Pēc lielās vētras Latvijas mežos izveidojusies situācija, kad mirušie koki apdraud dzīvos, – ja sapostītās egles līdz pavasarim neaizvāks, tajās savairosies kaitēkļi, kas iznīcinās arī veselās audzes. Kā glābt situāciju?
Vējgāzes jāsatīra līdz pavasarim
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to "Latvijas Avīzes" žurnālistu Viestura Serdāna un Anitas Jaunbelzeres saruna ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" komunikācijas daļas vadītāju Tomasu Kotoviču.
– Cik lielu postu devītā janvāra vētra nodarījusi mežiem?
Tomass Kotovičs: – Pēdējās aplēses liecina, ka Latvijā vētra mežos nolauzusi vairāk nekā sešus miljonus kubikmetru koksnes. Tā ir puse no gada ciršanas apjoma. Situācija ir nopietna arī citās valstīs ap Baltijas jūru. Zviedriju vētra skārusi nežēlīgāk, tur nogāzti ap 75 miljoniem kubikmetru – viss gadā izcērtamais apjoms. Igaunijā nogāzts viens miljons kubikmetru, bet Somijā un Lietuvā postījumi ir mazāki.
Šobrīd lēšam, ka nepilna trešdaļa no Latvijā gāztajiem kokiem – apmēram 1,6 miljoni kubikmetru – nopostīti valsts mežos. Visvairāk vētrā cietuši Kurzemes meži un meži ap Dobeli un Tukumu.
Visneizturīgākās šajā gadalaikā pret vēju bijušas egļu audzes, kā arī priedes. Vējš nežēlīgi postījis kvartālus, kur nesen veiktas kopšanas cirtes un koku vainagi vēl nebija paspējuši saslēgties, tam nepieciešami trīs četri gadi. Tomēr tas nenozīmē, ka mežu nevajadzētu kopt, tieši regulāra un pareiza kopšana padara to izturīgu pret vēju.
– Cik mežu orkāns nopostīja sešdesmitajos gados?
– Profesora Saliņa apkopotie dati liecina , ka kopā 1967. un 1969. gada vējlauzēs nogāza 28 – 30 miljonus kubikmetru koksnes. Šoreiz līdzīga stipruma vējš nopostījis mazāk.
– Vai tas nozīmē, ka mežsaimniecība kļuvusi labāka? Arī valsts mežos postījumi ir mazāki nekā privātajos mežos. Vai vētra tajos plosījās mazāk?
– Tam, ka valsts meži cietuši nedaudz mazāk, ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Valsts meži tomēr izvietoti lielākos meža masīvos nekā privātie, kuros vidējais meža īpašuma lielums ir kādi desmit hektāri. Ja blakus īpašumā veikta kailcirte un piesliešanās aizsargjoslas nav, vējš varējis labi ieskrieties.
Turklāt valsts mežos mežkopības līmenis jau izsenis bijis augsts – tie vienmēr kopti ar vislielāko atbildību. Loģiski, ka meži, kuros ir augsta meža kopšanas kultūra arī pret dabas stihijām ir izturīgāki.
– Ar ko sākāt vētras seku likvidēšanu?
– Pirmais darbs, ar ko sāka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" pēc vētras, bija meža ceļu attīrīšana. Sākām ar tiem ceļiem, kas nepieciešami dažādu dienestu darba nodrošināšanai un ko aktīvi izmanto vietējie iedzīvotāji, pēc tam pārgājām pie ceļiem, kas ved uz atsevišķām viensētām, un beigās ķersimies pie tiem, kas ved tikai mežā un ko izmanto tikai meža darbinieki. Šobrīd svarīgākie ceļi no kritušiem kokiem jau ir attīrīti.
– Vai tad valstij piederošajai akciju sabiedrībai vispirms nevajadzēja izsludināt mēnesi garu konkursu, tad izvērtēt pretendentus un tikai pēc tam parakstīt līgumu par darbu sākšanu?
– Ceļu atbrīvošanā no kokiem, lai glābtu situāciju, mēs iesaistījām firmas, ar kurām tīrīšanu līgumi jau bija noslēgti. Zināmā mērā tā no mūsu sadarbības partneru puses bija pretimnākšana. Taču jautājums par situācijai adekvātu iepirkuma procedūru pašlaik ir ļoti aktuāls.
Lai mežā nogāzto koksni ātri varētu savākt gan privāto mežu īpašnieki, gan valsts mežu apsaimniekotāji, ir jāatrisina daudzi jautājumi.
