokuments: „Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz Valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē” (turpmāk „Pamatnostādnes”) 11. sadaļā par dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu radīto zaudējumu atbalstu skaidri nosaka, ka dabas katastrofai pielīdzina arī klimata apstākļu novirzes - tādos gadījumos, ja to rezultātā ražas zaudējumi ir lielāki par 20% īpaši atbalstāmos reģionos un zaudējumi virs 30% parastos reģionos. Zaudējumus kompensē līdz 100% no bruto apjoma un tirgus cenas, ko nosaka kā 2 vai vairāku gadu vidējo cenu. Kompensācija jāizdara pēc iespējas ātrāk, bet ja zaudējumi ir pieteikti kopā ar klimata parametriem, tad kompensāciju var veikt 3 gadu laikā. Ilggadīgie stādījumi tiek pielīdzināti kapitālām būvēm un tāpēc ir kompensējami zaudējumi arī nākošos gados, ja tie pārsniegs 10 %, piemēram, zaru aplaušana kokiem krusā, vētrās.

Pērn, 14. maijā mēs jau 2. nedēļu bijām ES dalībvalsts, kad zemniekus pārsteidza šeit neredzēta „radiācijas salna”, kad dzīvie augi atdzisa par 7-9 grādiem zemāk par gaisa temperatūru un pat Ventspilī pie 0,0 grādu zālē bija -7 (zemes temperatūra bija -1...-1,5). Bet zemākā meteorologu reģistrētā zāles temperatūra bija Skrīveros -11,5 grādu. Virs sausiem purviem un smiltājiem varētu būt vēl intensīvāka neatgriezeniskā radiācija infrasarkanā spektrā (IS), tāpēc zemnieku termometru rādījumi dzīvo augu līmenī sausā purvā varēja būt vēl zemāki. Zināms, ka pat pretsalnu ūdens smidzināšanas sistēmas ar garantiju strādā līdz -8 grādiem. Šo parādību – radiācijas salnu izraisa gaisa mitruma nekontrolējama samazināšanās, tāpēc zāles IS starojums aiziet kosmosā. Normālā situācijā gaisa mitrums absorbē IS un atstaro to atpakaļ, kā sega sildot augus ar pašu izdalīto dzīvības enerģiju. Šajā situācijā jau viegla gaisa plūsma varētu sasildīt augus līdz gaisa temperatūrai (-3 grādi), tāpēc dzīvo augu bojājumi var ievērojami atšķirties dažādos apvidos. Sevišķi lieli zaudējumi varēja būt līdzenā laukā, kur ir ļoti sausa virsma – sausos kūdras purvos un to apkaimē. Mazāki zaudējumi ir slīpos dārzos, kur novēroja gaisa kustību. Līdzīgā ceļā strauji – dažās stundās nosala mamuti un „mūžīgos” ledājos viņu kuņģos atrod sasalušu, bet nesagremotu zāli...

Kā pārsteigums bija radio ziņa, ka Valdība 2004.g.20. jūlijā spriedusi - zemniekiem neesot lieli zaudējumi, jo salna bijusi vien -3...-4 grādi. Ar vēstuli griezos pie ministru Prezidenta - bioloģijas zinātņu doktora I. Emša. Tikai pēc 2 vēstulēm Vides ministrijai, 2 vēstules Zemkopības ministrijai es ieguvu no ZM meteoroloģiskā biroja mērījumu datus, kuri pierādīja, ka zemnieku konstatētie – 10 -12 sala grādi bija patiesi. LR ZM oktobrī griezās ES Lauksaimniecības komisijā un ieguva piekrišanu zemnieku zaudējumu kompensācijām šajā radiācijas salnā. Ievērosim to, ka Latvijā informācija par klimata triecienu bija tā noslēpta, ka ne tikai Valdība tika maldināta, to vienkārši pazvanot neviens man neteica, bet tikai pēc 5 vēstulēm izdevās ierēdņiem pierādīt dārzkopju zaudējumu cēloņus un Dabas katastrofai pielīdzināmus apstākļus dārzkopībā.

Latvijas Valsts šoreiz neatteica zaudējumu kompensāciju dārzkopjiem (2000.g., 2003.g. salnu radīto zaudējumu kompensācija dārzkopjiem tika atteikta „līdzekļu trūkuma dēļ”...), bet ES atļautie 100% zaudējumu kompensācija ierēdņiem šķita par daudz un ZM lēma kompensēt 75% no zaudējumiem (ZM rīkojums Nr 453 no 2004.g.10. decembra). Tālāk seko Latvijai raksturīgas dīvainības, jo zemnieku ražas zaudējumu aprēķini esot tikuši aizvietoti ar „izveides izdevumiem” vai „uzturēšanas izdevumiem” uz laukuma vienību, ko aprēķināja sabiedriskās organizācijas Latvijas dārzkopju asociācijas kādi darbinieki. Tas nekādā veidā nav paredzēts ES „Pamatnostādnēs”. Turklāt „Pamatnostādnes” pieprasa neizmantot kādus vidējus rādītājus bez pierādījumiem par to atbilstību. Tas šoreiz Latvijā ir ignorēts, jo redzot dažus ZM noteiktus „uzturēšanas izdevumus” radās jautājums vai šo izdevumu „rēķinātāji” ko vispār saprot lauksaimniecībā.

Interesanti, ka uz tiešiem rakstiskiem jautājumiem ZM atbild, bet vispārīgi un nekonkrēti tādejādi atklāti demonstrējot ANO EEK Orhusas konvekcijas ignorēšanu.

