Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Beidzot visus varat sūtīt bekot, jo sēņu laiks turpinās ar joni. Tomēr arī sēņodiņi nav uz mutes krituši un atrodami daudzās sēnēs, tikai apšu bekas ir samērā neskartas.
Sienāži un siseņi gan muzicē, gan pārojas. Spāres jau dēj oliņas. Rosās zirnekļi un dažādu sugu ērces. Abinieki kļuvuši tumšāki, tad, kad laiks kļūst vēsāks un mitrāks, abiniekiem mainās limfas sastāvs. Vardes un krupji turpina izklīst pa ziemošanas vietām. Beidzot Ilmārs sagaidījis zalktēnu šķilšanos. Tad viņi kādu brīdi apžūst saulītē un steigšus izklīst, jo pat vistas gatavas aprīt 10 centimetrus garos, tievos dzīvnieciņus. Glābjot zalkšus, Ilmārs atdevis kaimiņiem savas trīs vistas un atzīst, ka vistas ir īsti slepkavnieki, kas gatavas iznīcināt dabas daudzveidību tikpat cītīgi kā rijīgie stārķi. Latvijā ieradušies caurceļojošie mājas un meža strazdi, pa nokultajiem tīrumiem grozās dzērves un virs tiem pikē peļu klijāni. Nu bez aizsega palikušajiem grauzējiem klājas plāni. Pamazām sākas staltbriežu baurs. Viņi vakara krēslā iznāk klajākās vietās un iemēģina balsi. Mednieki tīra stobrus, jo septembra trešajā trešdienā sākas migrējošo zosu medību sezona. Daudzi gatavo ziemas krājumus: tie, kas guļ ziemas miegu, cītīgi ēd un krāj taukus. Bebri, ondatras, vāveres un peļveidīgie no zvēru pasaules, sīļi, riekstroži un dzilnīši no putnu pasaules un bites no kukaiņu pasaules vāc barības krājumus. Āpši tīra alas. Sārtojas dzērvenes, dzeltē un birst koku lapas un skujas, brūnē papardes, rudens ir klāt.