Celulozes rūpnīca — videi kaitīga (40)

Arī vietas izvēle — Jēkabpils rajona Ozolsala — no vides viedokļa ir neveiksmīga. Tādēļ rūpnīcas projektētājiem jāizvēlas cita videi mazāk kaitīga celulozes ražošanas tehnoloģija, secinājis Ietekmes uz vidi novērtējuma birojs. Pretrunīgie vērtējumi — Esam apmierināti, — tā par Ietekmes uz vidi novērtējuma biroja (IVNB) divu mēnešu darbu, izvērtējot "Baltic Pulp" ("BP") iesniegto ziņojumu par celulozes rūpnīcas iespējamo vides ietekmi, saka šā uzņēmuma izpilddirektors Juka Laitinens. Šie vārdi gan vairāk vērtējami kā diplomātijas paņēmiens, ar kuriem pozitīvi novērtēts fakts, ka Latvijas iestādes ir spējīgas objektīvi un neuzpērkami izvērtēt lielus projektus. Jāpiebilst, ka "BP" un tā mātes uzņēmuma "Mesaliitto" vadība, kurā nav latviski saprotošu ļaužu, vēl nav detalizēti iepazinusies ar IVNB atzinumu, kas sniegts latviešu valodā. Izlasot 22 lappušu biezo IVNB atzinumu, secinu, ka birojs ir pret konkrētā "BP" piedāvātā rūpnīcas projekta īstenošanu. Kaut dažādi ziņu avoti minējuši un atsevišķi politiķi norādījuši, ka IVNB atzinums ir samērā nekonkrēts, tajā tomēr nepārprotami norādīts — "Baltic Pulp" plāni būvēt rūpnīcu, kurā celulozes balināšana plānota ar hlora dioksīdu jeb tā saukto ECF metodi, nav pieļaujami. IVNB secinājis — ES normas pārkāptas netiks un arī tehnoloģijas ir ES līmeni. Taču ES līmenis vēl negarantē Latvijas dabas aizsardzību. Labākie paņēmieni IVNB atzinumā rūpīgi izvērtēts katrs celulozes ražošanas solis — no apaļkoku mizošanas līdz pat celulozes šķiedru balināšanai. Rūpnīcas cēlēji norāda, ka apaļkoku mizošanā var izmantot gan slapjo, gan sauso paņēmienu. Abas metodes neatstāj būtisku iespaidu uz iegūtās nomizotās koksnes iznākumu, bet sausā metode ir mazāk kaitīga videi — uz katru celulozes tonnu par pieciem kubikmetriem samazinās notekūdeņu daudzums, kā arī mazāks ir izšķīdušo organisko vielu daudzums, kas attiecīgi samazina arī ķīmiskā skābekļa patēriņu notekūdeņos. Tādēļ "BP" izvēlējusies sauso metodi, kas arī ir atbilstoša ES norādījumiem ievērot labākos tehniskos paņēmienus. Celulozes vārīšanā "BP" sola izvēlēties videi mazāk kaitīgo metodi — padziļināto jeb modificētās vārīšanas procesu ar skābekļa delignifikāciju. Tas nozīmē, ka celulozes balināšanā izmantos mazākus ķimikāliju daudzumus un konkrētā ceha notekūdeņi saturēs mazāku organisko vielu daudzumu. Turklāt tie vidi neietekmēs, jo izstrādātais vārīšanas šķīdums, kas satur lignīnu jeb celulozei nevajadzīgās tumšās koksnes daļas, tiks atbilstoši apstrādāts un sadedzināts, lai veidotu ķīmiskas vielas, kuras atkārtoti izmantos vārīšanas šķīduma pagatavošanai. Arī nākamai stadijai — celulozes šķiedras masas šķirošanai — izmantots labākais tehniskais paņēmiens, kas garantē mazāku ūdens patēriņu un notekūdeņu daudzumu. Tā kā nebalināta celuloze ir tumšā krāsā, to nepieciešams balināt, izmantojot oksidējošas ķīmiskas vielas, kas līdz galam atdala lignīnu no celulozes. IVNB norāda, ka "BP" savā ziņojumā izvērtējis trīs dažādas balināšanas metodes — divas, kur balināšanai izmanto hlora dioksīdu (ECF metode), un vienu — kur hlora savienojumu vietā izmanto ozonu (TCF metode). "BP" norādījis, ka no vides aizsardzības viedokļa galvenās atšķirības ir tās, ka, balinot ar TCF metodi, nerodas tā sauktie adsorbējamie hlororganiskie savienojumi jeb AOX, kas videi ir ļoti kaitīgi. "BP" tomēr izmantos ECF metodi, jo mazāk kaitīgā ozonēšanas jeb TCF metode radīšot lielākus koksnes zudumus, un augstas kvalitātes pietiekami stipras celulozes šķiedru iegūšana arī esot problemātiska. "BP" uzskata, ka TCF metodes lietošana nesniedz nekādas priekšrocības attiecībā uz apkārtējo vidi. Turklāt ES normatīvi paredz, ka ECF arī ieskaitāma labākajos tehniskajos paņēmienos. IVNB secina, ka Ozolsalā paredzēts izveidot celulozes rūpnīcu, kas videi būs daudzkārt mazāk kaitīga nekā rūpnīcas, kas citur pasaulē tika būvētas līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem un kurā balināšanā izmantoja elementāro hloru. Taču ir daudzi "bet", kas radušies, izvērtējot "BP" sniegto ziņojumu par rūpnīcas ietekmi uz vidi. Ekonomika pāri visam "Izvērtējot ziņojumā sniegto informāciju, jāsecina, ka celulozes rūpnīcai paredzētā vieta Ozolsalā ir izvēlēta, vadoties galvenokārt no ekonomiskā izdevīguma, jo tā atrodas tuvu dzelzceļa līnijai un ūdens ieguves vietai, kā arī lielākā daļa teritorijas zemes atrodas valsts īpašumā. Izvēlētā vieta ļaus izdevīgi pievest papīrmalku no Sēlijas, Vidzemes un Latgales vai arī to importēt," — tādu secinājumu izdarījis IVNB. Birojs norādījis, ka no vides viedokļa vieta izvēlēta neizdevīgi, jo tiek iznīcināti Ozolsalas meži un apkaimē esošie aizsargājamie augi un dzīvnieki. Īpaši nelabvēlīgi izvēlēta vieta notekūdeņu novadīšanai, konkrēti — Pļaviņu ūdenskrātuve. Šeit ir mazs straumes ātrums un notekūdeņu sajaukšanās un piesārņojuma noārdīšanās procesi ir lēnāki nekā vietās ar lielāku straumi. Arī gaisa piesārņojums būtiski kaitēs dabai, arī Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā iekļautajam Vesetas palienu purvam un Krustkalnu rezervātam. Pretrunīgs ir "BP" apgalvojums, ka Daugavas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves sistēmas bez ievērojamām grūtībām varēs tikt galā ar rūpnīcas "relatīvi nelielo organisko vielu palielinājumu". Paši rūpnīcas projektētāji nedaudz vēlāk savā ziņojumā gan minējuši, ka notekūdeņi atstāj ietekmi uz ūdens organismu reproduktīvo sistēmu, tas ir, uz spējām vairoties. "BP" nav norādījis, kādus pasākumus veiks, lai šo piesārņojumu samazinātu, kā arī to, kāda būs hlororganisko savienojumu koncentrācija notekūdeņos. Tāpat nav minēts, kādas vēl bīstamas vielas var veidoties celulozes ražošanas procesā un kādā koncentrācijā tās būs notekūdeņos. IVNB secinājis, ka nav pareizi "BP" apgalvojumi, ka gaisa piesārņojums neietekmēs cilvēku veselību un dabu rūpnīcas apkaimē. Šāds secinājums radies, izvērtējot pašas "BP" sniegtos gaisa piesārņojuma