Pārsālītie pilsētas koki (6)

Ielu apstādījumu stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Sabiedrībā dominē uzskats, ka vaina ir tikai viena – sāls lietošana sniega un ledus kausēšanai uz ielām. Ja atteiktos no sāls izmantošanas, problēma būtu atrisināta. Vai tā ir? Jautājums nav tik vienkāršs, kā varētu likties. Tādēļ Rīgas domes Vides departaments nolēma noskaidrot šīs problēmas cēloņus un galvenos veicamos pasākumus koku augšanas apstākļu uzlabošanai. Ar RD Vides aizsardzības fonda finansiālu un Vides komitejas morālu atbalstu Vides departaments noslēdza līgumu ar LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratoriju par Rīgas ielu apstādījumu monitoringu pēc augsnes un lapu analīzēm. 2003.gada jūlijā, augustā un septembrī 11 Rīgas centra ielu apstādījumos LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijas zinātnieki atkārtoti ņēma augsnes un lapu paraugus. Pēc laboratorijā izstrādātās metodikas augu un augsnes paraugos noteica 12 barības elementu un 3 kaitīgo balasta elementu (Na, Cl, Pb) saturu, kā arī augsnes pH/KCl un ūdenī šķīstošo sāļu kopējo koncentrāciju (EC mS/cm). Augsnes paraugus noņēma virsējā kārtā 5 – 20 cm dziļumā, kā arī apakšējā slānī 20 – 35 cm dziļumā. Ieguvām vērtīgu informāciju par ielu apstādījumu koku stāvokli. Galvenie nelabvēlīgie faktori izrādījās: nātrija pārbagātības toksikoze; kālija deficīts; slāpekļa, sēra, bora, mangāna un citu barības elementu deficīts; hlorīdu pārbagātība atsevišķās monitoringa vietās. Ļoti negatīvu ietekmi uz koku augšanu atstāja arī liepu tīklērču savairošanās vasaras sākuma sausā un karstā laika dēļ. Tīklērces ievērojami sabojāja lapas, samazināja to kopējo asimilējošo virsmu un reducēja fotosintēzes iespējas. Solončaki Rīgā Pilsētās ielu apstādījumi nav veidoti dabiskās augsnēs. Patiesībā tie ir mākslīgi substrāti, kam ir piemaisījušies būvgruži, kara laika gruveši un citi materiāli. Piemēram, Daugavmalā, kur aug liepas, augsnē ir daudz ķieģeļu lausku, apmetuma gabaliņu, akmeņu. Šiem materiāliem ir sārmaina reakcija un tādēļ tie paaugstina augsnes pH. Ielu apstādījumi aug ļoti nevienādās augsnēs un pat vienas ielas garumā apstādījumu augsnes nav identiskas. Pie neitrālas vai ļoti vāji skābas augsnes reakcijas grūti šķīst un kokiem trūkst mangāns, bors un citi mikroelementi. Tāpēc pilsētas liepas un kastaņas cieš no mangāna trūkuma: lapas zaudē zaļo pigmentāciju starp vadaudiem un samazinās fotosintēzes aktivitāte. Neitrālās reakcijas rezultātā neattīstās arī mikoriza, kas dabiskos meža apstākļos palīdz apgādāt koku saknes ar barības elementiem, jo mikorizai vajadzīga skāba vide. Pilsētā turklāt nenotiek dabiskā barības elementu aprite, jo visas lapas tiek novāktas kopā ar tajās esošajiem barības elementiem. Augsnes ir sablīvētas, trūkst skābekļa, tādēļ notiek denitrifikācija, kā rezultātā rodas slāpekļa zudumi. Tie ir lielāki ielu apstādījumos, kur ap kokiem ir asfalta ieskauta apdobe, jo augsne tur vairāk sablīvēta, nekā parkā, kur aug zāle. Sāls lietošana ledus atsaldēšanai negatīvi ietekmē augsnes struktūru. Nātrija jonu absorbēšana augsnē degradē tās struktūru un saputekļo to. Tāpēc augsnē samazinās gaisu saturošo poru daudzums un tiek traucēta ūdens caurplūde. Augsnē palielinās ogļskābās gāzes saturs līdz pat 12% un samazinās skābekļa daudzums. CO2 daudzums virs 6% jau nomāc bioloģiskos procesus augsnē. Šādos apstākļos organiskās vielas noārdās, veidojot organiskās skābes: pienskābi, sviestskābi, ābolskābi u.c. Tās iedarbojas kaitīgi uz šūnām, sevišķi, ja skābekļa trūkums ir ilgstošs. Pilsētas ielu apstādījumos koku saknes aug tikai augsnes virsējā kārtā, kur ir vairāk skābekļa un mazāk ogļskābās gāzes. Tādēļ samazinās augsnes daudzums, no kura saknes var iegūt ūdeni un barības elementus. Denitrifikācijas rezultātā ir lieli slāpekļa zudumi, bet desulfikācijas dēļ zūd daļa sēra. Tāpēc apstādījumu augsnēs ir ievērojams barības elementu disbalanss, ko pastiprina balasta elementu klātbūtne no sāls pielietošanas ledus kausēšanai. Koku saknes visvairāk cieš no augsnes sablīvēšanās un skābekļa trūkuma. Putekļainais tuksnesis Pilsētā nokrišņu gada laikā ir par 50 – 150 mm mazāk kā ārpus tās, bet temperatūra ir vidēji par 2°C augstāka, tāpēc gaisa relatīvais mitrums vienmēr ir zemāks un īsāks ir sala periods, jo agrāk nokūst sniega sega. Līdz ar to pavasarī pilsētā kokiem agrāk atjaunojas veģetācija. Pilsētas ielu apstādījumos augošie koki sasilst vairāk kā dabiskos apstākļos augošie. Tas izsauc pastiprinātu elpošanu un organisko vielu palielinātu noārdīšanos un zudumus, īpaši kokiem, kuri aug netālu no māju sienām dienvidu pusē, jo tās vasarā ievērojami sakarst un koki atrodas lokālā siltuma ietekmē. Būtiski, ka pilsētās koku lapas ar putekļiem ir pārklātas vidēji 2,5 reizes vairāk kā ārpus tās, bet tas samazina fotosintēzes aktivitāti. Ielu apstādījumos koku lapām ir augstāka temperatūra, jo arī gaisa temperatūra ir palielināta. Lai lapas nepārkarstu, pastiprinās transpirācija, līdz ar to pieaug ūdens patēriņš un sakņu zonā valgmes var pietrūkt. Rudenī ielu apstādījumos kokiem lapkritis pienāk agrāk. To veicina augsnes sablīvējums, ūdens trūkums, ledus kausēšanai izmantotā sāls ietekme un pazemināts gaisa mitrums. Toties laternu tuvumā augošie koki lapas nomet vēlāk, jo saņem papildgaismu. Intensīvā satiksme pilsētā ir iemesls gaisa piesārņojumam ar sēra dioksīdu, tvana gāzi, ogļskābo gāzi, slāpekļa oksīdiem, aldehīdiem, amonjaku. Šīs gāzes koki uzņem caur lapu atvārsnītēm. Pilsētas gaisā sēra dioksīda ir vismaz 20 reižu vairāk kā ārpus tās. Kaitēkļi pilsētas apstādījumos Pilsētām raksturīgais mikroklimats veicina tīklērču savairošanos. Tie ir galvenie apstādījumu kaitēkļi, sevišķi liepām. Liepām raksturīga tīklērce – Eotetranychus tiliarum. Palielināta temperatūra un samazināts gaisa mitrums 2003.gada vasaras vidū veicināja masveida tīklērču savairošanos, piemēram, Brīvības ielas alejā iepretī Ministru kabinetam, Raiņa bulvāra jaunajās liepiņās, arī gar Vērmanes dārzu Elizabetes ielas pusē, turpretī liepām starp Akmens un Vanšu tiltu kaitēkļu praktiski nebija, jo šeit mikroklimata apstākļi nav tik labvēlīgi tīklērcēm. Relatīvais gaisa mitrums tiešā Daugavas tuvumā ir augstāks, gaisa temperatūra zemāka un arī gaisa kustības ātrums ir lielāks. Tīklērces ievērojami novājina kokus un samazinās lapu kopējā asimilējošā virsma. Sāls šķīduma kaitīgā ietekme Pēc mūsu novērojumiem vairākās Rīgas ielās slikti darbojas lietus ūdens kanalizācija, piemēram, uz Vanšu tilta iepretī Preses namam, Kr. Valdemāra ielā iepretī bijušajai Rīgas domes ēkai, Raiņa bulvārī, Pulkveža Brieža ielā un citur. Neefektīvā lietus ūdens kanalizācijas darbība, zemās un vietām iebrukušās apmales, kas atdala ielas braucamo daļu no trotuāra un koku apdobēm veicina arī lielāku sāls un sniega putras daudzuma uzšļākšanu koku apdobēm. Tāpēc Raiņa bulvārī viena jaunā liepa ir vienkārši noslīkusi. Pulkveža Brieža ielā atdalošā apmale pēc asfalta seguma atjaunošanas ir ļoti zema, kas arī vēl pastiprina sāls šķīduma nokļūšanu koku apdobēs. Nātrija hlorīda lietošana ledus atsaldēšanai un sniega kausēšanai negatīvi ietekmē ielu apstādījumu augsnes struktūru. Nātrija joni absorbējas augsnē, degradē tās struktūru un saputekļo augsni. Dažādu sāļu maisījums ir mazāk kaitīgs kokiem kā vienas sāls šķīdums. Vārāmā sāls (NaCl) sastāvā esošais nātrijs ir vismaz divas reizes kaitīgāks par hlorīdiem, tādēļ iespēju robežās vajadzētu samazināt nātriju saturošu sāls pielietošanu. Pēc ķīmiskā sastāva labāks ir kalcija hlorīds, jo balasta elementa nātrija vietā ir barības elements kalcijs, turklāt šis sāls kausē ledu un sniegu arī pie temperatūras – 20°C. Taču kalcija hlorīds ir dārgāks par nātrija hlorīdu, tādēļ to vajadzētu piejaukt vismaz līdz 20% pie NaCl. Apstādījumi jāģipšo Vairāku gadu laikā ielu apstādījumu augsnē ir ievērojami uzkrājies nātrijs. Piemēram, liepu augsnē iepretī Preses namam tā saturs sasniedz pat 995 mg/l Na. Basteja un Raiņa bulvārī vairākās vietās šis balasta elements augsnē pārsniedz 600 mg/l. Maksimāli pieļaujams būtu līdz 150 mg/l Na un tikai pie vienlaicīgi laba kālija nodrošinājuma augsnē - 300mg/l. Pretējā gadījumā nātrija daudzums augsnē nedrīkst pārsniegt 100 mg/l, jo tā pārbagātība nobremzē kālija uzņemšanu saknēs. Nātrijs ielu apstādījumu augsnēs ir uzkrājies daudzu gadu laikā. Tā joni ir absorbēti augsnes kompleksā, degradējuši un saputekļojuši tās struktūru. Tādēļ augsne ir sablīvējusies, koku saknēm trūkst gaisa un ir traucēta ūdens caurplūde. Nātrija kaitīgo ietekmi nevarēs likvidēt pat turpmāk pārtraucot vārāmās sāls pielietošanu. Augsnes absorbcijas kompleksu atbrīvot no nātrija var ar ķīmiskās meliorācijas palīdzību jeb ar ģipšošanu. Rudenī pirms augsnes sasalšanas uz 1 m2 apdobes nepieciešams izkaisīt 60-80 