Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilmārs Tīrmanis stāsta, ka Ēdolē sniega gana, Vidzemē arī tas nepaspēja nokust, zvanījām uz Preiļu rajonu, zemnieki priecīgi stāsta, ka sniegs ir un var vizināties ar kamanām, toties Saldū sniega nav nemaz.
Ceturtdien daudzviet plosījās putenis, tad gan reti kurš dzīvnieks izbāza šņukuru vai knābi no egļu biežņas. Ilmārs stāsta, ka eglāji ir zvēru patvēruma vieta sliktos laika apstākļos. Bet nu sniegs ir pakusis, sakrities un to klāj sērsnas kārta. Nagainajiem: cūkām, stirnām, aļņiem un briežiem tas ir grūts laiks. Ja viss mierīgi, tad jau var uzmanīgi laipot pa seklākajām vietām, bet, ja kāds dzenas pakaļ, tad gan pārnadži savaino kājas. Bet sērsnas laikā nav ļaunuma bez labuma: plēsējiem un medniekiem grūti nemanītiem piezagties, jo trauslā ledus kārtiņa skaļi brakšķ zem kājām. Mežacūkām pašlaik nav miera, lai kādi laika apstākļi ar nebūtu: viņu instinktus aizmiglojis riesta laika dulnums. Jenotsuņi miegojas, bet siltākās naktīs izlien no alām un lēnām izmet kādu loku. Toties pie āpšu alām gan nemana nevienu pēdu. Eži, susuri un sikspārņi ieslīguši dziļajā miegā, tāpēc, vismaz par sikspārņu mieru domājot, nelieniet alās. Pa kūlu rosās arī dažādi grauzēji, bet, kur grauzēji, tur arī to ēdāji: lapsas, pūces, ūpji, klijāni un citi plēsīgie putni. Atkal gribu atgādināt: dabā viss ir saistīts, pat nenopļautā kūla. Kad bija lielie sniegi, tad priecājās ūdri: viņi mēness naktīs varēja izslidināties pa kupenām, nirt sniegā un tad mesties ūdenī. Apskatot no rīta pēdas, izskatījās, ka šie ir dikti priecīgi un jautri. Atkušņa laikā cītīgi rakās kurmji, viņi steidza izmantot laiku, kad nav jāsitas cauri sasalumam un sērsnai. Mežos rosās daudz sīļu, riekstrožu, dzeņu un dzilnu, klajākās vietās šiverē ķivuļi, svilpji, žagatas, medī vistu vanagi. Pie straujām neaizsalstošām upītēm manāmi ziemas viesi — ūdens strazdi. Apdzīvotās vietās, īpaši tur, kur aug bārbeles un vilkābeles, rosās melnie meža strazdi. Latvijā ziemot paliek tikai melnie tēviņi, brūnās mātītes ar jaunuļiem jau rudenī devās no šejienes prom uz siltajām zemēm. Ja vēlaties ziemas rosību vērot, neizejot no mājas, tad iekārtojiet putnu barotavu, tikai ar noteikumu, ka ēdamais tur būs vienmēr. Anitra ir iegādājusies Latvijā ražotu barotavu kā putnu kabrioletu: ar paceļamu jumtu un nolaižamiem logiem. Ļoti labs veidojums, caur stikliņiem var redzēt, kad graudiņu krājumi iet uz beigām, bet pa apakšas šķirbiņām putniņš var dabūt iecerēto sēkliņu un nekas nebirst zemē. Šo barotavu aplido vismaz 20 zīlīši, jā, jā, zīlīši, jo gribu atgādināt, ka ziemot pie mums paliek mazputniņu tēviņi, mātītes ar jaunuļiem jau rudenī aizlidoja. Ilmārs Tīrmanis saka, ka vajag putniem piedāvāt dažādu barību, ne tikai saulespuķu sēkliņas, tad var novērot arī citas sugas: piemēram stērstes nekad nelidos pie iekārtas barotavas, toties čakli mielosies, ja graudiņus pabērsiet uz zemes. Ja gribat redzēt sīļus, dzeņus, vārnveidīgos un plēsīgos putnus, tad nolieciet mežmalā dzīvnieku iekšas. Toties svilpji tagad mielojas ar pīlādžogām un kļavu sēkliņām. Arī dižknābji rosās pa pīlādžiem, bet ķivuļi bariem vien ņemas pa alkšņiem un plucina mazos, brūnos čiekuriņus. Sēklēdāji putniņi ar prieku tagad aplido savvaļas graudzāļu skaras, jo tur var atrast gardu gardās sēkliņas. Ilmārs Tīrmanis lūdza jūs visus apsveikt Ziemassvētkos un atgādināt, ka nevajag vismaz laukos trokšņaini uguņot: dzīvnieki šo šaudīšanos uztver kā pasaules gala priekšvēstnesi un pārdzīvo nāves bailes. Iedomājieties, kur lai nakts melnumā liekas iztramdītie mazputniņi, viņi nespēj atrast pazaudēto patvērumu un līdz saullēktam var arī neizdzīvot. Ja vēlaties Ilmāra Tīrmaņa stāstus par dažādiem dzīvniekiem lasīt garajos ziemas vakaros, varu vien ieteikt abonēt žurnālu “Vides Vēstis” uz gadu, tas maksā tikai Ls 6.90. Tad saņemsiet dāvanu — biezu grāmatu “Ko nezinām par zināmajiem Latvijas dzīvniekiem”, kur Ilmārs apraksta 32 dzīvniekus: gan zīdītājus, gan putnus, gan kukaiņus, rāpuļus un abiniekus. Grāmatas turpinājumu varēsiet lasīt 2005.gada “Vides Vēstīs”, nu Ilmārs apņēmies dzīvniekus intervēt. Veikalos grāmatu nopirkt nevarēs.