Gaujas krastus vairs neatjaunot

Pasaules dabas fonda (WWF) veiktie divi pētījumi un to rezultātā tapušās valstī ietekmīgāko vides organizāciju prasības pret mazajām hidroelektrostacijām, kuras šonedēļ iesniedza Ministru prezidentam Indulim Emsim, rosina cerēt uz novēlotām izmaiņām Latvijas likumos.

Ja nebūtu pētījumu, bardaks turpinātos Šonedēļ Ministru prezidents no WWF — starptautiskas neatkarīgas organizācijas — saņēma divus pētījumus: "Mazās HES Latvijā un to ietekme uz vidi" un Eiropas Savienības pasūtītu darbu "Ūdens un mitrāju novērtējums — svarīgākās problēmas ūdens resursu politikā Eiropā". Maz ticams, ka Indulim Emsim pētījumos būtu daudz jauna, jo viņa vadībā ir veidoti Latvijas vides aizsardzības tiesību akti, kas regulē mazo HES būvniecību un ekspluatāciju. Sarunās ar vides speciālistiem I. Emsis tiek dēvēts par "mazo HES tēvu". Droši vien jauns noteikti nav arī tas, ka Latvijas vārds atkal sliktā nozīmē tiek locīts starptautiskajā apritē. Pēc tikšanās un sarunām ar daudziem vides speciālistiem jāsecina, ka izveidojusies divdomīga situācija — zaļie atzīst Ministru prezidenta neizlēmību, iespējams, apzinātu un paviršu darbību dabai un tātad arī valstij kaitējumu nodarošu likumu tapšanā, bet vienlaikus uzskata, ka, visticamāk, tikai viņa (Ministru prezidenta) darbības laikā ir iespējams izdarīt likumu grozījumus. Daudzi vides aktīvisti izvairījās no viņa veikuma sīkākas analīzes. Iespējams tāpēc, ka Ministru prezidents ir arī Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, tātad autoritāte daudziem partijas biedriem un tās atbalstītājiem. Mazo HES pētījums ir uzrakstīts uz 33 lappusēm. Lūk, daži svarīgākie secinājumi: - mazās HES degradē bioloģisko daudzveidību un dabas resursu ilgtspējīgas attīstības ideju, kuru nosaka Latvijas Republikas Satversmes 115. pants: "Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu", attiecīgie nacionālie normatīvie akti un mūsu valsts starptautiskās saistības, - likumu un noteikumu apzināta nesakārtotība, mazo HES tehnisko un ekspluatācijas noteikumu prasību regulāra neievērošana, to darbības pienācīgas kontroles trūkums un kompetento valsts institūciju bezdarbība ir veicinājusi vides kaitējumu, - mazo HES būvniecības un ekspluatācijas rezultātā pretēji mazo HES īpašnieku apgalvojumiem ir aizskartas arī vietējo iedzīvotāju intereses, kas izpaužas kā zemes īpašumu applūšana, izveidoto meliorācijas sistēmu traucējumi, teritoriju pārpurvošanās un daudzas citas, - piegulošo zemju īpašnieki ir nomākti un bezcerībā nolaiž rokas, jo jūtas bezspēcīgi pret to cīnīties. Iesaistīti politiķi, iespējams, bijusi korupcija Interese veidot mazās HES noteikti visvairāk saistīta ar iespēju astoņus gadus pārdot "Latvenergo" elektrību par divkāršu realizācijas tarifu. Ar dārgās elektroenerģijas pārdošanu pavisam droši saistīti arī vairāk politiķi. Piemēram, ar bijušā ekonomikas ministra, patlaban Tautas partijas Saeimas frakcijas Aigara Kalvīša vārdu 2002. gadā saistās būvatļaujas parakstīšana firmai, kas saistīta ar viņa darījuma partneri Edgaru Kārkli, bet ar "TB"/LNNK politiķi Robertu Zīli — darījumu partnera firma "Malēnija". Nezin kāpēc Latvijā, kas atrodas līdzenumā, nolēma attīstīt elektroenerģijas ražošanu no ūdens, nevis, piemēram, no biomasas vai biogāzes. Vides eksperti cer, ka kādreiz mazo HES būvniecības lietas izmeklēs KNAB un Ģenerālprokuratūra, jo daudzi fakti liekot domāt par saistību ar augsta ranga politiķiem. Tiek pieļauts, ka korupcijā iesaistīti arī vides reģionālo pārvalžu vadītāji. Madonas vides reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Lūkins man skaidroja, ka visi normatīvie akti esot ievēroti. Liepājas vides pārvaldes speciālists Igo Midrijāns uzsver, ka laikā, kad tika būvēta lielākā daļa mazo HES, vides speciālistiem nav bijis zināšanu, turklāt ļoti svarīga bija Valsts zivsaimniecības institūta atļauja, kuru īpašnieki parasti saņēma. Bet WWF speciāliste Baiba Bumbiere uzskata, ka lielie postījumi dabai nodarīti tāpēc, ka nav notikusi mazo HES būvniecības sabiedriskā apspriešana. Gaujas krastus atjaunot nevarēs Šonedēļ uz sešām mazajām HES, kas atrodas uz Gaujas, devās arī Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Tiesa gan, Latvijas likumos atbildība par šīm elektrostacijām ir dalīta starp divām ministrijām — Zemkopības ministriju un Vides ministriju. Piecu mazo uz Gaujas uzbūvēto HES īpašnieks vai līdzīpašnieks Aldis Dikmanis (žurnālisti viņa un mazo HES saistībai ar "TB"/LNNK politiķi Robertu Zīli uzmanību vērsa pirms vairākiem gadiem) ministram bez emocijām skaidroja, ka viņš izdomājis, kā lielākas peļņas nolūkā apiet likumu — Lācīšu HES bagarējis (padziļinājis) upes gultni 1,4 kilometru garumā, pēc tam samaksājis formālu sodu Ls 100, sagatavojis upes gultnes atjaunošanas projektu, ar kuru apmānījis vides inspektorus, jo atjaunojis nevis gultni, bet gan krastus (šo pēdējo faktu viņš ministram gan nestāstīja). Paskaidrosim, ka pēc padziļināšanas Gauja pie Lācīšu HES 1,4 km garumā ir kļuvusi par grāvi, no upes izņemti oļi un akmeņi, kuros slēpjas zivis un citi dzīvnieki. Speciālisti teic, ka, aizskalojoties oļainajiem posmiem ar nogulām, zūd nārsta vietas zivīm un nēģiem, kā arī dzīvesvietas daudziem sīkiem dzīvniekiem, kas nespēj pretoties straumei un bez paslēptuvēm, kas rodamas starp oļiem, tiek aiznesti pa straumi uz leju. Šādu upes posmu restaurācija ir ļoti dārga un pilnīga atjaunošana nav iespējama. A. Dikmanis tāpat kā daudzi citi mazo HES īpašnieki labprāt izmanto preses izdevumus dažādu mītu tiražēšanai. Piemēram, rada jaunas darba vietas. Jā, īpašnieks savās HES dod darbu 10 cilvēkiem, bet cik cilvēku paši varētu kļūt par uzņēmējiem, ja daba būtu palikusi neskarta un iespēju zvejot lašveidīgo sugas zivis izmantotu daudzi ārzemju naudasmaisi? Cilvēkiem tiek arī stāstīts, ka ES direktīva prasa alternatīvās enerģijas īpatsvara kāpumu, bet netiek stāstīts, ka elektrību, turklāt lētāku, var ražot arī no cūku mēsliem. Jāņem arī vērā, ka biogāze un biomasa vidi nedegradē. Tiek arī stāstīts, ka zivju resursi atjaunoti ar karpu un citu zivju ielaišanu, tomēr tās nav alatas vai vimbas, kas, iespējams, Gaujā nedzīvos nekad. Kā sasmelt izlieto ūdeni M. Roze brauciena laikā atzina, ka par šā brīža situāciju liela atbildība esot jāuzņemas valsts iestādēm, turklāt HES īpašnieki prasmīgi izmantojuši pretrunas likumos. Viņš uzsvēra nepieciešamību ievērot vismaz patlaban spēkā esošos likumus un pieļāva, ka varētu tikt pārtraukta to HES darbība, kas likumus neievēro. Ministrs arī uzskata, ka kopā ar Vides ministrijas un mazo HES īpašnieku pārstāvjiem kopā jālemj gan par likumu grozījumiem, gan par dabas saglabāšanu. Bet Ministru prezidentam un valdībai nodoto vides aktīvistu prasību izpilde nozīmētu to, ka daudzas mazās HES nespētu darboties un bankrotētu, uzskata pētījuma autors Rolands Lebuss. Valdībai nosūtītajā vēstulē tiek izvirzītas desmit prasības. Prasīts nodrošināt EK "Ūdens struktūrdirektīvas" (2000/60/EC) prasības ieviešanu un izpildi. Šajā direktīvā cita starpā teikts, ka" sodiem jābūt efektīviem, nodarījumam atbilstošiem un tādiem, kas neveicina atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu". Gadījumos, kad mazās HES ir radījušas kaitējumu videi un zivju resursiem, mazās HES valdītājam vai īpašniekam piemērojama kriminālatbildība. Vēstulē vides aktīvisti aicina pārstrādāt piecus patlaban spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus, iesaka izveidot zivju ceļus (to patlaban nav nevienā no mazajām HES), regulāri veikt mazo HES darbības pārbaudes, kā arī izpildīt citas prasības. *** Uzziņai Latvijā laika posmā no 1993. līdz 2003. gadam uz 106 upēm ir uzceltas 149 mazās hidroelektrostacijas (HES). Uz vairākām upēm izveidotas pat veselas HES kaskādes, piemēram, uz Gaujas — deviņas. Par mazo HES peļņu rūpējas visi elektroenerģijas pircēji, jo "Latvenergo" pirmos astoņus gadus elektrību no šiem ražotājiem pērk par dubulto pārdošanas tarifu — 6,4 santīmiem par kilovatu. Šajā gadā šim mērķim tērēs 3,3 miljonus latu. Vien 2002. gada 15. janvārī Ministru kabinets izdeva noteikumus nr. 27, kuros nosauktas upes, uz kurām HES nedrīkst būvēt.

Uz augšu