Indes ābece. E591 un citas " zemūdenes" (16)

Lūk, labdabīgas lēdijas televīzijas studijā omulīgi tērzē par kārtējā brīnumlīdzekļa īpašībām. Tādas z ir reklāmas tiesības: maksā un runā. Taču, kad nesen dāmas daudzināja mākslīgo saldinātāju aspartamu — cik tas nekaitīgs un gluži vai dziedinošs, atmiņas arhīvos uzplaiksnī pavisam cita informācija… Apreibušās lidmašīnas 1987. gada 13. augustā ap pulksten 4 rītā aviosabiedrības "Peninsula Airlines" lidmašīna, ko pilotēja Haralds Vilsons, atradās virs Beringa jūras 4000 metru augstumā. Kad tā sāka krist, vienam no pasažieriem, kas, par laimi, pats bija pilots, izdevās izlīdzināt lidojuma gaitu tikai 500 metru virs jūras. Pats pilots Vilsons neizprotamu iemeslu dēļ aptuveni 10 minūtes atradās bezsamaņas stāvoklī. 1994. gada 8. septembrī kompānijas "US Air" lidaparāts Boeing-737 cieta katastrofu, mēģinot nolaisties Pitsburgas starptautiskajā lidostā. Visi 132 pasažieri gāja bojā. "Melnās kastes" ieraksti liecināja, ka lidmašīnas sistēmas līdz pat pēdējām sekundēm darbojās nevainojami. Bet jūras kara gaisa flotes pilotu ar 17 gadu stāžu Haincu Dannu atbrīvoja no darba tāpēc, ka viņš negaidīti "atslēdzās" un nokrita 200 rezervistu acu priekšā. Visai mīklaini ir arī 2001. gada jūlijā pie Irkutskas katastrofu cietušās lidmašīnas Tu-154 traģēdijas apstākļi. Aizdomīgi ātrais izmeklēšanas komisijas slēdziens liecināja, ka vainojams tā sauktais cilvēciskais faktors. Kā gan tas varēja izpausties pilotam ar 3000 lidojuma stundu pieredzi un nevainojamu veselību, komisija nepaskaidro. Pilots Vilsons vēlāk atcerējās, ka, mēģinot uzturēt sportisko formu, astoņus mēnešus pirms liktenīgā lidojuma pilnīgi atteicies no cukura, aizvietojot to ar saldinātāju aspartamu visos iespējamos veidos. Šajā laikā viņu vajāja dīvainas smaržas halucinācijas: ja Vilsons nokļuva tādu ķīmisku vielu klātbūtnē, kurām bija specifiska smaka, viņš to sajuta visas turpmākās nedēļas garumā. Pēc pieciem mēnešiem, pārtraucot lietot saldinātāju, pilota halucinācijas izbeidzās. Diemžēl neilgi pirms incidenta viņš atkal nolēma kļūt slaidāks un ķērās pie jau zināmā līdzekļa… Ne Haincs Danns, ne kāds no viņa radiniekiem nekad nebija slimojis ar epilepsiju, viņu nekad nebija piemeklējuši līdzīgi simptomi, pirms lidotājs nebija sācis lietot aspartamu. Un visbeidzot — simtprocentīgi noskaidrots, ka 1994. gadā katastrofu cietušās "Boeing" lidmašīnas pilots aptuveni desmit minūtes pirms traģēdijas mielojies ar "Diet Sprite", kas satur aspartamu. Pēc ASV aviācijas ekspertu atzinuma, aspartama lietošana skaita ziņā ir otrs iemesls, kādēļ piloti zaudē savus sertifikātus. Blakusefektu, kuras oficiālās izziņās uzrādītas netiek, izrādījās daudz: reiboņi, muskuļu spazmas, griezīgas acu sāpes, apziņas zudums vai tās traucējumi, pēkšņa dezorientācija, pat lēkmes un konvulsijas. Bijušais ASV Federālās aviācijas aģentūras medicīnas dienesta vadītājs Odijs Deiviss saka: "Mēs zinām par šo problēmu, taču nespējam neko darīt. ASV Pārtikas un ārstniecības preparātu pārvalde (PĀPP) saka, ka aspartams ir drošs, un mēs nevaram rekomendēt pilotiem atturēties no tā lietošanas." Nemazgāto roku nevainība Aspartams radies 1965. gadā nejaušības vai, precīzāk, ķīmiķu nevīžības dēļ. Todien kādā no Čikāgas laboratorijām pētnieks aizmirsa pirms ēdienreizes izmazgāt ķīmisko elementu aptraipītās rokas un tvēris pēc maizes rikas, taču bijis pārsteigts par tās pārmērīgo saldumu. Izrādījies, ka aspartams ir 200 reižu saldāks par saharozi un tam nav nekādas piegaršas. Sastāv no divām aminoskābēm — aspartamskābes un fenilalanila. Sākumā šī viela parādījās ASV un tikai pēc tam — pasaules tirgū. Astoņus gadus — līdz pat 1981. gadam — PĀPPP atteicās sertificēt aspartamu tādēļ, ka izmēģinājumos laboratorijas dzīvnieki cieta no epilepsijas, bet to smadzeņu struktūra sāka atgādināt sūkli. Tolaik apšaubāmo saldumu atļāva lietot, nākot pie varas Ronaldam Reiganam. Prezidents pats (!) atbrīvoja no darba pārvaldē komisijas locekli, kas spītīgi turējās pretī ķīmiskās vielas ieviešanai. Kad attiecīgās institūcijas