Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr Ilmārs Tīrmanis Anitrai Toomai sestdienas rīta pusē stāstīja par norisēm dabā, uz Ēdoles meža mājas palodzes mušām uzglūnēja baltās cielavas tēviņš, gaisā riņķoja klijāni un pagalmā dzirdama dzērvju sasaukšanās. Kurzemē jau tek kļavu sulas, un šķiet, ka piesaulītē varētu mēģināt ieurbt bērzus.
Pērn ap šo laiku bērzu sulas jau varēja dzert visā Latvijā. Bet tagad var teikt, ka Kurzemē pavasaris atnācis uz palikšanu, bet Vidzemes laukus lielākoties klāj sniegs, tas pakusis vien piesaulītē. Daudzi laucinieki tagad netiek laukā no mājām, ceļi ir tik dubļaini, ka mašīnas paliek iestigušas.
Migrējošie putni atgūst iekavēto: atgriezušies mājas un visu sugu meža strazdi, ķīvītes, zosis, cīruļi, žubītes, zivju gārņi, mazie un jūras ērgļi, klijāni, dzeltenās stērstes, zaļžubītes, kaijas, pīles, abu sugu gulbji.
Saulainais laiks sagādājis daudz jaunumu dzīvnieku pasaulē: lidinās bites, mušas, odi, tauriņi, lodā skudras, zirnekļi un māņzirnekļi. Tie kukaiņi, ko tagad redzam, ir pārziemojuši pieaugušā jeb imago stadijā, kāpurus un kūniņas jau mēs nepamanām.
Baltās cielavas tekalē, ķer kukaiņus un, kad paēdušas, piesaulītē dzied. Te jāatgādina, ka dzied tikai balto cielavu tēviņi, viņi arī ātrāk atgriežas savā dzimtajā vietā. Vispār cielavas ir nesaticīgi putniņi: reti kur ligzdo vairāki pāri.
Naktīs dzirdams, kā migrē zosis, bet šogad viņu vēl ir pamaz. Dzērves ar pārceļošanu tikušas galā, tagad pie mums ligzdojošās dzērves dzīvojas pa purviem un mielojas ar dzērvenēm, un ūdenstilpju krastos meklē ziemu nepārcietušo kukaiņu mirstīgās atliekas. Migrējošās dzērves turas baros un apciemo ziemāju laukus.
Gulbji turas pa pāriem un nikni božas, ja tuvumā parādās kāds svešs sugas brālis. Bet tā notiek tikai vietās, kuras gulbju pāris nolūkojis ligzdošanai, tomēr naktis drošāk ir pārlaist bariņos.
Dzeņi bungo riesta taktis un tā ziņo par aizņemtu teritoriju, vārnas un žagatas ņemas ar ligzdu būvēšanu, bet kraukļi jau ligzdo. Rubeņi iemēģina balsis.
Tagad ir lielas iespējas ieraudzīt draiski spriņģojošu vāverpāri, un tas nozīmē, ka sācies vāveru riests. Pirms tam varēja redzēt vairāku vāveru trenkāšanos, tur sacentās veiklībā tēviņi, nu mātītes ir izvēlējušās sev partneri. Bet tad, kad dzims mazuļi, tēviņiem ģimenes rūpes būs pie vienas vietas.
Mežacūkas rakņājas, dažas mātītes jau briest dzemdībām un noskata egļu biežņā migas vietu. Drīz dzemdēs arī āpsenes un ir iztīrījušas piegulētās alas. Kaut lapsām mazuļi dzims tikai maija beigās, arī viņas jau noskata mazuļu vajadzībām piemērotas alas.
Briežiem ir ragu mešanas laiks, uz aļņu buļļu galvām sāk parādīties ragu aizmetņi, bet visi buki nēsā mīkstus un pūkainus radziņus.
Daudzi dzīvnieki sāk mainīt kažokus, dabā jau viss ir gudri ierīkots: villainie atbrīvojas no ziemas biezajiem kažokiem un putniņi vilnas lēkšķes izmanto ligzdu oderēšanai.