Nelegālā tirdzniecība ar apdraudētajām augu un dzīvnieku sugām ir otrs ienesīgākais bizness pasaulē aiz narkotiku tirdzniecības. Šādu īpatņu iegūšana savā īpašumā daudziem joprojām šķiet kaut kas ekskluzīvs, nemaz neaizdomājoties par to, ka cena par ziloņkaula suvenīru patiesībā ir maksa malumedniekiem par ziloņa slepkavību.
Nelegālā tirdzniecība apdraud sugu eksistenci
Ir novērtēts, ka nelegālās tirdzniecības apgrozījums ar retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām gadā sasniedz aptuveni 20 miljardus ASV dolāru. Diemžēl reto dzīvnieku un augu sugu iegūšana savā īpašumā ir nemainīgi populāra, un daudzi par to ir gatavi maksāt milzu naudu, neaizdomājoties par sekām. Kā liecina Latvijas Dabas muzeja veidotajā CITES konvencijas mājaslapā atrodamā informācija, apmācīta medību piekūna cena pasaules tirgū ir aptuveni 55 tūkstoši latu, savukārt vienu kilogramu neapstrādāta muskusa var iegādāties par 25 tūkstošiem latu, bet Candelabra kaktusu – tikai par 3500 latiem.
Diemžēl jau tagad dažādu cilvēka darbību dēļ mums vairs nav iespējams dabā redzēt vairākas augu un dzīvnieku sugas, piemēram, jūras govis, Javas tīģerus, Karolīnas papagaiļus. Tīģeri, Himalaju lāči, degunradži un muskusbrieži – šie dzīvnieki savvaļā ir gandrīz iznīcināti, jo Austrumu medicīnas dziedniecības līdzekļu arsenālā ietilpst izstrādājumi no šiem dzīvniekiem. Joprojām neskaitāmas sugas tiek izvestas no to dabiskās vides, lai iegūtu trofejas – ādas, ragus, ilkņus, zobus –, vai arī nogalina, lai iegūtu izejvielas dažādu suvenīru izgatavošanai. Viens no populārākajiem suvenīriem ir korallis, ko nereti maldīgi uzskata par vienkāršu akmeni. Taču koraļļus daudzu gadu garumā veido mazi dzīvnieciņi – polipi. Katru gadu pasaulē par suvenīriem kļūst vairāk nekā miljons koraļļu gabalu. Pagājušā gadsimta otrajā pusē nelegālā tirdzniecība sasniedza milzu apjomus, tādējādi ievērojami apdraudot sugu eksistenci.
Dzīvnieku un augu aizsardzībai izveido CITES
Lai noregulētu nelegālo tirdzniecību, 1960.gadā Āfrikas valstis lūdza globālu sadarbību, un 1973.gadā starp valstīm tika noslēgta vienošanās – Vašingtonas Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb tā sauktā CITES konvencija. Konvencijas galvenie principi ir aizsargāt savvaļas augu un dzīvnieku sugas no strauji augošās starptautiskās tirdzniecības, aizliegt komerciālu starptautisku tirdzniecību ar šiem īpatņiem, kā arī regulēt nekomerciālu tirdzniecību ar sugām, kuras tā var ietekmēt. Konvencija aizliedz tirdzniecību ar vairāk nekā 800 savvaļas augu un dzīvnieku sugām, bet vairāk nekā 30 tūkstošu sugu tirdzniecība ir stingri ierobežota. Visas sugas ir iekļautas trijos konvencijas pielikumos, kas laika gaitā var mainīties. Sarakstos ietvertās sugas attiecas gan uz to dzīviem indivīdiem, nedzīviem indivīdiem, gan visām indivīda daļām un no tā izgatavotajiem priekšmetiem.
I Pielikums Iekļautas sugas, kurām draud iznīkšana un kaitē vai var kaitēt tirdzniecība ar tām. Populārākās sugas:
Dzīvnieki: pandas, Himalaju lāči, savvaļas kaķi (tīģeri, gepardi, jaguāri, leopardi u.c.), primāti (gorillas, šimpanzes, giboni, lemuri, kolobusi u.c.), Indijas ziloņi un vairākas Āfrikas ziloņa populācijas, papagaiļi (amazoni, aras, kakadu u.c.), citi putni (daļa plēsīgo putnu, pūču, dzērves u.c.), Nīlas krokodili un daudzas citas krokodilu, čūsku u.c. dzīvnieku sugas (kopā vairāk nekā 600 sugu). Augi: agaves, kaktusi, orhidejas u.c. (kopā vairāk nekā 400 sugu).
