Jūs varat novērst badu vai slimības. Ko izvēlēsities? (11)

Dāņu statistikas profesors Bjorns Lomborgs kļuva skandalozi pazīstams 2001. gadā, izdodot grāmatu Skeptiskais vides aizsargātājs (Sceptical environmentalist). Pamatojoties uz vairāku desmitgažu statistiskajiem datiem, viņš šajā grāmatā apgāž vairumu mūsdienu ekoloģisko mītu — pirmkārt jau apgalvojumu par to, ka vides stāvoklis arvien pasliktinās — un aicina godīgi novērtēt ekoloģisko situāciju pasaulē. Protams, ka šādi viņš izpelnījās visas pasaules zaļo un ekoloģisko iestāžu antipātijas. Tomēr Lomborgs nepadevās un šāgada pavasarī kopā ar autoritatīvo izdevumu The Economist noorganizēja projektu Kopenhāgenas vienprātība (Copenhagen Consensus). No 24. līdz 28. maijam deviņi ievērojami pasaules ekonomisti, no tiem četri Nobela prēmijas laureāti, mēģināja noteikt, kuras no aktuālākajām cilvēces problēmām būtu risināmas vispirms. Vienprātību meklējot Kopenhāgenas diskusijas mērķis bija atbildēt uz jautājumu, ko mēs vislabāk varētu darīt, lai palielinātu globālo labklājības līmeni un īpaši labklājības līmeni jaunattīstības valstīs, pieņemot, ka pasaules valdību rīcībā būtu papildu 50 miljardi dolāru. Sanāksmes dalībnieki uzskatīja, ka cilvēcei nepietiks spēku un līdzekļu, lai atrisinātu visas pašreizējās problēmas. Tās saskaņā ar Apvienoto Nāciju viedokli ir pilsoņu kari, klimata izmaiņas, lipīgās slimības, izglītības kvalitāte, finansiālā nestabilitāte, pārvaldes kvalitāte, bada un nepietiekamā uztura problēmas, migrācija, tirdzniecības reformas un ūdensapgādes un sanitārās problēmas. Sanāksmes mērķis bija korekti un godīgi noteikt, kuras no šīm problēmām cilvēce šodien spēj efektīvi atrisināt. Noteikt korekti un godīgi, neraugoties uz mūsdienu politiskajām tendencēm. Tieši politikas iejaukšanos prioritāšu izvērtēšanas jautājumā Lomborgs uzskata par kaitīgu. Kaut arī metodes, kādas šie ekonomisti pielietoja aprēķinos, ir labi zināmas (pamatā viņi salīdzināja katras problēmas risinājumam nepieciešamās izmaksas un no risinājuma sagaidāmos ekonomiskos labumus), neviens to agrāk nav darījis galvenokārt politisku un birokrātisku iemeslu dēļ. "Katra ANO aģentūra vēlas būt pirmā finansējuma sarakstā, un visas baidās būt pēdējās. Katrs aizstāv savu "teritoriju". Mūsu sastādītā saraksta mērķis ir fokusēt uzmanību uz to, kāpēc mēs netērējam vairāk naudas saraksta augšgalā esošajiem projektiem, bet neproporcionāli daudz naudas atvēlam tiem, kas atrodas saraksta apakšgalā," saka Lomborgs intervijā žurnālam Wired. "Es domāju, ka pasaule ir izslāpusi pēc informācijas, kas mums palīdzētu sastādīt labāku prioritāšu sarakstu." Jāmin vēl viens aspekts — vismaz viens ievērojams ekonomists atteicās piedalīties šajā diskusijā. Atteicās nevis tāpēc, ka nepiekristu pašai idejai, bet gan tāpēc, ka uzskatīja, ka sanāksmes dalībnieku prāti būs pārlieku pārņemti ar tām lietām, kas ir problēmas tieši tagad, un tādēļ tiks palaisti garām patiesie cilvēces izaicinājumi. Zinot iepriekšējos visai naivos un neveiksmīgos mēģinājumus palūkoties nākotnē, nav izslēgts, ka viņam ir taisnība. AIDS apturēšana — labākais projekts Visaugstāko ekonomistu novērtējumu citu projektu vidū guva lipīgo slimību — HIV/AIDS un malārijas — apkarošanas projekti. Lai arī tie prasa ne mazums līdzekļu — 27 