Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rudenīgais laiks turpinās, kaut otrdien, 21.XII klāt jau ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā: saule virs horizonta pavadīs tikai 6 stundas un 43 minūtes. Pagaidām jau mēs vēl brīnāmies par dabas dīvainībām, bet gan jau pēc gadiem desmit būsim pie tām tā pieraduši, ka ledāju kušanu polos uztversim kā parastu parādību.
Siltajos ziemas vakaros lasīsim Bībeli un sapratīsim, ko tad īsti nozīmē grēku plūdi. Bet varbūt cilvēce beidzot attapsies un mazinās savas vajadzības, lai tik ļoti nepiesārņotu atmosfēru ar siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kas zemeslodi ietinušas postošā dvingā. Siltums netiek prom no Zemes virsmas, un visur izmainās klimats. Cilvēki aizvien plašākos apjomos cērt mežus, bet tieši koki ir galvenie gaisa attīrītāji. Mainās arī augu un dzīvnieku sugu izplatības robežas: ziemeļu sugas atkāpjas, bet dienvidu sugas Latvijā sāk justies kā mājās. Zinātnieki, priecīgi satraukti, ziņo par jaunatklātām sugām, bet Vides ministrija piešķir lielus līdzekļus aizejošo sugu aizsargāšanai… Bet nu turpinām stāstīt par norisēm dabā: ejot uz mežu pēc eglītes daudz dzīvo radību gan nesastapsiet, zvēri ir ļoti uzmanīgi, jo pilnā sparā rit medību sezona. Tomēr kādu putnu gan varat cerēt ieraudzīt: Kurzemē joprojām uzturas daudz sīļu, visur lēkā dažādu sugu zīlīšu un garastīšu bariņi. Viņiem piebiedrojas kāds dzilnītis, mizložņa un zeltgalvītis. Savrup savos bariņos turas svilpji jeb sarkankrūtīši. Tā kā šie putniņi ir atlidojuši no mazapdzīvotajiem ziemeļu rajoniem, tad ir samērā droši. Ja mazputniņu bariņos dzirdat satrauktu klaigāšanu un tuvumā neslapstās kaķis, tad droši vien putniņi ir pamanījuši, ka kādā savrupā kokā tup lielā čakste. Tas ir no ziemeļu rajoniem uz Latviju kā silto zemi atlidojis plēsīgs putniņš, kas pa gabalu izskatās pēc mazas žagatiņas. Lielās čakstes gardākie kumosiņi ir mazputniņi. Bet nomedīt tos viņa spēj tikai klajās vietās. Tagad par zvēriem: zālēdājiem turpinās dzīres, var mieloties ne tikai ar kūlu, bet arī ar jauno zālīti. Plēsīgajiem zvēriem arī labi, jo medījums ir trekns. Mežacūkām turpinās riesta laiks, āpši nosprieduši, ka ir pa vēsu, lai staigātu apkārt. Kurmji ir pārcēlušies uz augstākām vietām un vairs tik dikti nerokas. Visi staltbriežu buļļi rotājas ar skaistiem un asiem ragiem. Pieaugušie aļņi un stirnāži staigā basām galvām, ragus nēsā tikai jaunuļi. Sniega nav, un tādā laikā stulbi jūtas baltie - zebiekstes un sermuļi. Bet, tā kā tumsas ir tik daudz, tad nakts dzīvniekiem labi: daudz laika medībām. Bet tie, kas rosās tikai pa gaismu, ir stresā, laika atrast ēdamo un paēst ir tik maz. Mums jau neliekas, ka laiks būtu pārāk silts, bet vēdzeļu nārstam ūdens tik tiešām ir par siltu un viņas uz laiku pārtraukušas nārstošanu.