II Pielikums Iekļautas sugas, kurām patlaban vēl nedraud iznīkšana, bet kuras var kļūt apdraudētas, ja tirdzniecība ar šo sugu īpatņiem netiks pakļauta stingrai kontrolei. Populārākās sugas:
Dzīvnieki: lāču un savvaļas kaķu sugas, kas nav iekļautas I pielikumā, kalitriksi, kapucīni un daudzas citas primātu sugas, vairākas papagaiļu, plēsīgo putnu, pūču, čūsku, krokodilu un citu dzīvnieku sugas (kopā vairāk nekā 4000 sugu). Augi: orhidejas, kaktusi, tīkkoks un daudzi citi augi (kopā vairāk nekā 14 000 sugu).
III Pielikums Iekļautas sugas, kuras ir aizsargātas kādā no dalībvalstīm un kuru tirdzniecības kontrolei nepieciešama sadarbība ar citām dalībvalstīm.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
CITES Latvijā
Mūsdienās konvencijai ir pievienojušās vairāk nekā 160 valstis. Latvija konvenciju ratificēja 1997.gadā. CITES ir iekļautas arī vairākas Latvijas augu un dzīvnieku sugas: ūdrs, vilks, lūsis, visas pūces un plēsīgie putni (ērgļi, vanagi, piekūni utt.), dzērves, orhidejas (dzegužpuķes, naktsvijoles utt.) un citas sugas. Kā pastāstīja Vides ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Barševska, Latvija kā konvencijas dalībvalsts katru gadu maksā arī dalības maksu, kas līdz šim bija 469 ASV dolāru. Turpmāk gan Latvijas dalības maksa pieaugs līdz 1287 ASV dolāriem, ņemot vērā vairākus objektīvus faktorus, piemēram, sekmīgāku CITES ieviešanu jaunattīstības valstīs. Savukārt konvencijas uzraudzības funkciju Latvijā veic Vides ministrijas padotībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde, kas izsniedz arī atļaujas konvencijas aizsargāto dzīvnieku un augu ievešanai un izvešanai no valsts.
Apdraudētās sugas pastāvīgi ieved un izved arī no Latvijas. Kā pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Jānis Šlūke, pēc pašreizējā provizoriskā informācijas apkopojuma, 2004.gadā tika izdotas 67 atļaujas, kas ir par vienu atļauju vairāk nekā 2003.gadā, tomēr jāņem vērā, ka sakarā ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā, lai pārvietotu CITES īpatņus ES teritorijā, vairs nav nepieciešams saņemt atļauju, pietiekams ir īpatņa izcelsmes sertifikāts. Jānis Šlūke stāsta, ka tradicionāli lielākie «klienti» ir Rīgas Zooloģiskais dārzs un Rīgas Cirks. Savukārt attiecībā uz privātpersonām, analizējot provizoriskos 2004.gada datus, to skaits ir ievērojami pieaudzis (2003.gadā bija trīs privātpersonām izsniegtas atļaujas). Aizvadītajā gadā privātpersonas Latvijā ieveda galvenokārt medību trofejas, piemēram, lāčādas un leoparda ādu. Medību trofejas tika izvestas arī no Latvijas – uz Zviedriju eksportēja lūša medību trofejas.
Pirms pērc, pārliecinies!
Diemžēl katru gadu konstatē arī CITES pārkāpumus. Jānis Šlūke pastāstīja, ka 2004.gadā Galvenā muitas pārvalde konfiscēja piecus gliemežvākus, 10 koraļļu fragmentus, vienu krokodila izbāzni, kā arī divas rokassomiņas un vienu maciņu, kas izgatavoti no krokodilādas. 2003.gadā situācija bijusi līdzīga – privātpersonām konfiscētas trīs gliemežnīcas, deviņi koraļļu fragmenti, 24 Vidusāzijas bruņurupuči, kā arī dokumentu portfelis, kas izgatavots no krokodila un tīģerpitona ādas. Bieži vien šie pārkāpumi mēdz būt neapzināti informācijas trūkuma dēļ, tāpēc pirms došanās ceļojumā, it īpaši, ja ir plānoti šāda veida pirkumi, ir ieteicams pārliecināties, vai kārotais suvenīrs vai Austrumu medicīnas preparāts nav izgatavots no kāda apdraudēta dzīvnieka vai auga, noskaidrojot arī attiecīgās valsts CITES uzraudzības institūciju.
Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde iesaka – pirms pērc mūžīgās jaunības vai nevainojamas veselības ilūziju, krokodilādas izstrādājumus un līdzīgas preces, noskaidro, vai tās dēļ nav miris kāds aizsargājams dzīvnieks.