miljardus ASV dolāru līdz 2010. gadam cīņai ar AIDS un apmēram uz pusi mazāk malārijas apkarošanai —, tomēr tiek uzskatīts, ka pozitīvais ekonomiskais efekts līdz pat 15 reizēm pārsniegtu izmaksas. Tieši izmaksu un labumu attiecība noteica, ka šie divi slimību apkarošanas projekti atrodas rezultātu saraksta pirmajā un ceturtajā vietā, kā arī fakts, ka šīs slimības, īpaši AIDS, draud sagraut veselas valstis Āfrikā un citur jaunattīstības pasaulē. Trešā ar veselības aizsardzību saistītā projekta — pamata veselības pakalpojumu līmeņa uzlabošana (ar to domāta potēšana pret tipiskajām infekcijām, tuberkulozes apkarošana, ģimenes plānošanas programmas un skolēnu izglītošana veselības jautājumos) — īstenošanu apgrūtina tā dārdzība un arī realizēšanas grūtības. Bieži vien tas nav iespējams, neatrisinot citus jautājumus — karus, korupciju, valdību vājumu, izglītības jautājumus utt. Uz bada un nepietiekamā uztura problēmas apkarošanu orientētie projekti cieši seko slimību apkarošanai. Bērnībā pārciests bads un nepietiekams uzturs jaunībā ietekmē cilvēka produktivitāti un dzīves kvalitāti visa mūža garumā. Tādēļ dzelzi saturošo piedevu pievienošana uzturam anēmijas apkarošanai ieguvu otro vietu vērtīgāko projektu sarakstā, palaižot priekšā tikai AIDS problēmu — tas maksātu 12 miljardus ASV dolāru, bet pozitīvie saimnieciskie efekti daudzkārt pārsniegtu šīs izmaksas. Piekto vietu sarakstā ieguva arī jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas — graudu kultūras ar augstāku produktivitāti (parasti ģenētiski modificētas) un labāka kaitēkļu apkarošanas līdzekļu izmantošana. Pētījumi un eksperimenti liecina, ka pozitīvie ekonomiskie efekti no šiem projektiem globālā mērogā pārsniegtu citu projektu — investīcijas bērnu un pusaudžu uztura uzlabošanā un jaundzimušo svara palielināšanā. Ūdensapgādes un sanitārās problēmas ir tās, kuras visciešāk seko iepriekšminētajām. Apmēram puse no jaunattīstības valstu iedzīvotājiem jebkurā brīdī slimo ar vienu vai vairākām slimībām, kuras izraisa sliktas kvalitātes ūdens un netīrība. Katru gadu tiek reģistrēti apmēram četri miljardi dažādu saslimšanu, kas izraisa caureju, katru gadu apmēram divi miljoni cilvēku no tās mirst. Pasaulē apmēram pusotra miljarda cilvēku nepieciešams tīrs ūdens, bet 2,1 miljards cieš no problēmām, kuras izraisa netīrība. Ekonomisti uzskata, ka labāko efektu varētu dot tādi nesarežģīti pasākumi kā cauruļu izmantošana ūdensapgādē, t.s. sauso ateju ierīkošana laukos un lētas ūdens attīrīšanas iekārtas pilsētās. Cits svarīgs aspekts — kontrole pār šiem jautājumiem jānodod vietējo iedzīvotāju rokās, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tikai tad nauda un materiāli tiek izmantoti paredzētajam mērķim. Atceliet tirdzniecības barjeras! Vienīgais ar ekonomiku saistītais jautājums, kas pēc saviem gaidāmajiem ekonomiskajiem rezultātiem spējis iespiesties labāko projektu četriniekā, ir vispasaules tirdzniecības reforma. Būtībā runa ir gan par vienpusīgu, gan arī par vispārīgu dažādu tirdzniecības barjeru un lauksaimniecības subsīdiju atcelšanu. Jāteic, ka apmēram 40% no ES budžeta tiek tērēti gleznainu fermu aizsardzībai kaut kur, piemēram, Burgundijā, kā arī tam, lai neielaistu Eiropas tirgū citur pasaulē esošo efektīvāko fermu ražojumus. Ne bez