Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kaut šogad dabā visi procesi aizkavējās, tomēr nu varam beidzot apgalvot — vasara ir pilnbriedā. Kokaugu jaunie dzinumi ir nobrieduši un tie kļuvuši tikpat tumšzaļi kā pārējās lapas. Mazputniņu lakstošanās laiks ir beidzies. Nu vēl jāvāķī otrais perējums un tad uz siltajām zemēm prom. Tagad putnu dziesmas dzirdamas pavisam reti, vairāk skan vecāku sasaukšanās ar bērniem.
Cilvēki uztraucas, ka priežu jaunaudzes apsēduši zāglapseņu kāpuri. Toties putniem ir daudz ēdamā, tātad izdzīvos vairāk mazuļu, kas nākamgad atgriezīsies savā šķiltenē un turpinās ķert kukaiņus un tāpēc ir cerība, ka daba pati tiks galā ar kaitēkļu invāziju. Vēlo ligzdotāju svīru mazuļi jau tiktāl paaugušies, ka dzirdams, kā viņi būros skaļi sauc pēc barības. Čurkstēni pavisam reti atgriežas ligzdās, bet vislabāk viņi jūtas, virpuļojot pa gaisu un pikējot kaķa virzienā. Ja gribat redzēt baltos gārņus, tad putnu vērotāji saka, ka Engures ezera austrumu krastā, tur, kur savvaļas zirgu un zilo govju aploki, katru dienu uzturas divi trīs gārņi. Ja gribat uzzināt, kur ligzdo dienas plēsīgie putni un arī melnie stārķi, tad tagad to noteikt ir visvieglāk. Šo putnu mazuļi ir ligzdguļi, nu jau vecākiem barība jāgādā vaiga sviedros un ar medījumu knābī uz ligzdu viņi dodas pa taisnu maršrutu. Ja līdz šim pa dienu sisināja tikai siseņi, tad tagad pie muzicēšanas ķērušies dziedātājsienāži. Viņi spārnus pret ciskām sāk trīt vakara krēslā, bet ilgāk par diviem naktī nedzied. Kam nu ir tā nelaime dārzā, tie zina, ka šis ir zemesvēžu čaklās cirkstināšanas un mielošanās laiks. Prasīju Ilmāram, kā dabīgi apkarot zemesvēžus. Ilmārs atteica: ar kurmjiem… Hmm, te nu jāaizdomājas par lielāko un mazāko ļaunumu. Zemesvēžus ēdot arī pupuķi, bet šis greznais putns ar garo, līko knābi Latvijā nav sevišķi bieži ieraugāms. Zemesvēžus varot mēģināt noķert, ja ierok augsnes līmenī burciņu ar viņa gardumiem: dažādām sulīgām saknītēm. Tagad par tiem vēžiem, kas nav kukaiņi. Visu vasaru vēžu mazuļi pavadīja, pieķērušies pie māmiņas vēdera. Nu daudzi šo drošo vietiņu ir pametuši. Zīdītāji ņemas ar jaunuļiem: sikspārnietes dzemdējušas vienu, divus bērnus. Sikspārņu mātes siltos bēniņos ierīko aukļu kolonijas, Kamēr citas sikspārnietes pa nakts mellumu medī kukaiņus, dažas pieskata mazuļus. Bebru mazuļi mielojas ne tikai ar sulīgo zāli, bet arī iemēģina zobus pirmo zariņu nogāšanā. Kaut arī lielajiem bebriem pilnīgi pietiktu ar zāli un ūdensaugiem, zobi aug nepārtraukti, tāpēc jāskrubina arī koki. Naktīs dzirdama āpšu rosīšanās: tur mazie āpsēni kopā ar māti dodas pirmajās apgaitās. Lapsēni spēlējas alu priekšā, zīž māti un gaida gaļīgus pienesumus. Arī vilcēni vēl zīž un mielojas ar tēva sagādātu medījumu. Aļņu un briežu tēviņiem beidzies ragu augšanas periods. Ragi lielāki vairs neaugs, bet tiem vēl jāpārkaulojas un jānotrin kaili. Pagaidām šie zālēdāji nes pūkainus ragus. Toties stirnāžu ragi tagad tiek likti lietā, jo turpinās stirnu riesta laiks. Kaut pamatīgi līst, tomēr sēņu ir maz. Toties zied daudzi ārstniecības augi, tagad ir augošs mēness, tāpēc neslinkojiet un ievāciet pelašķus, asinszāles un vīgriezes. Turklāt arī pirtsslotu siešanas laiks arī nav nokavēts, jo tikai tagad ir nobrieduši koku jaunie dzinumi. Toties šogad pat lielie ozoli ir sudraboti, tur uzdarbojas miltrasa.