Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūs uzmeklēja satraukti cilvēki, taujājot, kas tie par matiem, kas staipās pa ūdeni. Parasti ieraugot zirga matu jeb matoni cilvēki stāsta X-failu cienīgus stāstus par to, kā šis mats ieurbjas ādā un tad pa asinsvadiem ceļo iznīcināt mūsu orgānus. Bet tas viss galīgas muļķības. Pieaugušais matonis vispār neēd, viņš ir radīts tikai, lai vairotos. Ja zirga mats kādam kaitē, tad tikai vabolēm, jo viņu augumos parazitē matoņu kāpuri.
Dzimtās ūdens krātuves pametuši mazie krupīši, parasto un purva varžu mazuļi, bet viņus ēd visi, kam vien nav slinkums. Tā vismaz 90% abinieku iet bojā jau pirmajā dzīves gadā, bet, ja dzīvnieki viens otru neēstu, tad pasaule ciestu ne vien no cilvēku pārapdzīvotības, bet būtu arī varžu, putnu, peļu un kukaiņu piebāzta. Dīķos vēl atrodami zaļo varžu, ezeru varžu un dīķu varžu, varžkrupju un kokvaržu kurkuļi, kā arī abu sugu tritonu kāpuri. Beidzot dzemdējušas ir lielākā daļa pļavu ķirzaku, tāpēc nebrīnieties, ka daudzviet zālē šiverē mazi, melni ķirzacēni. Arī bezkāju ķirzakas glodenes tikušas galā ar dzemdēšanu un mazas slaidas glodenītes steidz doties uz visām pusēm. Zemnieki joprojām sūkstās par pavasara un vasaras salnu radīto kaitējumu, bet tikai salnām mēs varam pateikties par to, ka mūs aplido samērā maz odu un dunduru. Tomēr apgalvot, ka kukaiņu šogad ir maz, būtu aplami. Tam nepiekrīt arī zirnekļi: visur savilti viņu tīkli, ceru, ka zināt: katra zirnekļu suga auž tīklus tikai savai sugai raksturīgos rakstos. Turklāt daudzas zirnekļu sugas tīklus nemaz neauž, bet upuriem uzglūn no slēpņa vai izsekojot vajā, kamēr piebeidz. Kaut zīdītāji pašlaik nodarbojas ar bērnu audzināšanu, tas netraucē stirnām nodarboties ar riesta pasākumiem, bet aļņu buļļi pulē ragus. Kurmju jaunuļi rokas uz jaunām teritorijām. Mežacūkas cītīgi šņakarē sēņu micēliju, kaut daudzi pamatoti iebildīs, ka viņām labāk gan patīk vārtīties pa auzām un rakņāties pa kartupeļu vagām. Turklāt krietni paaugušies sivēni un arī viņiem jāmācās rakt zemi un meklēt gardas saknītes.Vislabāk nelūgtos ražas vācējus atvairīt ar viņiem izprotamām zīmēm. Piemēram: savāciet cilvēku čuras, ielejiet lejkannā un pievakarē ar smalku strūkliņu iezīmējiet savas robežas. Dzīvnieki nekādā gadījumā tās nepārkāps, īpaši, ja tuvumā būs neiezīmēti dārzi. Piektdien visur ziņoja, ka 31.jūlijā sākas bebru medības. Dabas pētniekiem lielākoties bebri patīk, jo viņu radītajos mitrājos ieviešas liela dabas daudzveidība, skāde tikai tiem, kas audzē kubikmetrus. Lidot mācās ne tikai jaunie putnēni, bet arī sikspārņu mazuļi. Jaunie stārķi pamet ligzdas. Vārnas un kovārņi pulcējas baros. No ziemeļaustrumu zemēm uz Latvijas ķiršiem ieradušies mājas strazdu bari. Kaut tagad dabā lielākoties valda klusums, tomēr retu reizi var dzirdēt jauno pūču saucienus. Medīt mācās lapsēni, caunēni, jenotsuņu un sesku bērni. Viņu mēslos tagad ieraugāmi zvēru mati, putnu spalvas un rāpuļu kauli. No plēsoņām vienmēr jāuzmanās, īpaši, ja naktīs dzirdat vilku gaudošanu. Tur vilku tēvs nes ģimenei medījumu un sasaucas ar sievu. Ja viņa atsaucas, tad tēvs uzzina, kur slēpjas izsalkušie mazuļi. Ja vilcene neatsaucas, tas nozīmē, ka draud briesmas. Joprojām mežos sēņotāju vairāk kā sēņu, ja palaimējas, mitrākās vietās var atrast gaileņu pulciņus, bet arī šīs sēnes joprojām neizskatās pēc mazām piltuvītēm, kas nozīmētu, ka gailenes gatavas kaisīt zemē sporas. Arī savvaļas ogu nav daudz. Labāk padevušās tikai meža zemenītes, bet mellenes ir reti sīkas, aveņu arī maz un tās pašas savām vajadzībām izmanto aveņu vaboļu kāpuri. Šur tur nogatavojusies kāda lācenīte.