Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11342514t1hfe22.jpg)
Dabas parkā ”Pape” ir iestājies pavasaris – savvaļas zirgu barā ir atskrējuši trīs kumeliņi un tauru baram vakar pievienojās jau septītais teliņš. Līdz ar pavasara iestāšanos jauna rosība ir sākusies arī Papes ezera pļavās, kur jau marta beigās tauru govīm ir piedzimuši pirmie teļi.
Arī savvaļas zirgu harēmiem pievienojas jaundzimušie kumeļi. Veiksmīgi pārlaiduši ziemu, dzīvnieku bari mielojas ar jauno zāli. Kopš lielie zālēdāji dzīvo Papes ezera austrumu krastā, šeit kūlas uguns netiek dedzināta, jo pērno zāli ziemā apēd savvaļas zirgi un tauri.
Papes dabas parkā tauru govis un savvaļas zirgi kopīgi uzturas lielās grupās. Pirms dzemdībām tauru govis atstāja baru un nomaļā vietā radīja pēcnācējus, kas ir raksturīga pazīme savvaļas dzīvniekiem. Pirmās dienas mātes ar mazuļiem dzīvoja atsevišķi, pēc tam atkal pievienojās saviem bariem. Tāpat kā visi iepriekšējo gadu teļi un kumeļi, arī šie ir dzimuši bez cilvēka palīdzības. Šobrīd jaunā paaudze iepazīstas ar apkārtni un uzkrāj spēkus, barojoties ar mātes pienu, kā arī vērojot ganībās nolaidušās meža zosis un dzērves. Domājams, ka tuvākajā laikā varētu piedzimt vēl kāds teliņš un kumeļi.
Aprīlī un maijā savvaļas zirgi un tauri ir īpaši nemierīgi, jo dzimst mazuļi un notiek zirgu ērzeļu pavasara cīņas. Tādēļ Pasaules Dabas fonds aicina pie dzīvniekiem doties tikai kopā ar gidu un jebkurā situācijā ievērot gida norādījumus!
Pasaules Dabas fonds ir pārliecināts, ka, laikam ejot, mēs, Latvijas iedzīvotāji, iemācīsimies sadzīvot ar savvaļas zirgiem un tauriem un nākotnē šie skaistie dzīvnieki, atkal brīvi klīstot pa Latvijas ārēm, palielinās gan dabas daudzveidību, gan vietējo iedzīvotāju ekonomisko labklājību.
Papildu informācija: 1999.gadā Pasaules Dabas fonds pie Papes ezera Liepājas rajonā ieveda pirmos 18 savvaļas zirgus un izlaida tos pamestajās lauksaimniecības zemēs. 2004. gada februārī zirgiem pievienojās arī 23 tauri. Pasaules Dabas fonda Papes ezera projekts ir pirmais Latvijā, kurā tika sākta savvaļas lielo zālēdāju atgriešana Latvijas dabā. Šobrīd Papes dabas parkā, ieskaitot jaundzimušos, dzīvo 38 tauri, 33 savvaļas zirgi.
Dzīvnieku ievešana notiek Eiropas Komisijas LIFE-Nature projekta ietvaros, kura mērķis ir atjaunot Papes ezera dabisko ekosistēmu un ekoloģiskos procesus, veicināt lauku teritoriju ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, kā arī veidot sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu. Tauru mājvietu labiekārtošanu atbalstīja piena zīmols “Rasa”. Pasaules Dabas fonds ir pateicīgs savu partneru – Stora Enso Mežs, Zaļā josta, Statoil - atbalstam, kas palīdz īstenot mūsu misiju: veidot nākotni, kurā daba un cilvēks dzīvo harmonijā. Jau vairākus gadsimtus savvaļas zirgi un citi lielie zālēdāji (tauri un sumbri) kopā ar dabiskajām pļavām ir izzuduši no Eiropas dabas. Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīkveida ainavas pastāvēšanu. Mūsdienās vairums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un zālājos, kurās sumbri, savvaļas zirgi un govis vairs nav sastopami. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā mikroorganismu, augu un dzīvnieku sugu sastāvs ir nabadzīgs un vienveidīgs. Lielie zālēdāji pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem un koku mizas, uztur dažāda augstuma zāli pļavās, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā radot dzīvesvietu citiem dzīvniekiem, augiem un mikroorganismiem. Cilvēka lauksaimnieciskā darbība nodrošina tikai ainavas atklātumu, bet ne dabas daudzveidību tajā.