Patiesība par veļas pulveri. No kā tas sastāv?

Par mazgāšanas līdzekļu sastāvu mēs diemžēl varam spriest tikai no skopās informācijas uz iepakojuma vai mūsu laboratorijā veiktajām analīzēm. Informācija par tāda paša nosaukuma Rietumeiropā nopērkamajiem produktiem uz mūsu tirgu arī nav attiecināma, jo mums tiek piedāvāti pavisam cita sastāva produkti (tiesa, ar tādu pašu nosaukumu).

Kāds no ražotāju pārstāvjiem izskaidroja to ar latviešu ieražu reti mazgāt drēbes, tāpēc produktiem jābūt efektīvākiem… Lai nu būtu, kā būdams, ar mūsu ieradumiem, tomēr pārsteidz tas, ka Sabiedrības veselības aģentūra neizpauž pat elementāro informāciju par produktu, kāda ir atrodama datu drošības lapās. Šīm lapām būtu jābūt patērētājiem pieejamām, tomēr mums tā arī nav izdevies tās iegūt ne pārdošanas vietās, ne arī no atbildīgajām valsts iestādēm. Tad nu atliek vien pašiem lūkoties, no kā sastāv šie ķīmisko vielu kokteiļi. Vides aizsardzības klubs (VAK) ar Latvijas Vides aizsardzības fonda, Reģionālā vides centra un ES PHARE programmas atbalstu laboratorijā izvērtēja sadzīves ķīmijas produktus. Sadarbībā ar vairāku valstu vides aizsardzības organizācijām VAK izstrādāja kritērijus, pēc kuriem noteica videi draudzīgākos veļas un trauku mazgāšanas līdzekļus. Lai to izdarītu, laboratorijās tika noteikts fosfora daudzums visos Latvijā nopērkamajos veļas mazgāšanas līdzekļos, kā arī trauku mazgāšanas līdzekļu toksiskums uz ūdens organismiem. Protams, iegūtie dati nedod pilnu priekšstatu par šo sadzīves ķīmijas produktu ietekmi uz vidi, tomēr ļauj izdarīt vispārīgus secinājumus, kā arī savstarpēji salīdzināt produktus. Virsmas aktīvās vielas Svarīgākā mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa ir virsmas aktīvās vielas, kas veic pašu galveno – tās mazgā. Tās atbrīvo un atdala netīrumus, un patur tos ūdenī tā, lai tie atkārtoti nepieķertos audumam. Lai to nodrošinātu, virsmas aktīvās vielas satur taukos un ūdenī šķīstošu komponenti vienlaikus vienā un tajā pašā molekulā. Biežāk sastopamie mazgāšanas līdzekļi satur divas līdz četras dažādas virsmas aktīvās vielas. Nonākot vidē, šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, tāpēc ir svarīgi, lai tie ātri sadalītos. Skandināvijas valstīs, piemēram, Dānijā, zaļās organizācijas ir panākušas virsmas aktīvās vielas LAS (lineārais alkilbenzīnsulfonāts) aizliegšanu. Šis savienojums slikti sadalās vidē un uzkrājas dzīvajos organismos. Diemžēl LAS ir viena no populārākajām virsmas aktīvajām vielām Latvijā nopērkamajos mazgāšanas līdzekļos. Mīkstinātāji Lai virsmas aktīvās vielas labāk varētu veikt savu funkciju, ir jānovērš ūdens cietība, kā arī jāneitralizē metālu joni. To veic mīkstinātāji un kompleksie savienojumi. Ūdens mīkstināšanai izmanto fosfātus un polifosfātus. Šie savienojumi, nonākot ūdenskrātuvēs, izraisa to aizaugšanu jeb eitrofikāciju, kas ir nopietnākā Baltijas jūras ekoloģiskā problēma. Aprēķināts, ka no mazgāšanas līdzekļiem pilsētu notekūdeņos nonāk 25-40% kopējā fosfora. Attīrīšanas iekārtas Latvijā ne vienmēr tiek galā ar fosfora savienojumiem. Piemēram, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Daugavgrīvā investē aptuveni 100 tūkstošus latu gadā, lai tiktu galā ar šo problēmu. Tātad mēs vienu reizi samaksājam par mazgāšanu, pērkot mazgāšanas līdzekli, otro reizi maksājam par elektrību, mazgājot veļu (ja vien nemazgājam ar rokām), trešo reizi – par notekūdeņu attīrīšanu. Vai nebūtu vienkāršāk un lētāk izvēlēties videi draudzīgus produktus bez fosfora savienojumiem? Jau sen ir atrasta fosfora savienojumu alternatīva ūdens mīkstināšanai – ceolīti un citrāti, kas tiek samērā plaši izmantoti. Tomēr Latvijā visi populārākie mazgāšanas līdzekļi joprojām satur fosfātus... Atceries par to, kad tevī nepatiku izraisa Baltijas jūras reizēm duļķainais ūdens! Balinātāji Balinātāji ir jālieto tikai un vienīgi baltajai veļai. Visizplatītākie ir balinātāji uz perborātu bāzes. Tie satur boru, kas samērā lielā daudzumā nonāk ūdeņos tieši no mazgāšanas līdzekļiem. Perborātiem sadaloties, veidojas vielas, kas ir kaitīgas gan augiem, gan zivīm, tālab perborāti jāaizstāj ar citām alternatīvām, piemēram, perkarbonātiem, etiķskābi vai ūdeņraža peroksīdu, kas sadalās vidē. Perkarbonāti un perborāti bieži tiek lietoti kopā ar aktivizētājiem, piemēram, TAED. Tie