Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11343695t1hf0dd.jpg)
Lieldienu laikā noteikti jāpiemin tie, kam ligzdās jau ir olas: tie ir kraukļi, meža pūces un riekstroži, bet krustknābjiem jau ir mazuļi. Lielais putnu gāziens sākās trešdien, 23.martā: sākās lauku cīruļu uzlidojums. Jūras piekrastē pāris stundu laikā novēroti ap 200 cīruļu. Kurzemē daudz dzērvju: tās, kas pa pāriem, ir vietējās, viņas te ligzdos, bet kāšos pārvietojas migrējošās dzērves.
Kur nokusis sniegs, pilns ar mājas strazdiem un dzeltenajām stērstēm. Virs katra mežu pudura riņķo peļu klijāni. Saldus rajona Sātiņos uz laukiem pulcējas ap 90 ziemeļu gulbji, bet, tā kā tuvējie dīķi vēl aizsaluši, gulbji, spalgi klaigādami, meklē vaļumus citur. Ziemeļu gulbji jau ir pa pāriem un gatavi ligzdot, būtu tikai kur. Kurzemē atlidojušas arī ķīvītes.
Ceturtdien, 24.martā Juglas un Ķīšezerā ieradās pirmie paugurknābja gulbji, Daugavā iepretī Ķengaragam, kur upē ietek siltie notekūdeņi un ledus izkusis, uzturas 66 paugurknābja gulbji, lielākajai daļai ir plati kakla gredzeni, tas nozīmē, ka šie ir vietējie gulbji.
Rīgā par ornitologu pavasara izjūtu rūpējas atlidojušie lielie ķīri ar saviem kliedzieniem: lielie ķīri redzami pie Centrāltirgus un Operas. Piektdien Kolkasragā Latvijā pirmoreiz tik agri redzēta pelēkā cielava.
Pavasara putnu migrācijas maisam nu gals vaļā: rītos ilgi neguliet, jo visskaistākie putnu koncerti dzirdami tieši ap saullēkta laiku.
Dzied dzeltenās stērstes, zaļžubītes, zīlītes, dzilnīši, mizložņas, vītero cīruļi, melno meža strazdu tēviņi toties visskaņāk dzied saulrieta laikā, mātītes gan vēl nav atlidojušas.
Visu sugu dzilnas gan kliedz, gan bungo, dzeņi bungo. Atgādinu, ka bungošana un kalšana nav viens un tas pats: dzeņi un dzilnas kaļ, lai atrastu ēdamo, bet bungo elastīgu zaru, lai skaņas vibrācijas iezīmētu putnu teritoriju. Ilmārs jau saticis pirmo dzēlējodu, piesaulītē pūžņus pielabo rūsganās meža skudras, mušas sildās uz māju sienām saules pusē. Kad mostas kukaiņi, zirnekļiem ir iemesls doties medībās.
Par to, ka kurmji ir aktīvi, liecina jaunie rakumi. Pamodušies jenotsuņi un naktīs staigā pa pāriem. Āpši dodas nakts apgaitās, par to liecina dubļos atstātās pēdas. Meža caunas var ieraudzīt arī dienā, jo viņām māņu riestu izraisījuši hormoni. Mežacūkas grasās dzemdēt un klusās egļu biežņās ierīko migas.
Tā kā naktis apgaismo pilnmēness, sasaucas meža pūces. Šie putni jau ligzdo. Teiču rezervāta ornitologs Andris Avotiņš uztraucas, ka Madonas apkaimē atrastas sešas mirušas meža pūces: parasti šie putni sver ap 600 g, bet nelaiķes bija divreiz vieglākas. Laikam tur trūkst grauzēju un pūces mirst bada nāvē. Andris Avotiņš aicina ziņot par visiem mirušu pūču atradumiem, zvanot uz Teiču rezervātu.