Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11355607t1h2cf0.jpg)
Nesaprotu tos, kas šobrīd ir mājās, vienīgais attaisnojums varētu būt tas, ka viņi jau bijuši sēņot un tagad tīra savu guvumu. Tiem, kas tikai gatavojas doties uz mežu, varu ziņot, ka baraviku kulminācijas laiks ir pāri, toties joprojām daudz apšu beku, manos priežu mežos bariem priežu beku, mitrākās vietās skaisti vilnīši, kraukšķīgas alksnenes, zaļganas cūcenes, ir arī bērzlapes. Uz purviem dzērvenēs vēl nav vērts braukt, jo šīs ogas tagad vēl tikai sārtojas.
Lazdām gatavojas rieksti, birst ozolzīles, šai ražai galvenie vācēji ir sīļi un riekstroži. Dravnieki no virsāju ganībām pārveduši bites. Bet medus ēdājiem jāsamierinās, ka šogad medus raža nav liela, toties cena augsta. Pastiprinās putnu migrācija, pašlaik Latvijas grauzējus lielākoties medī caurceļojošie peļu klijāni. Dzērves vakaros pulcējas baros, bet viņas pagaidām vēl kāšus neveido un prom no Latvijas nesteidzas. Toties zivju gārņi jau ir prom. Palicis tik retais. Grūti spriest, ko domā tās bezdelīgu ģimenes, kas tikai tagad māca lidot savu trešo perējumu. Viņām jāpaspēj mazuļiem ierādīt pastāvīgā dzīve, kamēr vēl šeit ir kukaiņi barībai. Kukaiņi pamazām iet mazumā, kaut spāres vēl pikē, lidinās kāds tauriņš, lapsenes pūžņo, skudras turpina rosīties. Dziedātājsienāži muzicē dien un nakti, siseņi — tikai dienā. Susuri gatavojas ziemošanai: tīra un labiekārto pērnās ziemotuves, kas parasti atrodas tukšumos zem koku saknēm. Susuri parasti ziemo vai pa vienam vai māte ar bērniem. Tā kā dārza susuri atkušņa laikā mēdz pamosties, tad viņi ziemas migā sanesuši arī dažādas sēklas, lai ziemas aukstumā nav jāstaigā: pamostas, uzēd un guļ tālāk. Migrējošie sikspārņi Latviju jau pametuši, naktīs vēl lidinās tās sugas, kas pie mums ziemo: tie ir garausainais un ziemeļu sikspārnis, kā arī nakts sikspārņu sugas. Turpina šķilties zalktēni, bet lielākie jau pārvietojas uz ziemošanas vietām. Zalkši, līdzīgi kā odzes, ziemot ielien irdenā zemē zem sasaluma kārtas. Turklāt šīs čūskas ziemo kompānijā: savijas kamolos pa vecuma grupām. Abinieki turpina ceļot uz iecerētajām ziemotuvēm, sila ķirzakas jau ziemo, bet pļavas ķirzakas un glodenes vēl ir aktīvas. Piemājas eži zem kūts dēļiem vai gubeņos no sūnām un sausas zāles veido kamolus, kuros pārlaidīs ziemu. Arī āpši un jenotsuņi vēl gulēt nedodas un krāj taukus. Pašlaik vienīgie, kam ēšanā nav prātā, ir staltbrieži. Viņiem visvairāk patīk aukstās un zvaigžņotās naktis, tad viņi bauro kūpēdami.