Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis rudens īpaši izceļas ar lielo peļveidīgo lērumu malu malās. Grauzēji čabinās ne tikai mājās, bet rosās arī pa pļavām, tīrumiem un mežiem. Visvairāk ir dzeltenkakla klaidoņpeļu, un Ilmārs saka, ka tik daudz peļveidīgo viņš nav redzējis. Man pat “Vides Vēstu” redakcijā ir ieperinājušās peles.
Gan pērn ap šo laiku, gan šogad Latvijā joprojām aug zāle un visur ēdamo var atrast zālēdāji. Uzziedējusi pat daža pienene un margrietiņa, mežā daudz svaigu celmeņu un tinteņu. Tā kā joprojām ir samērā silts, tad lidinās ne tikai tauriņi un mušas, bet arī zeltactiņas, kas ir pat tik lielas optimistes, ka dēj. Rāpo vabolītes un kāpuriņi. Zirnekļi auž tīklus. Ja pacelsiet kādu akmeni vai baļķēnu, tad ieraudzīsiet gan sauszemes vēzīšus — mitrenes, gan simtkājus jeb kaulenes, kas arī nav nekādi kukaiņi. Vēl rāpo kāds kailgliemezis, iesisinās siseņi, augsnē rosās ērcītes un darbojas sliekas. Asinssūcējas ērces suņu kažokos gan vairs nav atrodamas. Naktīs vēl pastaigājas jenotsuņi un āpši. Bebri gāž, sagarina un velk un ziemas krājumu noliktavām ne tikai zarus, bet arī stumbru posmus. Dikti ņemas kurmji, viņi tīra un padziļina alu labirintus, lai, zemei sasalstot, būtu, kur mitināties. Vecie kuiļi sākuši klimst lielos attālumos, jo jūt riesta nemieru. Sivēni jau lieli un nu jau var iztikt bez mātes. Vilki apvienojušies ģimeņu baros: māte, tēvs, šā gada mazuļi un pērnie jaunuļi. Vilkiem ir stingri noteikta hierarhija: vecais un vērtīgais vilks nekad pirmais neies pie aizdomīgas barības, vispirms to pārbauda jaunākie un tikai tad — dzimtas turpinātājs. Veselīgākie un spēcīgākie aļņu buļļi met ragus. Labākie stirnāži skraida kailu galvu, bet jauniņie vēl tikai gatavojas atbrīvoties no pirmajiem ragiem. Staltbrieži toties ragus metīs pavasarī, no marta līdz maijam. Gan jau makšķernieki būs ievērojuši, ka lielās zivis pārceļas uz dziļākām vietām. Karūsas un līņi ziemo, ierakušies dūņās. Toties vēdzelēm auksts ūdens ir vistīkamākais, ja vasarā viņas jutās gurdas, tad tagad naktīs cītīgi medī lēnīgās zivis, lai ziemas vidū, visaukstākajā laikā nārstotu. Bet nu par putniem: zīlītes, garastītes un dzilnīši rosās jauktos bariņos, svilpji un kaņepīši dod priekšroku saviem sugas brāļiem un uzturas pulciņos, visur daudz meža strazdu. Mazputniņus pieskata zvirbuļvanagi, bet peļu klijāni peļo. Naktīs bļaustās pūces. No ziemeļiem Latvijā ieradušās brūnās čakstes. Tā kā visās ūdenskrātuvēs strauji mainās ūdens līmenis, tad gulbji lidinās, lai atrastu vietu, kur nolaisties un ērti baroties kakla dziļuma ūdeņos. Ūdenslīmenis strauji ceļas arī akās. Pirms dažiem gadiem, kad novērojām paisumu savas mājas akā, Turaidā nobruka daļa pilskalna. Iesaku abonēt žurnālu “Vides Vēstis”, jo visi gada abonenti dāvanā saņems 280 lpp. biezu Ilmāra Tīrmaņa grāmatu “Ko nezinām par zināmajiem Latvijas dzīvniekiem” ar krāsainām Andra Eglīša fotogrāfijām un Dmitrija Paramonova zīmējumiem.