grēka ir arī ASV un Japāna. Kopumā tiek uzskatīts, ka tirdzniecības barjeru atcelšana radītu 254 miljardu ASV dolāru vērtu kopprodukta pieaugumu pasaulē un, pretēji bieži uzskatītajam, lielākās ieguvējas būtu tieši bagātākās valstis. Arī vairāki citi projekti, tādi kā kvalificētā darbspēka migrācijas atvieglošana un uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošana pārvaldes sfērā, būtu vēlami un ar pozitīvu efektu. Virknei citu problēmu — karu ierobežošanai un izglītības kvalitātes celšanai — īsti pārliecinošu metožu cilvēces rīcībā šobrīd nav, uzskata ekonomistu grupa. Arī dažādi pārvaldes uzlabošanas un korupcijas samazināšanas projekti visā pasaulē neskan īsti pārliecinoši no ekonomiskā viedokļa un sastaptos ar lielām politiskām grūtībām. Cilvēces neveiksmīgās investīcijas Neraugoties uz milzīgo uzmanību, kas pēdējās desmitgades laikā pievērsta klimata izmaiņu jautājumiem, cilvēces rīcībā nav ne pietiekamas informācijas par šo procesu, ne arī efektīvu risinājumu problēmas apkarošanai. Visi šobrīd iespējamie risinājumi — Kioto protokols, kas šobrīd uzliek visu izmaksu un ierobežojumu smagumu attīstītajām valstīm, ļaujot jaunattīstības valstīm piesārņot tik, cik tās vēlas; nodoklis, kas par ogļskābās gāzes izmešanu atmosfērā tiktu piemērots visām valstīm, un šī nodokļa variants, kas sāktu ar nelielām likmēm, bet vēlāk tās pakāpeniski palielinātu — tiek uzskatīti par ekonomiski neizdevīgiem, t.i., gaidāmās izmaksas pārsniegs ieguvumus. Teorētiski par labāko variantu tiek uzskatīts viens no oglekļa nodokļa variantiem, kuru piemērotu visām pasaules valstīm. Tomēr vislabākais būtu veltīt vairāk naudas un laika klimata izmaiņu pastiprinātai pētīšanai un tādu tehnoloģiju radīšanai, kas ļautu izvairīties no galvenās problēmas — tā, ka milzīgas šo problēmu risināšanas izmaksas būs jūtamas uzreiz, bet nekādi pozitīvie klimata efekti nebūs vērojami vismaz līdz 2100. gadam. *** KĀ VEIDOT LABĀKU PASAULI: Dažādu "pasaules uzlabošanas" projektu perspektīvas Copenhagen Consensus zinātnieku komandas skatījumā: Lieliski projekti: 1. Slimības — HIV/AIDS kontrole 2. Nepietiekams uzturs — nepieciešamo mikrovielu pievienošana uzturam 3. Subsīdijas un tirdzniecības barjeras — tirdzniecības liberalizācija 4. Slimības — malārijas kontrole Labi projekti: 5. Nepietiekams uzturs — jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju attīstīšana 6. Ūdensapgādes un sanitāro apstākļu nodrošināšana — maza mēroga ūdens izmantošanas tehnoloģijas 7. Ūdensapgādes un sanitāro apstākļu nodrošināšana — vadīta ar sabiedrības spēkiem 8. Ūdensapgādes un sanitāro apstākļu nodrošināšana — pētījumi par efektīvāku ūdens izmantošanu pārtikas ražošanai 9. Pārvalde un korupcija — jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksu samazināšana Diezgan labi projekti: 10. Migrācija — kvalificētā darbspēka migrācijas barjeru pazemināšana 11. Nepietiekams uzturs — zīdaiņu un bērnu uztura uzlabošana 12. Nepietiekams uzturs — pasākumi jaundzimušo svara palielināšanai 13. Slimības — pamata veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošana Slikti projekti: 14. Migrācija — viesstrādnieku programmas nekvalificētam darbspēkam 15. Klimats — oglekļa nodoklis visiem 16. Klimats — Kioto protokols 17. Klimats — mainīgs oglekļa nodoklis