Manas saimniecības - Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas” aprēķinātie zaudējumi tika no ZM kompensēti vien 5% līmenī (!).. Ar šādu „kompensāciju” nekādā veidā nevar uzturēt esošo saimniecību, attīstīt to, kā tas būtu bijis normālas ražas gadījumā. Tātad, ZM ir ieinteresēta daudzu dārzkopības saimniecību ekonomiskā gremdēšanā. Tas ir iespējams, ja ierēdņiem interesē aptieku un ārstu bizness, jo vitamīnu trūkums tautā viennozīmīgi paaugstinās saslimstību. Otrs „pamatojums” ir – importa tirdzniecības atbalstīšana noliedzot Latvijas dārzkopju attīstību. Personīgi atceros vairākus ZM ierēdņus, kuri jau sākotnēji – 90-to gadu vidū visādi bremzēja Latvijas lauku vienmērīgu attīstību, to aizstājot ar atsevišķu lielsaimniecību dažāda veida finansiālo atbalstīšanu, kas liecināja par viņu korporatīvām saitēm vai vispārējās attīstības ideju nezināšanu.. Diemžēl visi kādreiz aktīvie Latvijas lauksaimniecības zinātnieki nekur vairs nav lasāmi, izņemot ar ZM ierēdņiem sadarbojošos (vai „kolaboracionisti”?).

Sabiedrībā klīst runas, ka ZM lemtie 75% kompensējamie zaudējumi esot vēlāk izmainīti uz 50%, jo neesot bijuši subsīdiju līdzekļi 2004.gadā ieplānoti, bet ES „Vadlīnijas” taču atļauj zaudējumus kompensēt 3 gadu laikā! Ir lasīts, ka daudzās valstīs zemniekiem zaudējumus kompensē pakāpeniski – tūlīt rudenī un pirms nākošā gada pavasara darbiem.

Atcerēsimies 2000. gadā Spānijas zemnieku un dārzu saņemto Dabas triecienu – vairākas lielas krusas nedēļas laikā. Krusas „graudi” tad sasniedza apelsīnu diametru, bet daži bija bumbas lielumā. Nesen Internetā ir publicēta zinātnieku pētījumu atskaite. Izrādās, ka krusas ledus saturēja augstkalnu virsotnēs esošos minerālus un šos neredzētos „nokrišņus”, iespējams, noteica dīvains ozona caurums virs šī reģiona. Krievijas zinātnieki pēta kā fiziski var rasties plūdus izraisošās neredzētās lietusgāzes Eiropas, Āzijas kontinenta vidienē. Izrādās, ka virs jūrām, okeāniem var izveidoties augsta elektriskā potenciāla starpība, kas burtiski „izrauj” no jūras ūdeni, pazeminot tā līmeni pat par 20 cm dažās minūtēs. Šie nedabiskie „tvaiki” veido vairākstāvu mākoņus ar neredzēti augstu ūdens koncentrāciju, kas pilnīgi atšķiras no normāliem lietus mākoņiem.

Agrāk dienvidu platumos klimata izmaiņas saistīja tikai ar El Nino parādību Klusā okeānā – novēroto lokālu virsmas temperatūras atšķirību, bet tagad ir noformulēts priekšstats ENSO (El Nino / Southern Oscilation), kas ietekmē klimatu arī vidējos platuma grādos. Zinātnes un mūsdienu kosmosa tehnikas uzdevums ir sekot visiem uz Zemes notiekošiem procesiem un sabiedrību laicīgi jābrīdina par draudošām briesmām. Piemēram. 2004.g. beigās NASA brīdināja - virs Āzijas izveidojās brūns putekļu mākonis, kas bija stabils vairākus mēnešus, sasniedzot pat Ameriku.

Jautāsim Latvijas Valdībai – kas uzņemsies atbildību par Valsts un tautas nesagatavotību nākošos orkānos, lietusgāzēs, plūdos, sausumos, jūras „uzbrukumā”, par citām Pasaules klimata izmaiņu sekām? Vai Latvijas Valdībai nevajadzētu pasūtīt zinātnei (vēl dzīvajiem un izklīdinātiem zinātniekiem) „Ilgtermiņa prognozes Pasaules klimata izmaiņu apstākļos”? Es kā zinātnieks nešaubos, ka Klimata izmaiņas rada un radīs mums visiem daudzkārt lielākas briesmas un zaudējumus, salīdzinot ar apkārtējo valstu iespējamiem militāriem iebrukumiem, tāpēc sagatavotībai pret izmainītā klimata „uzbrukumu” mums jāziedo lielāki izdevumi par militāro budžetu - 2% no IKP (zinātnei pašlaik ir 0,18% no IKP, t.i. 11 reizes mazāk!).

Padomāsim, ko maksās vien galvaspilsētas Rīgas iespējamā piespiedu pārvietošana jūras līmenim paceļoties?

P.S. Autors šo rakstu atļauj un iesaka izplatīt elektroniski. Atsauksmes un ideju tālāka attīstība ir vēlamas.

Interesentiem pa e-pastu varu nosūtīt citētos dokumentus, to adreses Internetā.

Informēju, ka mēs atrodamies joprojām analogā telefona zonā un tāpēc pat mans zvans uz pašvaldību maksā kā ”vietējā tālsaruna”, bet Internetu varam atļauties tikai sestdienās, svētdienās.

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Bīriņi, Limbažu raj.