Trīsdesmit gadi Baltijas jūras tūkstošgadu vēsturē ir nemanāms mirklis, taču cilvēces centienos saglabāt un aizsargāt jūras vidi – liels un nozīmīgs solis. Tieši pirms trīsdesmit gadiem – 1974.gadā – Helsinkos tika parakstīta pasaulē pirmā sauszemes un jūras piesārņojuma avotus aptverošā starptautiskā konvencija – Baltijas jūras vides aizsardzības jeb Helsinku konvencija.
Baltijas jūra ir īpaša un sargājama
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā laikā intensīvās rūpniecības un lauksaimniecības dēļ ik gadu Baltijas jūrā tika novadīti simtiem tonnu kaitīgu ķīmisku savienojumu un tūkstošiem tonnu augu barības vielu, kā arī nemitīgi palielināta zvejas un kuģu satiksmes intensitāte. Jūras vides stāvoklis bija ļoti kritisks. Skābekļa trūkums un sērūdeņraža koncentrācija jūras dziļūdens ieplakās, roņu un putnu masveida bojāeja, mencu nozvejas krass samazinājums bija sekas cilvēka netālredzīgajai rīcībai. Turklāt Baltijas jūras dabiskie apstākļi – ierobežotā ūdens apmaiņa, salīdzinoši nelielais sāļums un sugu daudzveidība – tikai pastiprināja kaitīgo faktoru ietekmi. Lai mainītu esošo situāciju, piekrastes valstu valdības, neņemot vērā tobrīd pastāvošās politiskās situācijas radītos aizspriedumus, vienojās par kopīgu, neatliekamu pasākumu nepieciešamību un 1974.gadā parakstīja konvenciju. Mainoties politiskajai situācijai, konvenciju papildināja, un 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm to parakstīja arī Latvija. Konvencijas mērķu īstenošanai tika nodibināta Helsinku komisija, kas plašāk pazīstama kā HELCOM. Helsinku komisijas darbs Baltijas jūras piesārņojuma samazināšanai ir vainagojies ar labiem rezultātiem. Tā pašlaik no Baltijas jūras vides rīcības programmas 132 vides karsto punktu sarakstā iekļautajiem objektiem svītroti jau 50, tajā skaitā trīs no deviņiem Latvijā esošajiem. Programmas īstenošanai ieguldīts iespaidīgs finansējums – vismaz 1,1 miljards eiro, neskaitot atsevišķas investīcijas vēl 20 karstajos punktos. Latvijas prezidentūras laiks Helsinku komisijā Helsinku komisijas vēsturē laika posms no 2002.gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam paliks kā Latvijas prezidentūras laiks. Iezīmīgi, ka mūsu valsts prezidentūra sakritusi ar tādu nozīmīgu gadskārtu kā konvencijas trīsdesmitgadi, kā arī vēsturisko notikumu – Eiropas Savienības paplašināšanos. Tas bija laiks, kad dalībvalstis uzdeva sev jautājumu par komisijas efektivitāti un lomu nākotnē, laiks, kad bija jānosaka jaunas prioritātes un stratēģija. Mūsu valsts prezidentūra sākās ar nozīmīgu notikumu arī pasaules vides aizsardzības pasākumu kalendārā – ar ANO ilgtspējīgas attīstības samitu Johannesburgā no 2002.gada 26.augusta līdz 5.septembrim. Kā HELCOM priekšsēdētāja šajā globālajā pasākumā darīju zināmu pasaulei Helsinku komisijas pieredzi un pavēstīju arī par Latvijas ieguldījumu globālo vides problēmu risināšanā. Eiropas mērogā galvenais atskaites punkts jūras vides aizsardzības politikā šajā laika posmā ir HELCOM un OSPAR (Ziemeļaustrumu Atlantijas jūru vides aizsardzības komisijas) pirmā kopīgā ministru sanāksme abu organizāciju pastāvēšanas vēsturē, kas notika 2003.gada jūnijā Brēmenē, iezīmējot šo komisiju lomu jaunajā, paplašinātajā Eiropas Savienībā un topošajā Eiropas Jūru stratēģijā. Sagaidot jauno politisko situāciju, kad astoņas no deviņām HELCOM dalībvalstīm, atskaitot Krieviju, ir