Kaut novembris jau klāt, tomēr vismaz līdz ceturtdienai (28.X) varējām priecāties par jauku un saulainu rudeni. Pat daži ziemeļu gulbji, laikam nokaunējušies, ka pirms dažām nedēļām neizdevās pareģot trešajā dienā pēc aizlidošanas sniegu, ir atgriezušies.
Tā kā dīķi nav aizsaluši un rosās mazās zivtiņas, tad viņas turpina uzpasēt pa zivju gārnim. Joprojām samērā daudz plēsīgo putnu. Visur manāmi mazputniņu bariņi, sīļi un dzeņi. Ilmārs pat redzējis, kā sīlis piebeidz vienu lēnīgu vardi, tad vēl viņš uz celma saticis divas pļavas ķirzaciņas, kas izlīdušas no ziemotuves pasildīties saulītē. Lielākā daļa koku lapas jau nometuši. Bērzu galotnēs vēl saglabājušās koši dzeltenas lapiņas, uz pelēkā fona tas izskatās ļoti gleznaini. Jaunie ozoli no lapām parasti atvadās pēdējie. No šā gada sēkliņām sāk dīgt jaunā zālīte, šur tur atrodamas tintenes. Es savos Vidzemes mežos atradu vairākas gailenes, alksnenes un vienu saulsardzeni. Tā kā rosās kukaiņi, tad kukaiņu ēdāji arī nevar sūdzēties par dzīvi. Zirnekļi turpina aust tīklus. Naktīs turpina rosīties āpši un jenotsuņi, šie resnīši naktīs vēl izārda pa celmam, jo tur mitinās gardas kūniņas un kāpuriņi. Lielākā daļa zvēru jau nomainījuši vasaras apmatojumu pret silto un gaišo ziemas kažoku. Pašlaik kažoku maiņa sākas lūšiem, kurmjiem un vāveru mātītēm. Turpinās lašu nārsts. Uz nārsta vietām turpina migrēt upju nēģi, bet nārsts visu sugu nēģiem sāksies martā. Sācies vēžu pārošanās laiks.