Parkos var parādīties žogi

Vairāki Rīgas parki, skvēri vai to daļas atrodas uz privātas zemes. Saskaņā ar domes Vides departamenta vadības nostāju šādu apstādījumu kopšana ir tikai īpašnieka pienākums. Tāpēc viņi var savu zemi iežogot un meklēt iespējas, kā ar to pelnīt.

Vienotas koncepcijas, vai šādi apstādījumi saglabājami sabiedriskai lietošanai un kā ar tiem rīkoties, pašvaldībai nav. Deputātu Vides komiteja vienā gadījumā ir nolēmusi, ka jāslēdz ar īpašnieku līgums par parka sakopšanu, bet līdz dokumenta parakstīšanai nav tikuši joprojām. Īpašniekiem tagad šādi parki ir jākopj uz sava rēķina un jāmaksā zemes nodoklis, bet, ja privāta ir tikai parka daļa, to "Rīgas dārzi un parki" to apsaimnieko bez maksas. Īpašniece gribēja saglabāt Bijušie īpašnieki atguvuši arī Mazo Arkādiju – pirms vairākiem gadu desmitiem ar pašvaldības līdzekļiem ierīkotu parku Mazās Nometņu un Kokles ielas stūrī. Nebija likumīga pamata šādas teritorijas neatdot īpašniekiem, ja viņi neizvēlējās kompensācijas zemi vai sertifikātus, RB skaidroja Zemes komisijā. Pēdējos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas parks netiek pienācīgi kopts. Kā stāsta Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas Komunālās daļas vadītāja Tatjana Židele, izpilddirekcija jau bija sagatavojusies veikt cenu aptauju parka labiekārtošanas projekta īstenošanai, bet domes Juridiskā pārvalde to nav atļāvusi – pašvaldības naudu privātā īpašumā ieguldīt nevar. Agrāk izpilddirekcija tomēr palaikam rūpējusies par parka celiņu kaisīšanu ziemā un līdzīgām sīkām vajadzībām. Tagad pēc kārtējā administratīvā pārkāpuma protokola par nekārtīgo teritoriju īpašnieku pārstāvis Kaspars Oļehnovičs noslēdzis vienošanos ar uzņēmumu "Rīgas dārzi un parki" (RDP) par teritorijas sakopšanu. Īpašniekiem tas maksās vairākus tūkstošus latu gadā. Ienākumus viņi no parka negūst. Kā pastāstīja K. Oļehnovičs, parks sākotnēji bijis dārzs pie Lauksaimniecības akadēmijas pasniedzēja Delles ģimenes īpašumiem. Viņa ASV dzīvojošā meita, kurai atjaunoja īpašumtiesības, vēlējusies, lai parks tur saglabājas – apbūves plāni netiek kalti, lai gan iepriekšējais īpašnieces pilnvarotais jau bija noorganizējis zemes sadalīšanu apbūves gabalos. Arī Finanšu departaments, kas apstiprina zemes lietošanas mērķus nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem, agrāk parku uzskatījis par mazstāvu apbūves zemi. Tagad lietošanas mērķis mainīts atbilstoši faktiskajai situācijai. Nomu dome nemaksās 2002. gada rudenī domes Vides komiteja ir uzdevusi Vides departamentam noslēgt līgumu par Mazās Arkādijas sakopšanu, bet tas nav izdarīts. Kā RB skaidroja departamenta speciālisti, nav varējuši vienoties ar īpašnieku pārstāvi par noteikumiem – tas prasījis zemes nomas maksu un segt nekustamā īpašuma nodokli, kam dome nepiekrita. Tur atrodas pašvaldības ierīkotie soli, celiņi, skulptūra un citi labiekārtojuma objekti, to rīdzinieki lieto kā sabiedriskus apstādījumus, tāpēc ir pamats prasīt nomas maksu, uzskata K. Oļehnovičs. Pēdējais departamenta priekšlikums – pašvaldība apņemtos parku kopt, ja īpašnieks zemi tai atvēl bez maksas un pats maksā nodokli. Īpašnieku nostāju departamenta direktors Askolds Kļaviņš RB nosauca par bezkaunīgu – atļaujas parku nekopt, neesot piedāvājuši pašvaldībai zemi atpirkt vai apmainīt. K. Oļehnovičs gan stāsta, ka ir piedāvāts, un to RB apliecināja arī domes Zemju pārvaldē un citi Vides departamenta speciālisti, tikai neesot sakārtoti visi dokumenti, lai apmaiņu varētu izskatīt. Sarunu laikā izteikta vēlme pēc konkrēta zemes gabala Mežaparkā, bet parka maiņa pret to nav bijusi iespējama. K. Oļehnovičs cer, ka tuvākajā laikā ar domi izdosies vienoties, bet neizslēdz arī iespēju tiesāties. Pēdējoreiz tiekoties ar A.Kļaviņu, solīta