Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Diez vai sestdien, 8.janvārī, kad tapa šīs ziņas, kāds bez iemesla dosies vērot dabu: Kurzemē ir stiprs vējš un horizonāts lietus, vakarnakt strauji paaugstinājās ūdens līmenis jūrā ietekošajās upēs, krastmalu iedzīvotāji satraukti vēroja vēja virzienus un to, kā pagalmi pieplūst ar ūdeni. Jūras malā liedags klāts ar ūdeni. Meteorologi pievakarē sola spēcīgu vētru.
Lauku ceļi ir uzburbuši un dubļaini. Es jau vismaz pāris gadu nepārdzīvoju, ka neesmu laikus piesegusi rozes. Ziemas sākumā augi ir dziļajā miera periodā un izturīgāki pret salu. Tagad gan, kad atkal pagalmā nokusis sniegs, ieziemošu augus, jo nu jau tie pāries piespiedu miera periodā, kad katrs siltuma vilnis liek mosties pumpuriem un februāra aukstumi būs ļoti nāvīgi introducētajām sugām un šķirnēm.
Ja agrāk cilvēki dabas pētnieku brīdinājumus par globālo sasilšanu vērtēja kā pārliekas panikas celšanu, tad tagad jau samierinās ar to, ka planētas karte drīz būs jāpārzīmē, jo, kūstot ledājiem, paaugstināsies okeānu un jūru līmenis, izzudīs zemākās salas un mainīsies krasta līnija.
Protams, tagad jau varam teikt, ka pašlaik Latvijā dzīvojošie augēdāji un kukaiņēdāji jūtas labi, jo barības pietiek. Bet tagad viņi apēd kukaiņus, kas agrāk patvērās zemsedzē zem sniega, arī tos, kas siltuma ietekmē pamostas, iziet pastaigā un, atgriežoties aukstumam, iet bojā. Tas labi, jūs teiksiet, vasarā būs mazāk kaitēkļu. Bet mums tas ir kaitēklis, bet citam — vienīgā barība. Tas pats ir ar augiem. Daudzas sēkliņas no putnu knābīšiem paglābās zem sniega. Daudzas sēkliņas šajā pavasarīgajā laikā uzdīgst. Bet aukstumā jaunie dīgsti ies bojā un iespējams, mazināsies sugu daudzveidība….
Grūti arī kažoku valkātājiem: ziemas tērpi tagad izrādās par siltu. Un ko lai saka baltie? Skarbā evolūcija baltos zaķus un irbes, zebiekstes un sermuļus padara viegli pamanāmus. Zaķim un irbēm grūti paglābties no plēsīgajiem putniem un cik tad ilgi var tupēt blakus baltam bērzam? Sermulis un zebiekste nevar nemanīti piezagties. Bet daba jau tukšumu nemīl: no dienvidiem nāks iekšā jaunas sugas un populācijas, kas ziemā nemaina kažoka krāsu. Bet mums atliek vien noskatīties.
Kaut gan ceru, ka nemaz nav tik traki, kad laiks nomierināsies, varat doties dabā. Izrādās, ka Jumpravas apkārtnē mitinās pilnīgi balta stirna. Liepājas ezerā nolaidušies tūkstoš gulbji.
Meža cūkām turpinās riesta periods, bet naktīs šie zvēri cītīgi rokas, lai šņakarētu sliekas, kukaiņu kāpurus un augu saknītes. Lapsas izvēlējušās partneri un tagad satopamas divatā. Arī pieaugušie vilki apvienojušies pāros. Stirnas, briedenes un alnenes pašlaik ir grūsnas un uzturas kopā ar pērnajiem bērniem. Stirnāžiem aug radziņi, visi briežu tēvi joprojām ir ragaini, toties aļņiem galvas ir basas.
Dabas muzeja taksidermists Voldemārs Rēders stāsta, ka nupat uz laboratoriju atnests 29 kg smags lūšu tēviņš. Viņš, suņu trenkts, uzrāpies augstu bērza zaros un tad nošauts. Bet šis gadījums apstrīd pieņēmumu, ka pieauguši lūši kokos nekāpj.