iekļāvušās ES sastāvā, Helsinku komisijai bija jāatrod jauna pieeja un stratēģija efektīvai Helsinku konvencijas mērķu īstenošanai visā Baltijas jūras sateces baseinā. Helsinku komisijas loma un uzdevumi pēc ES paplašināšanās Helsinku komisijas vides ministru sanāksmē Brēmenē tika pieņemta deklarācija – stratēģisks dokuments, kas nosaka komisijas turpmāko lomu, prioritātes un uzdevumus. Pamatojoties uz Helsinku konvencijas, globālās un ES vides politikas pamatnostādnēm, HELCOM sevi nākotnē redz kā vides politikas veidotāju Baltijas jūras reģionā, kā organizāciju, kas strādā, lai panāktu vienotu vides standartu piemērošanu visā Baltijas jūras reģionā, arī Krievijā. HELCOM ir arī koordinējošā organizācija, kas jūrā nodrošina daudzpusēju reaģēšanu lielu avāriju gadījumā. Helsinku komisijas turpmākais darbs koncentrēsies galvenokārt uz jomām, kur var tikt nodrošināta t.s. pievienotā vērtība un nenotiek dublēšanās ar citu starptautisko organizāciju darbu. Tas nozīmē, ka darbības un iniciatīvas tiks koordinētas, pamatojoties uz informāciju par Baltijas jūras vides stāvokli, turpinot izstrādāt ieteikumus atbilstoši Baltijas jūras īpašajām vajadzībām. Helsinku komisijas prioritātes Latvijai pārņemot HELCOM prezidentūru, bija jānodrošina pasākumu pēctecība, piemēram, veiksmīgi uzsāktais darbs pie intensīvās kuģošanas radīto seku izvērtēšanas, Baltijas jūras visaptverošās vides rīcības programmas (JCP) izpildes, vides karsto punktu samazināšanas, bīstamo vielu lietošanas novēršanas stratēģijas ieviešanas un jūrā ienesto barības vielu slodzes samazināšanas. Līdztekus tam Latvija savas prezidentūras laikā nolēma pastiprinātu uzmanību veltīt kuģu satiksmes drošības palielināšanai Baltijas jūrā, kuģu balasta ūdeņu radīto problēmu risināšanai, stratēģijas kuģu radīto atkritumu savākšanai ostās ieviešanai, sadarbības stiprināšanai ar citām starptautiskajām organizācijām. HELCOM Brēmenes deklarācijā kā īpaši svarīgas komisijas turpmākās darbības jomas tika noteiktas Baltijas jūras vides stāvokļa novērtēšana un novērošana, kuģošanas drošības palielināšana, ātras reaģēšanas iespēju nodrošināšana avāriju gadījumā. Katrai prioritātei pašlaik ir izstrādāts konkrēts mērķis un uzdevumi. Tā, attiecībā uz kuģošanas drošību un avāriju seku jūrā likvidāciju, HELCOM mērķis ir, pamatojoties uz kuģu satiksmes statistiku Baltijā un riska novērtējumu, nodrošināt, ka pieaugošā kuģošanas intensitāte un darbības atklātā jūrā notiek videi drošā veidā un avārijas gadījumā tiek veikta ātra nacionāla un starptautiska reakcija. Lai to panāktu, ir nepieciešams apspriest iespēju par papildu drošības pasākumu piemērošanu, piemēram, dziļjūras kuģu ceļa noteikšana bīstamo vielu pārvadājumiem un vienotu prasību izstrādāšana kuģošanai ledus apstākļos. Helsinku komisijā Latvijas prezidentūras laikā paveiktais Neapšaubāmi nozīmīgākais notikums Latvijas prezidentūras laikā Helsinku komisijā ir jaunas darbības stratēģijas izstrādāšana, jaunu lomu un prioritāšu noteikšana, ņemot vērā politiskās situācijas izmaiņas Eiropā. Latvijas prezidentūras laikā centāmies, lai Helsinku komisija kā organizācija kļūtu efektīvāka, meklētu problēmu risinājumus pirms to kaitīgo seku izpausmes un ātri reaģētu uz izmaiņām. Jāpiemin BALEX DELTA mācības naftas avāriju seku likvidācijai jūrā. 2002.gada mācības Liepājā bija viens no pirmajiem pasākumiem, ko Latvija organizēja, uzsākot