Pirmkārt, tas ir jautājums par ciršanas apliecinājumu, uz kura saņemšanu parastajā kārtībā jāgaida viens mēnesis. Parasti ievērot šo kārtību nav nekādu problēmu, taču šobrīd mēnesi gaidīt nav iespējams. Valsts meža dienests uz šo jautājumu jau ir ātri reaģējis , paātrinot nepieciešamās procedūras.
Otrkārt, valsts mežos nepieciešams atcelt maksimālā ciršanas apjoma ierobežojumu vētras skartajos mežos. Treškārt, pēc iespējas jāsaīsina garā iepirkuma procedūra, kas jāveic valstij piederošam uzņēmumam, lai tas varētu pirkt pakalpojumus no uzņēmējiem. Tas attiecas uz mežizstrādes pakalpojumiem sagāztās koksnes savākšanā un sagarumošanā, tās nogādi līdz ceļam un koksnes pārvadātājiem, kas to nogādās pircējiem.
Meža nozares pārstāvju darba grupa, kurā ietilpst gan mežsaimnieki, gan kokrūpnieki, gan valsts institūciju pārstāvji, ir ierosinājuši zemkopības ministram steidzami risināt izveidojušos sarežģīto situāciju mežsaimniecībā un viņš valdībai jau iesniedzis likumprojektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu mežsaimniecībā.
– Kādēļ tā jāsteidzas kritušos kokus aizvākt? Līdz vasarai taču tie nesapūs?
– Iestājoties siltam laikam, mirušajā koksnē sāks vairoties kaitēkļi. Un tas ir pats bīstamākais, kas šobrīd var notikt mežā. Tas apdraud ne tikai to koksni, kas ir nogāzta, bet arī veselos un dzīvos kokus – tā ir lielākā problēma.
– Bet kā uz to raugās "zaļie"? Vai viņi nepriecājas, ka mežā būs mirusī koksne, kurā savairosies visādas neredzamas dzīvotnes?
– Pareizi, mežā mirušai koksnei jābūt. Taču meža veselībai un dabas daudzveidībai pietiek, ja uz hektāra ir daži krituši koki. Arī mēs valsts mežos tos saglabājam, par ko gan bieži vien saņemam kritiku no apkārtējiem iedzīvotājiem – mežā pūst koki, bet jūs, sliktie, neļaujat tos savākt malkai.
Taču šobrīd ir cita situācija, jo draud ekoloģiska katastrofa. Ja šādu apjomu – sešus miljonus kubikmetru – mežā atstātu kā kritušo koksni, tad egļu astoņzobu mizgrauzis savairosies tādā daudzumā, ka vietām egle kā koku suga varētu pazust uz ilgiem laikiem. Mizgrauzis to iznīcinās. Protams, ja nebūs vairs egļu, arī astoņzobu mizgrauzis aizies bojā un egles no izbirušajām sēklām atjaunosies, bet tas prasīs vairākas paaudzes.
– Sagāztā mežā strādāt ir grūtāk nekā augošā. Vai plānojat, ka par mežizstrādes pakalpojumiem vējlauzēs varētu maksāt vairāk?
– Ir jārēķinās, ka tas ir laikietilpīgāks darbs. Tas arī ir sarežģītāk, iespējami biežāki tehnikas lūzumi un, pats galvenais – tas ir daudz bīstamāk. Tāpēc visiem saviem potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem esam sagatavojuši īpašu instrukciju darbam vējgāzēs. Kolēģi, kas strādāja mežsaimniecībā sešdesmitajos gados, atceras, ka pēc šīm vētrām koksnes savākšanā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēku!
Kāpēc? Tāpēc, ka sagāztie koki ir ļoti neprognozējami – daļēji atbrīvots koks var pēkšņi palēkties kā atspere, atbrīvot kādu citu koku, kuru tas bija ar galotni turējis, kas savukārt nu krīt zemē. Šādās reizēs iespējama koku kustība ne tikai vertikālā, bet arī horizontālā virzienā – ja kāds koks kritušo koku mudžeklī bijis iegriezts, atbrīvots tas iet pāri kā milzu slota. Tas, ka strādāt vējgāzēs ir ārkārtīgi bīstami, jāņem vērā arī visiem privāto mežu īpašniekiem.
– Nogāztie koki ir kārdinošs kumoss meža zagļiem…
– Ir kārtība, kādā ceļi attīrāmi: koku, kas aizgāzies ceļam priekšā, var nozāģēt, bet tas jāatstāj turpat ceļa malā, jo koks, kaut arī nogāzts, pieder meža īpašniekam.