domes pretīmnākšana, ja īpašnieks apņemas parku sakopt. Privātu stūrīšu daudz Uz privātas zemes atrodas ne tikai Mazā Arkādija, bet arī daļa Līvu laukuma, Uzvaras parka, Doma laukuma nogāzes zeme, pastāstīja RDP galvenā speciāliste Marianna Erdmane. RDP kopj, bet īpašumtiesībās vēl neskaidrības par daļu Meteora dārza, skvērā F. Brīvzemnieka un Vienības gatves stūrī. Klusā dārza stūris, kura zeme atdota īpašniekam, jau ir norobežots. Vecie Ebreju kapi vēsturiski bijuši ebreju biedrības īpašumā, bet tagad tos turpina kopt RDP. Lielie kapi arī senāk nav bijuši pašvaldības īpašums, tagad RDP neapsaimnieko tikai nelielu to daļu Mēness ielas tuvumā. Buru ielā skvēram vēsturiski bijis īpašnieks, bet acīmredzot nav pieteicies, "Furniera" skvēra īpašnieks kārtojot līdzvērtīgas zemes saņemšanas lietas. Vairāku sabiedrisko apstādījumu zeme pieder valstij. RDP kopj visus apstādījumus, kuru daļa ir privāta, lai gan nav līgumu ar īpašniekiem par atlīdzību par šo darbu. Nevar taču atstāt parka vai kapu privātos gabaliņus nesakoptus – kā gan tad izskatīsies, skaidro M. Erdmane. Kur apstādījumi atrodas pilnībā uz privātas zemes, tos RDP nekopj, piemēram, skvēru Sarkandaugavā. Īpašnieks nav ieinteresēts šo teritoriju uzturēt, un rezultātā tā ir visai bēdīgā stāvoklī, atzīst M. Erdmane. Lai iežogo un pelna! Parku un skvēru zemes īpašnieki, kuriem atjaunotas īpašumtiesības, var pretendēt tikai uz zemes gabalu maiņu vai arī pārdot tos domei, RB pastāstīja Zemju pārvaldes priekšnieka vietniece Aina Ausmane. Tas parasti nenotiek par tirgus cenām, bet par nepilnu kadastrālo vērtību. Budžetā vajadzētu paredzēt naudu apstādījumu teritoriju atpirkšanai no īpašniekiem vai to apmaiņai, uzskata A. Kļaviņš. Tikmēr īpašnieki šādas teritorijas var altruisma dēļ kopt vai arī iežogot un pelnīt, vai pārdot pašvaldībai vai mainīt. Viņiem vajag plānot biznesu, kā ar savu īpašumu pelnīt, piemēram, varētu rīkot sporta aktivitātes, tirdzniecību, ierosināt pašvaldībai mainīt zonējumu, lai teritoriju izmantotu citādiem mērķiem, pārdot pilsētai vai citam īpašniekam. Likums saka: privātīpašniekiem jākopj savas teritorijas, nevis daudz jāfilozofē, RB skaidro A. Kļaviņš. Jo ātrāk īpašnieki to darīs, jo ātrāk dome nāks pretī, bet, ja pamanīs, ka tie organizē spiedienu uz pašvaldību, viņiem būs tikai grūtāk, brīdina Vides departamenta vadītājs. Tas, kas notiek ar Mazo Arkādiju un vēl dažiem skvēriem, pierāda, cik nepārdomāti bija atdot īpašniekiem šādas teritorijas, saka pilsētas galvenā dārznieka vietas izpildītāja Aija Baķe. Agrāk neliels skvērs bija pie Slokas un Medus ielas krustojuma, bet tagad zemes īpašnieks tur uzcēlis māju. Arī Lāčplēša un Tērbatas ielas stūra skvēra vietā senāk bijusi māja, tāpēc īpašniekiem neliedz to atkal apbūvēt. Dārzu kopēji raizējas, kas notiks ar pašreiz vēl zaļiem rajoniem, piemēram, Ķīpsalu, Zaķusalu, Grāpju pussalu vai Lucavsalu, un cer, ka pilsētas plānotāji vēsturiski zaļajās zonās kaut ko saglabās. Apstādījumi zaudē jēgu, kad zemi atdod īpašniekam. Viņam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, bet ienākumus no tiem gūt nevar. Ņemot vērā mūsu dzīves līmeni, diez vai tik drīz Rīgā varētu atrasties kāda Vērmanes kundze, kas ierīkotu privātu publisku parku. Vides komitejas vadītājam Valdim Kalnozolam bija ziņas tikai par Mazās Arkādijas problēmu. Viņš atcerējās, ka pirms vairākiem gadiem par to sprieduši un vienojušies, ka dome varētu šo zemi atpirkt vai arī izvirzīt īpašniekam ļoti izdevīgus noteikumus, lai tas pats to apsaimnieko. Vēlāk šķitis, ka īpašnieki cer uz iespēju nākotnē parku apbūvēt. Arī citas apstādījumu teritorijas uz privātas zemes domei vajadzētu atpirkt vai arī radīt īpašniekiem īpaši labvēlīgus noteikumus apsaimniekošanai, uzskata V. Kalnozols.

Uz augšu