sāka pārbaudīt aspartama atļaušanas procedūru, tika atklātas 75 muļķību, kļūdu un absurdu pilnas lappuses. Lūk, kā skanēja kāds no novērojumiem: "Laboratorijas dzīvnieks A23LM bija dzīvs 88 eksperimenta nedēļas, miris no 92. līdz 104. nedēļai, atdzīvojās 108. un nobeidzās 112. nedēļā." Taču šī dzīvnieka traģiskais liktenis nebija šķērslis, lai mūsu ikdienā ienāktu revolucionārs saldinātājs — ģenētiski modificēts ķīmiskais preparāts, ko izmanto kā pārtikas piedevu ar kodu E591. Iebilstot neatkarīgajiem ekspertiem, "oficiālie" speciālisti teic, ka runas par blakusefektiem ir fobiju pārņemto pilsoņu fantāzijas auglis. Taču arī viņi ir spiesti atzīt, ka E591 temperatūrā virs trīsdesmit grādiem pēc Celsija sāk izdalīt toksisko metanolu, kas zināms arī kā metilspirts — tūkstošu alkoholiķu (un ne tikai) nāves cēlonis. (Jāpiebilst, ka tieši pie +30 C un vairāk mēs limonādi patērējam visvairāk.) Nonākot organismā, tas pārveidojas formaldehīdā un pēc tam skudru skābē. Kā teic Betija Martini no sabiedriskās organizācijas "Mission Possible", aspartams ir viens no tiem produktiem, kura negatīvā ietekme uz cilvēku veselību un pat dzīvības apdraudējums ir salīdzinoši acīm redzams. Grūtniecības laikā, lietots pat nelielās devās, tas var atstāt negatīvu iespaidu uz augli. Eiropas Savienībā produktos aspartams tiek lietots daudz ierobežotākās devās nekā ASV, turklāt pilnīgi aizliegts lietošanai bērnu (līdz 4 gadu vecumam) uzturproduktos (direktīva 94/35/EC). To vajadzētu atcerēties arī mazu bērnu vecākiem, kuru pedagoģiskā iniciatīva bieži jo bieži aprobežojas ar limonādes lielās pudeles nopirkšanu savai atvasītei. Sausā statistika ir šāda: FDA (Food and Drug Administration) ir saņēmusi aptuveni 10 000 sūdzību no aspartama lietotājiem; dokumentāli apstiprināti 92 akūtas saindēšanās gadījumi. Coca-Cola. Always? Kā saka cilvēki, kas ielūkojušies jogurta ražošanas laboratorijās, augļu masa jogurtu ražošanai bez ķīmiskām vielām un pārtikas piedevām pēc smaržas atgādina vecas zeķes. Iedomājieties, kā lai šos "sieriņus" realizē tirgū! Turklāt, pat gribēdama, visa civilizācija nevar kļūt par komūnu, kas pārtiek no tikko plūktiem augļiem un citiem dabīgiem produktiem — tas būtu pārāk dārgi. Ir pilnīgi nevajadzīgi, pat neiespējami izvairīties no aspartama lietošanas vispār. Ierobežotās devās tas ietilpst aptuveni 6000 produktos — visu veidu košļājamās gumijās, trešdaļā gāzēto dzērienu, visos diētiskajos dzērienos, bērnu barībā, vitamīnos, medikamentos. Tas ir neaizstājams slimnieku, īpaši diabētiķu, uzturā. Tāpat kā glāze sarkanvīna, noteiktās devās tas pat ir veselīgs. Taču, reklamējot grādīgo, vienmēr ir piebilde: "Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga jūsu organismam". Turpretī aspartama (un, pieļauju, simtiem citu vielu) reklāmas akcijās patērētājs netiek informēts, ka lielā koncentrācijā, īpaši saldinātāju tabletēs, tas ir veselībai bīstams. Mēdz teikt, ka cukurs ir baltā nāve. Par kādu "nāvi" lai nosauc aspartamu? Iespējams, tas ir turpmāko pētījumu un diskusiju jautājums. Tikai, raug, kāds āķis. Avoti vēsta, ka no 164 pētījumiem, kas veltīti E591, 74 finansējis tā ražotājs NutraSweet. Arī diskusijās miljardu industrijas pārstāvjiem ir savi "priekšlikumi, no kuriem nevar atteikties". Es neuzlūkoju pasauli caur Stīvena Kinga acenēm un turpināšu uzturā lietot aspartamu. Kaut vai tāpēc, ka uzskatu sevi par informētu. Ka nelielās devās tas droši vien ir ne vairāk bīstams par simtiem citu vielu, kuru kaitīgums vēl nav apjausts. Ka neesmu pilots vai četrgadīgs bērns. Jo šis stāsts jau nebija tikai par saldinātāju. Drīzāk par to, ka industriju karā par pircēja makiem tiek kultivētas fobijas un antifobijas, melots un noklusēts, lai "patērētājs vienkārši staro". PR ļaudis ir algotņi, kuru degsme aizstāvēt sava biznesa intereses ir pilnīgi izprotama. Tomēr argumenti ir bezgalīgi attālinājušies no loģikas, bet mēs pārtiekam viens no otra vai arī — lielā mērā — no pārtikas piedevām ar indeksu E, par kurām vēl daudz kas nav zināms vai zināms tikai komplimentārā formā.