prezidentūru. Tās pievērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību, demonstrējot Baltijas jūras valstu civilo un militāro struktūru savstarpējo sadarbību un koordinācijas spēju naftas avāriju seku likvidēšanai jūrā, kā arī deva iespēju paplašināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp Baltijas jūras un citu reģionu valstīm. Šajā laikā ir daudz izdarīts, lai sasniegtu konkrētus rezultātus. Kuģošanas drošības jomā tika atbalstīts jau 2001.gada HELCOM Kopenhāgenas deklarācijā ietvertais priekšlikums izstrādāt pieteikumu iesniegšanai Starptautiskajā Jūrlietu organizācijā (IMO) par īpaši jutīga jūras reģiona statusa piešķiršanu Baltijas jūrai. Latvijas prezidentūras laikā šāds pieteikums astoņu HELCOM dalībvalstu vārdā tika sagatavots un iesniegts IMO, lūdzot piešķirt īpašu statusu visai Baltijas jūrai, atskaitot Krievijas ūdeņos, jo tā neatbalstīja šo iniciatīvu. IMO Jūras vides aizsardzības komisijas 51.sesijā tika principiāli atbalstīta īpaši jutīga jūras reģiona statusa piešķiršana Baltijas jūrai. Tālāk sekos pieteikuma iesniedzēju valstu pārstāvju un ekspertu kopīgs darbs, lai izvērtētu nepieciešamos kuģošanas drošības pasākumus. HELCOM līdzdalība starptautisku lēmumu pieņemšanā vienmēr bijusi svarīgs tās darbības aspekts. Tādēļ kā sasniegumu Latvijas prezidentūras laikā uzskatu novērotāja statusa iegūšanu ANO Ekonomiskajā un sociālajā padomē 2003.gada oktobrī. Iepriekš HELCOM šajā institūcijā iekļuva tikai pa «sētas durvīm», bet tagad visos ANO pasākumos mēs varēsim piedalīties kā pilntiesīgi novērotāji. Efektīvāka aizvadītajos divos gados kļuvusi sadarbība starp HELCOM Sekretariātu un nacionālajām delegācijām. Lai atskatītos uz konvencijas 30 gadu pastāvēšanas laikā sasniegto un apspriestu reģionālās sadarbības perspektīvas jaunajā politiskajā situācijā pēc ES paplašināšanās, šā gada 22.–24.martā Latvijas Vides ministrija un Vides aģentūra Latvijas prezidentūras ietvaros organizēja starptautisku zinātnisku konferenci «Starptautiskā sadarbība Baltijas jūras vides aizsardzībai – vakar, šodien un rīt». Konferences tēmas bija ekosistēmu pieeja cilvēka darbības pārvaldībai, kuģošanas ietekme uz jūras vidi un sadarbība Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Konferences ietvaros notikušajā augsta līmeņa amatpersonu, to skaitā vides ministru, un starptautisko organizāciju vadītāju apaļā galda diskusijā «Ilgtspējīga attīstība un vides pārvaldība Baltijas jūras reģionā nākotnē» tika uzsvērts, ka nepieciešams uzlabot koordināciju un regulāro sadarbību starp HELCOM un citām organizācijām, piemēram, ANO Ekonomisko Komisiju Eiropai (UN/ECE) un Starptautisko Jūrlietu organizāciju (IMO). Jo īpaši tas būtu jāattiecina uz vienotu izpratni par ietekmes uz vidi procedūru Baltijas jūras reģionā un tās piemērošanu. Man kā Helsinku komisijas priekšsēdētājai šajā interesantajā laikā Latvijas prezidentūras ietvaros bija gods un iespēja kopā ar Latvijas delegāciju dot savu ieguldījumu Baltijas jūras reģiona vides politikas mērķu īstenošanā. Esmu patiesi gandarīta, ka prezidentūras divos gados ir izdevies izgaisināt šaubas par Helsinku komisijas nepieciešamību arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās, kā arī rast jaunu elpu Baltijas jūras vides aizsardzības īpašo problēmu risināšanai. Prof. Dr. Inese Vaidere, Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāja