Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Joprojām naktis ir īstas, ja debesis neklāj mākoņu sega, tad arī dilstoša pusmēness labi izgaismotas. Jau pustrijos no rīta mazputniņi sāk dziedāt un ziņo, klāt rīts. Naktīs griež griezes, pliukšķina ormanīši, tarkšķ zemesvēžu tēviņi. Viņi tā sauc vēl nedabūjušās zemesvēzienes, ja neviena neatnāk uz randiņu, zemesvēžu tēvs ceļas spārnos un dodas viņu meklēt. Bet daudzas zemesvēžu mammas jau augsnē izdējušas oliņas.
Dienā sisina siseņi, toties sienāžu dziesma vēl nav dzirdēta: tas nozīmē, ka sienāži vēl nav nomainījuši pēdējo ādu un pagaidām ir bez spārniem. Kā jau zināt, sienāžu dziesma rodas, trinot spārnus. Gan abu sugu stārķiem, gan lielajiem plēšputniem mazuļi jau krietni paaugušies un prasa vairāk barības, tāpēc tagad lielie putni vieglāk pamanāmi, jo viņi nevar atļauties tik cītīgi slēpties no cilvēkiem un citām briesmām. To sevišķi labi zina arī vistu audzētāji, vanagi krietni retina pusaugu cāļu rindas. Mājputnus no vanagiem labi sargā gan zosis, gan tītari, arī pērļu vistas saceļ tādu brēku, ka plēsoņām šķiet drošāk laisties lapās. Jaunie bezdelīdzēni šonedēļ pameta ligzdas un sāka iemēģināt lidošanai spārnus. Čurkstēni vēl murd ligzdiņā, taču kļuvuši jau tik apzinīgi, ka nekakā ligzdā, bet stutē uz ligzdas malas astīti un mēģina trāpīt uz palodzes. Savukārt baltās cielavas jau baro otro perējumu. Sabiedriskie plēvspārņi: bites, kamenes, skudras un lapsenes cītīgi audzē pēcnācējus. Piemēram, darba lapsenes biškopjiem par lielām bēdām dežurē pie stropu skrejām, čakli medī arī citus kukaiņus, sakošļā tos un baro cirmeņus ar gaļu. Savukārt cirmeņi baro pieaugušās lapsenes ar atvemtiem pilieniņiem. Toties skudras pieskata laputis un kutinot tām sānus slauc, un tad laputis izčurā gardu suliņu. Turklāt, vai zinājāt, ka sabiedriskie kukaiņi ir visaugstāk attīstītie ne tikai starp kukaiņiem, bet arī starp visiem bezmugurkaulniekiem? Ar dēlēm patlaban pilnas visas ūdenstilpes, toties abinieki tās pametuši, jo ūdeņu laiks viņu dzīvē ir beidzies. Tikai zaļās vardes dzimtos dīķus nepamet nekad. Zalktienes ir pilnas ar olām un resnas kā asinsdesas. Viņas tagad sapulcējas no visas apkārtnes dēšanai piemērotās vietās: vistīkamākās viņām šķiet siltās kompostkaudzes, pērnās siena un salmu kaudzes, nostāvējušās skaidu čupas un atkritumu izgāztuves. Pļavu ķirzakas joprojām ir resnas, bet pavisam drīz viņas dzemdēs melnus ķirzacēnus, bet sila ķirzakas savas olas jau ir izdējušas pirms pāris nedēļām. Lietus līst, pļavas saziedējušas pavisam dāsni, ar izkapti uz lauka dodas tikai tie lopkopji, kas bēdājas, ka lopiņiem nav atāla, ko plūkt. Biologi jau sen stāsta, ka, lai saglabātu sugu bagātību pļavās, tās jāpļauj tikai jūlijā. Šogad citas izejas nebūs.