Viendzimuma laulības savieno zvērus (47)

Rojs un Silo ir divi pingvīnu tēviņi Ņujorkas Centrālā parka zooloģiskajā dārzā. Abi ir nešķirami jau sešus gadus un viņu kopdzīve līdzinās parasta pingvīnu pāra ikdienai. Viņi mēdz sakļaut kopā savus kaklus, tīrīt viens otra spalvas, un viņiem ir arī sekss. Rojs un Silo "guļ" tikai viens ar otru un ignorē turpat līdzās esošās pingvīnu mātītes. Pingvīnu geju pāris sašķoba izplatīto uzskatu, ka dzīvnieki mēdz būt tikai heteroseksuāli, izrādās, ka putnu un zvēru intīmā dzīve brīžiem nav tik vienkārša, kā pieņemts domāt. Krātiņā mītošie "skandālisti" Rojs un Silo nav vienīgie putni ar netradicionālu seksuālo orientāciju, tādi sastopami arī savvaļā, kur to vairs nevar izskaidrot tikai ar nebrīves dzīves sekām. Novēroti gan strausu tēviņi, kas izrāda labvēlību tikai sava dzimuma strausiem, gan flamingo tēviņu pāri, kas kopīgi būvē ligzdu un pat audzina pieklīdušus cāļus. Homoseksualitāte nav sveša sikspārņiem, delfīniem, pērtiķiem, aitām, govīm, pelēm un daudziem citiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem. Tikai pieaugušajiem! Dokumentālas televīzijas filmas uzņemšanas laikā Japānas makaku mātītes pieķertas tādās savstarpēja maiguma izpausmēs, kas, nofilmētas cilvēku pasaulē, iekļūtu tikai pieaugušajiem domātu filmu kategorijā, aprakstīts pazīstamā izdevuma "National Geographic" interneta lapā. Dzīvnieku homoseksuālā uzvedība filmas autoriem šķiet neizprotama un intriģējoša, it īpaši fakts, ka pāroties gribošas pērtiķu mātītes pat savā auglīgajā periodā nesteidzas uzmeklēt tēviņus. Pavisam iespējams, ka šādā aplinkus ceļā Japānas makaku lesbietes tomēr tiecas meklēt sev pretējā dzimuma partneri, pūlas izskaidrot primātu speciāliste Amija Periša. Var gadīties, ka pērtiķu mātītes ar homoseksuālas tuvības palīdzību uzlabo savu stāvokli bara hierarhijā, kas savukārt iespaido vairošanās panākumus. – Ja, darot kaut ko tik neauglīgu kā mīlēšanās ar citu mātīti, tiek iegūti resursi vai kontrole pār tiem, vai labs sadarbības partneris, tas var tieši ietekmēt arī pērtiķienes auglīgumu, viņas reproduktīvās sekmes, – pamato pētniece. Bet varbūt pērtiķu seksuālā minoritāte vienkārši bauda dzīvi, spriež Kanādas Letbridžas universitātes profesors, dzīvnieku uzvedības pētnieks Pols Vasejs. Viņaprāt, šāda uzvedība dzīvniekiem neatmaksājas ne ar kādiem papildu labumiem izdzīvošanas un vairošanās jomās un viņi to dara tikai tāpēc, ka tas ir patīkami. – Ja sekss nebūtu patīkams, mums apkārt nebūtu bērnu, – kolēģim piekrīt ASV Džordžijas universitātes profesors Metjū Grobers. – Tāpēc es domāju, ka Japānas makaki, iespējams, atklājuši sev seksa patīkamo pusi un kārtīgi aizrāvušies ar to. Zoodārzs zvēriem gejiem Taču tas viss ir gandrīz vai sīkums salīdzinājumā ar to seksuālo apmātību, kas raksturīga Āfrikā dzīvojošajiem cilvēkveidīgajiem pērtiķiem bonobo jeb punduršimpanzēm. Pētījumi liecina, ka trim ceturtdaļām no punduršimpanzu dzimumdzīves nav nekādas reproduktīvas nozīmes un gandrīz visi bonobo ir biseksuāli. Punduršimpanzu pētnieks Franss de Vāls uzskata, ka sekss palīdz šiem pērtiķiem savstarpēju konfliktu risināšanā, bonobo kaušanās vietā izvēlas mīlēties. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā organizētas lekciju sērijas, kas veltītas dzīvnieku homoseksuālismam, un ekskursijās rādīti zvērudārzā mītošie lopiņi geji. Zoodārza direktors Mārtens Frankenhuiss vēlējies parādīt homoseksualitāti kā dabas fenomenu, kas raksturīgs ļoti daudzām dzīvnieku sugām, lai arī tā cēloņi arvien ir līdz galam neskaidri. Zināms, ka bieži viendzimuma seksuālajās aktivitātēs tiek iesaistīti jauni dzīvnieki. – Piemēram, jauni āži lec viens otram virsū galvenokārt tādēļ, ka dominējošais tēviņš ir monopolizējis visas mātītes, – kādā internetā atrodamā radiointervijā skaidrojis M. Frankenhuiss. – Tāpēc šur vai tur viņiem kaut kā jāiztērē sava seksualitāte. Tas gan parasti ir pārejoši, tiklīdz viņi pieaug un paši kļūst par dominējošiem tēviņiem, tā pārojas vairs tikai ar mātītēm. Citreiz, kā tas ir daudzās primātu sugās, tā var būt vienkārši daļa no cīņas