rādītājus. Tādējādi secināts, ka ilgākā laika posmā apkārtnes iedzīvotājiem, kas jutīgi pret piesārņojumu, var rasties acu un elpceļu gļotādas kairinājumi, hronisku slimību paasinājumi, kā arī dažādas alerģiskas reakcijas. Biroja atzinumā minēts, ka pret pašreizējo rūpnīcas projektu iebilst valsts veselības aizsardzības institūcijas, kuras uzskata, ka jāizmanto tādas celulozes balināšanas metodes, kas neveido vidē bīstamo hlororganisko savienojumu piesārņojumu. "BP" nav detalizēti izvērtējis, kā piesārņojums ietekmēs apkārtnes dabas teritorijas. Kalsnavas mežu pētīšanas stacijas zinātnieki atzinuši, ka priedes, kas ir valdošā koku suga Ozolsalas un Kalsnavas mežos, pret piesārņojumu ir ļoti jutīgas. Tā rezultātā var notikt sugu maiņa. Jālemj par citu rūpnīcu "Aizliegt izmantot izvēlētās celulozes balināšanas metodes, kurās paredzēts pielietot hlora dioksīdu (ECF vai vieglo ECF metodi). Atzīt par piemērotāku pilnīgi hloru un hlora savienojumus nesaturošās metodes (TCF) izmantošanu balināšanai" — šis ir viens no galvenajiem IVNB gala atzinuma punktiem. Tas nozīmē "Baltic Pulp" pašreizējā projekta noraidīšanu. Ja somu investors patiešām vēlēsies mūsu valstī celt celulozes rūpnīcu, darbs jāsāk no sākuma, izvērtējot jau pilnīgi cita veida rūpnīcas iespējamo ietekmi uz vidi un skaidrojot to sabiedrībai. — Nevaru komentēt, par to jau tuvākajā laikā lems akcionāri, — šonedēļ, vaicāts, vai "Metsaliitto", kam "BP" pieder 67% akciju, ir gatavs darbu turpināt ar citu celulozes projektu, teica J. Laitinens. Somu investori jau atkāpušies no daudzām un dažādām priekšrocībām, kas tika prasītas celulozes rūpnīcas būvēšanai. Tā, piemēram, vairs netiek uzstāts uz nodokļu atlaidēm, kā arī uz teju vai puses valsts mežu nodošanu "BP" rīcībā. Tas ļauj secināt, ka "Metsaliitto" ir gatavs uz visu, lai mūsu valstī rūpnīcu uzbūvētu. Ne velti J. Laitinens uzsver, ka Ozolsala ir izdevīgākā vieta šādam projektam ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā kopumā. Turklāt "Metsaliitto" akcionāri gatavi turpināt sarunas par 33% "BP" akciju atpirkšanu no Latvijas valsts. *** Rūpnīcas projekts Ozolsalā (ECF metode) Jauda — 600 000 celulozes gadā Izejviela — 3 miljoni m3 Rūpnīcā ievedīs 118 000 t ķīmisko vielu gadā - Ūdens piesārņojums 350 dienās 15 milj. m3 notekūdeņu, kas satur: 90 t AOX 120 t slāpekļa 12 t fosfora 600 t suspendēto vielu ar 9000 t ķīmisko skābekļa patēriņu - Gaisa piesārņojums 350 dienās 13 miljardi m3, kas saturēs: 300 t putekļu 600 t sēra dioksīda 1140 t slāpekļa oksīda 48 t reducēta sēra savienojumi 1,6 milj. t oglekļa dioksīda *** TCF tehnoloģijas rūpnīca Somijā Raumā Jauda — 506 864 celulozes gadā Izejviela — 2,17 miljoni m3 - Notekūdeņi — 11 milj. m3 gadā, kas satur: 0 t AOX 45 t slāpekļa 6 t fosfora 114 t suspendēto vielu ar 1854 t ķīmisko skābekļa patēriņu - Gaisa piesārņojums (nav datu par kopējo daudzumu): 182 t putekļu 489 t sēra dioksīda 641 t slāpekļa oksīda apmēram 1,1 milj t. oglekļa dioksīda