palīdz balinātājiem sākt darboties ātrāk un pie zemākas temperatūras. Jūs ievērojami ietaupāt enerģiju, ja, piemēram, balto veļu mazgājat 600C, nevis 900C temperatūrā. TAED nerada negatīvus blakus efektus. Savukārt optiskie balinātāji ir fluorescentas daļiņas, kas pieķeras audumam un pārvērš ultravioleto gaismu spektra redzamajā gaismā. Tas faktiski ir ražotāju triks, kā pārliecināt (lasi – apmuļķot) patērētāju, liekot viņam domāt, ka šis mazgāšanas līdzeklis ir efektīvāks par citiem. Optiskie balinātāji bioloģiski nesadalās un mikrogramu lielās koncentrācijās ir atrodami ūdenstilpēs. To negatīvā ietekme uz vidi neapšaubāmi neatsver vizuālo ieguvumu (apmānu). Diemžēl lielākajai daļai mazgāšanas līdzekļu, kas domāti baltajai veļai, ir pievienoti optiskie balinātāji. Patīkams izņēmums ir Latvijā ražotais «Kastanis», kas tos nesatur. Smaržvielas Tirgū ir aptuveni 5000 smaržvielu sastāvdaļu, 95% no tām radītas laboratorijā, daudzas – no naftas produktiem. Faktiskās sastāvdaļas parasti uz iesaiņojuma nenorāda, lai aizsargātu noslēpumu, jo smaržvielas nevar patentēt. Daudzas smaržvielas un aromatizētāji var izraisīt vēzi, dzemdību problēmas, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību. Dāņu pētījums parādīja, ka 1,1% cilvēku ir alerģiska reakcija pret noteiktiem aromātiem. Šī reakcija ir hroniska, un pretlīdzeklis nav zināms. Smaržvielas arī ir bīstamas ūdens organismiem. Muskusa savienojumi – policikliskie muskusi vai muskusa eļļas – ir īpaša smaržvielu grupa. Divi no tiem – AHTN un HHCB6 – ir pārbaudīti, un atklājies, ka tie nav bioloģiski viegli noārdāmi un potenciāli var uzkrāties dzīvos organismos. Zaļā izvēle Ceru, ka iepriekš rakstītais tevi pamudinās ieskatīties savā vannas istabā un apsvērt iespēju spert mazu solīti zaļā dzīvesveida virzienā. Tātad atceries divas svarīgākās lietas – izvēlies videi (un veselībai) draudzīgus produktus un lieto tos precīzi pēc instrukcijas. Lai veiktu pēdējo, tev nepieciešams mērtrauciņš. Savukārt videi draudzīgos veļas mazgāšanas līdzekļus vari izlasīt šajā tabulā. Mini Risk Bio Est LV Neutral SA8 (Amway)* Frosch Kastanis Persil pulveris un gēls Perwoll gēls Rex gēls Ariel Compact (ražots Šveicē)** G1 (GNLD)* * var iegādāties tikai pie šo firmu produktu izplatītājiem ** Lūdzu nejaukt ar citiem arieliem – pēc mūsu informācijas šo var nopirkt tikai Sky veikalā Rīgā uz Jūrmalas šosejas. Virsmas aktīvo vielu taukos šķīstošā komponente, nonākot saskarsmē ar zivs žaunām, ietekmē tās spēju kontrolēt sāls saturu organismā. EDTA (etilēndiamīna tetraacetāts) veicina tīrīšanu, piesaistot netīrumus un smago metālu mikrodaļiņas. Nokļuvis vidē, tas šķīdina toksiskos smagos metālus, tā ļaujot tiem nonākt barošanās ķēdē. Smagie metāli (to ir aptuveni 20) negatīvi ietekmē cilvēku uzvedību, fizioloģiskās funkcijas un apziņu. Atklājies, ka EDTA iedarbojas uz dzīvniekiem un – tiek uzskatīts – arī uz cilvēkiem, kairinot acis un ādu. NTA (nitrilotriacetāts) rada tādus pašus draudus kā EDTA, turklāt tiek uzskatīts par kancerogēnu. Mākslīgais muskuss ir spilgts piemērs tam, kā ķīmiskās vielas uzkrājas vidē un nokļūst mūsu organismā. Kad no veļas mašīnas tiek izlaists ūdens, tas pa kanalizāciju nokļūst attīrīšanas iekārtās, sev līdzi nesot muskusu no veļas pulvera. Daļa muskusa tiks uztverta un kopā ar citām vielām paliks dūņās. Pārējais nokļūs upē. Tur tas gulēs upes dūņās vai arī straume to aiznesīs uz jūru. Agrāk vai vēlāk to apēdīs kāda no ūdens sīkbūtnēm. Tas pārvietosies pa barošanās ķēdi, līdz nonāks pieaugušā zivī. Muskuss zivs ķermenī nesadalās – tas paliek taukos. Zivi noķers un pārdos, jūs to apēdīsiet, un muskuss nokļūs jūsu ķermenī, kurā jau atrodas muskuss, ko jūs esat iedzēris kopā ar pienu (jo attīrīšanas iekārtu dūņas tika izmantotas ganību mēslošanai), un muskuss, ko esat uzņēmis caur ādu. Tas pielipa pie apģērba, ko mazgājāt ar veļas pulveri, kam bija svaiga citrona smarža. Tā muskusa un citu noturīgu un bioakumulatīvu ķīmisko vielu daudzums mūsu ķermenī arvien palielinās. Šīs ķīmiskās vielas nonāk mātes pienā, un zīdainis, zīžot krūti, saņem mātes visu mūžu uzkrāto muskusu, bromētos pretaizdegšanās līdzekļus (pievieno audumiem), hlorēto parafīnu, ftalātus (plastmasu un kosmētikas līdzekļu mīkstinātāji) un citas bīstamas ķīmiskas vielas.

Uz augšu