par vietu hierarhijā. Kad dzīvnieki satiekas, viņi lec viens otram virsū, lai parādītu, kurš te ir stiprākais. Tā ir vairāk spēkošanās un, tiklīdz hierarhija iedibinās, dzīvnieki atkal turpina būt heteroseksuāli. Lai kādi arī būtu homoseksualitātes cēloņi, pārējie bara dzīvnieki pret saviem citādi orientētajiem biedriem izturoties tieši tāpat kā pret jebkuru. – Nav nekādas noraidošas attieksmes pret homoseksuālu dzīvnieku, kā tas bieži vērojams cilvēku vidū, – apgalvo M. Frankenhuiss. Pārpratumi un varas demonstrācija Homoseksuālai uzvedībai dzīvnieku pasaulē gluži tāpat kā cilvēku vidū ir funkcionāla nozīme, skaidro bioloģijas doktore Latvijas Universitātes etoloģijas laboratorijas vadītāja Tatjana Zorenko, tāpēc tai var nošķirt piecas formas. Vienu no šīm formām var dēvēt par sociālo zīmju uzvedību. Gan tēviņi, gan mātītes, ja viņi ir hierarhijā augstu stāvoši, bieži demonstrē savus dzimumorgānus un uzvedas seksuāli agresīvi pret zemākajiem. Turklāt rangā augstāk stāvošiem dzīvniekiem, gan tēviņiem, gan mātītēm, vairāk raksturīga maskulīna – vīrišķīga – uzvedība, bet zemākstāvošie abu dzimumu pārstāvji pieņem feminīnu – sievišķīgu – uzvedību un pozīciju. Cita homoseksuālās uzvedības forma vairāk ir saistīta ar dažādām situācijām, kurās trūkst pretējā dzimuma partnera, kā, piemēram, cietumā, ja runa ir par cilvēkiem. Šajā pašā kategorijā pieskaitāma daudziem dzīvniekiem raksturīgā vājā spēja atpazīt sava partnera dzimumu. Piemēram, vardes un krupji bieži to nespēj noteikt vismaz kādu pirmo pusstundu pēc satikšanās. Šajā gadījumā viņi pārojas ar savu dzimumu tikai tāpēc, ka neatšķir to no pretējā. Ja otrs dzīvnieks mēģina no pārošanās izvairīties un nomest no sevis otru, tad arī tas attopas un šo sakaru pārtrauc. Runāt par stabilu seksuālu orientāciju šajā gadījumā nevar. Cita homoseksuālās uzvedības forma saistīta ar ģenētiskām izmaiņām. Gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem šādu uzvedību sauc par transseksuālu, un to raksturo tas, ka tēviņš uzvedas kā mātīte un otrādi. Ceturtā forma, kas arī atgādina homoseksuālu uzvedību, vairāk līdzinās masturbācijai. Dzīvnieki berzē viens pret otru savus dzimumorgānus un it kā veic pārošanos. Piektā forma ir seksuāla un jutekliska. Tas ir gadījums, kad dzīvnieks dod priekšroku sava dzimuma partnerim pat tad, ja ir pieejams pretējais dzimums. Tā novērota delfīniem, govīm un arī daudziem citiem dzīvniekiem. – Vispār homoseksuāla uzvedība ir plaši izplatīta, – noslēdz T. Zorenko. – Tas liecina, ka gan cilvēkam, gan dzīvniekam ir daudzfunkcionāla seksuāla uzvedība, kas var izpausties dažādos veidos. Meklējot atbildes uz jautājumu, kāpēc tā ir tik izplatīta, pētnieki pārbauda gan hormonu, gan gēnu ietekmi, un, lai arī šajā jomā notiek ļoti plaši pētījumi, tomēr atbildes vēl nav. Skaidrs ir tas, ka homoseksuāla uzvedība pamatā ir bioloģiski nosacīta arī cilvēkam. Apmierinājums mudina rīkoties atkal Dažu sugu dzīvnieki iziet cauri homoseksuālisma fāzei, pirms kļūst pilnīgi pieauguši, raksta "National Geographic". Piemēram, jauni delfīnu tēviņi bieži veido īslaicīgas seksuālas attiecības, kuras, kā uzskata pētnieki, palīdz nodibināt draudzību un veidot ciešu saikni ar citu bara pārstāvi uz visu mūžu. Šāda uzvedība esot atklāta salīdzinoši nesen. Pētījumi pagaidām nesniedz drošas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Iespējams, ka homoseksuālismam nav nekādas funkcijas, pieļauj Lielbritānijas Liverpūles universitātes profesors evolucionārās psiholoģijas pētnieks Robins Danbars. Tas varētu būt tāds kā blakusprodukts, kas radies, attīstoties kaut kam citam, un pašam par sevi homoseksuālismam varētu nebūt nekādas nozīmes evolūcijā. Tā var būt seksuāla apmierinājuma sajūta, kas sākotnēji kalpo kā motivācija atkal ķerties klāt pēcnācēju radīšanai, taču, kad šī dziņa attīstās pietiekami stipri, tā var izlauzties uz āru arī pilnīgi neauglīgā veidolā. Šādi varētu būt attīstījušies notikumi, spriežot pēc makaku un bonobo izdarībām. Taču, lai pilnībā izprastu homoseksualitātes cēloņus, zinātniekiem vēl jāveic daudz pētījumu.