Tā kā mums pienāk ziņas, ka vējlauzēs jau uzdarbojas marodieri, meži šobrīd tiek apsargāti pastiprināti. Par to gādā gan "Latvijas valsts meži", gan Valsts meža dienests. Arī nozares pārstāvju sanāksmē apspriedām šo jautājumu un pašlaik notiek sarunas par to, ka šajā patrulēšanas procesā varētu iesaistīt arī zemessargus un Nacionālos bruņotos spēkus.
– Vai armija un vietējie iedzīvotāji varētu piedalīties arī meža postījumu savākšanā?
– Ideju iesaistīt karavīrus un iedzīvotājus postījumu novākšanā pārstāvju sanāksme neatbalstīja, jo to drīkst darīt tikai profesionāļi. Valsts mežos drīkst strādāt tikai cilvēki, kuriem ir tiesības strādāt ar motorzāģi un speciālo tehniku un viss mežstrādniekam vajadzīgais aprīkojums.
"Latvijas valsts meži" ir sertificēti starptautiski atzītajā FSC sistēmā – tas nozīmē, ka valsts mežos pie koku zāģēšanas drīkst strādāt tikai tādi cilvēki, kas izgājuši speciālu apmācības kursu un zina ne tikai, kā rīkoties ar zāģi, bet kā gāzt koku tā, lai tas krītot netrāpītu pa galvu.
Jau šonedēļ valsts mežos gaidāms starptautisks audits. Ja tas atklās pārkāpumus darba aizsardzībā, "Latvijas valsts meži" var zaudēt FSC sertifikātu un tas būtu drauds ne tikai mūsu mežsaimniecībai, bet arī kokrūpniecībā, jo pārstrādātājiem nebūs iespējas nopirkt sertificētu koksni. Mēs nedrīkstam aizmirst par to, cik lielu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā ieņem meža komplekss kā lielākās eksporta vērtības ražotājs Latvijā.
– Vai esat apzinājuši vietas, kur vējlauzēm piekļūt nevarēs nesasalušo ceļu dēļ?
– Pēdējos trīs gados esam ļoti daudz naudas ieguldījuši meža ceļu būvē, tas atmaksājas ne tikai ikdienā, bet arī šādā – ārkārtas situācijā. Protams, vietās, kuras šīs investīcijas vēl neaizsniedza, problēmas varētu rasties.
– Kā vējgāzes ietekmēs kokrūpniekiem pieejamo sortimentu?
– Latvijā ir augsti attīstīta kokrūpniecība, kas ir ieņēmusi nozīmīgu vietu starptautiskajos tirgos. Kokrūpnieki ražo augstas kvalitātes produktus, par kuru piegādi ir noslēgti līgumi. Šobrīd ražotāji ļoti uztraucas par to, lai tad, kad visas mežizstrādes jaudas pēc iespējas tiks novirzītas uz vējgāzēm, neizmainītos tiem piegādātās koksnes kvalitāte – lai no tās varētu saražot tieši tādus produktus, par kādiem ir noslēgti līgumi. Pretējā gadījumā sekas būs smagas – iekarot starptautisko tirgu var, tikai ļoti ilgi un sūri strādājot, bet zaudēt to var ātri.
Lai kokrūpnieki turpmākajos mēnešos saņemtu koksni ne tikai no vējgāzēm, meža nozares darba grupas izteica priekšlikumu – vēja postītajos rajonos, plānoto cirsmu vietā vispirms ķerties pie sagāzto audžu zāģēšanas, bet reģionos, kur vētras postījumu ir maz, turpināt mežizstrādi arī plānotajās cirsmās.
– Vai neprognozējat, ka turpmākajos mēnešos pārējai koksnei, izņemot egli, cenas varētu celties?
– Diskutējot nozares pārstāvju grupā, secinājām, ka cenas kritīsies papīrmalkai un malkai. Par pārējo sortimentu pagaidām spriest ir grūti. Iespējams, ka vērtīgais savu cenu saglabās.
– Latviešiem esot ticējums, ka vēja lauztiem kokiem piemītot negatīva enerģija un no tiem cilvēkam derīgas lietas nevajagot gatavot…
– Racionālu izskaidrojumu es tam nezinu. Zinu tikai vienu – gāztie koki pēc iespējas ātrāk ir jāsavāc ne tikai valsts, bet visos mežos. Laiku tam mums Dieviņš ir devis līdz aprīļa vidum, vēlākais, līdz aprīļa beigām. Egles astoņzobu mizgrauzis pamostas tad, kad diennakts vidējā temperatūra vairākas dienas pēc kārtas ir virs desmit grādiem. Varbūt pēc siltās ziemas pavasaris būs vēsāks, tādā gadījumā laika būs nedaudz vairāk.