g ģipša, lai nātriju aizvietotu ar kalciju. Tas jādara regulāri, katru rudeni, līdz nātrija saturs augsnē ir mazāks par 100 mg/l. Zaru galos koncentrējas kaitīgās vielas Gadu gaitā koku zaros, stumbrā un saknēs tiek uzkrāts pamatīgs nātrija un hlorīdu daudzums. Pavasarī, sākoties veģetācijai un lapu plaukšanai, lielu uzkrātā nātrija un hlorīdu daudzumu koks no zariem ar transpirācijas plūsmu pārvieto uz lapām. Rudenī pirms lapkriša tie atkal nonāk atpakaļ zaros, stumbros un saknēs. Tāpēc, pat ja Rīgas vadība nolems pārtraukt vārāmās sāls kaisīšanu, vecajos kokos paliks šie balasta elementi. Tāpēc veciem un sevišķi bojātiem kokiem ir nepieciešama pamatīga zaru apgriešana. Tas palīdz vispusīgi uzlabot koku stāvokli. Pirmkārt, saknes spēj labāk apgādāt palikušo virszemes daļu ar ūdeni un barības elementiem un, otrkārt, nogrieztajos zaros paliek liela daļa no balasta elementiem. Koku apdobju kopšana Jaunie koki ir visjūtīgākie pret sāls šķīdumu. Tādēļ vēlams ap jaunajiem stādiem ierīkot 4 – 6 m² lielu betonētu grodu ar 50 – 60 cm augstām malām. To iegremdē augsnē apkārt jaunajam kokam un apmēram 10 – 12 cm atstāj virs augsnes līmeņa. Tas pasargās no sālsūdens nokļūšanas apdobē un koku saknēs. Augsne regulāri jāuzlabo ar kūdru, rupju smilti, kompostu, mizu mulču un katru gadu jāapstrādā. Neitrālo vai vāji skābo augsnes reakciju vislabāk pazemināt ar rupjas skābas kūdras lietošanu pēc apdobes apstrādes. Pēc tam kūdru pārklāj ar mizu mulču, bet ne pārāk biezā kārtā. Kā mulčas materiālu vislabāk izmantot priežu mizu. Labākas dekoratīvās īpašības ir egļu mizu mulčai, bet tā var saturēt fitotoksiskus savienojumus un arī pārāk daudz mangāna: 15 – 20 mg/kg. 2002.gada rudenī koki un krūmi, sevišķi pilsētas apstākļos, ziemu sagaidīja ar zemu ūdens saturu šūnās, bet augsne dziļi sasala. Agri pavasarī koku stumbri un zari saulē sasila un sākās ūdens zudumi virszemes daļās, bet sasalumā esošās saknes to nespēja kompensēt un koki izkalta. To veicināja arī zemais gaisa mitrums pilsētā. Līdz ar to viens no svarīgākajiem pasākumiem koku un krūmu sagatavošanai rudens – ziemas periodam ir optimāla mitruma nodrošināšana augsnē un pietiekama ūdens daudzuma uzturēšana saknēs un visā virszemes daļā. To var sekmīgi veikt ar koku laistīšanu rudenī pirms lapbires sausā un siltā laikā. Arī agri pavasarī pēc augsnes atkušanas ir jāveic laistīšana, jo kokiem nav iespējas saņemt ūdens rezerves no kūstošā sāļā sniega. Spēcīga laistīšana nepieciešama arī balasta elementu izskalošanai no koku apdobes augsnes. To gan daudzviet ir grūti realizēt, jo nātrija ietekmē augsne ir saputekļota un ūdens caurplūde ļoti lēna. Koku apgāde ar barības elementiem Vidēji katrā sāls pielietošanas reizē uz 1 m2 izmanto 15 – 20 g sāls, bet atsevišķos gadījumos līdz pat 40 g/m2. Ziemā koku saknes sāļus neuzņem, bet tās beigās, kad saule sasilda koku stumbrus, zarus un arī augsni, saknes sāk uzņemt balasta elementus Na+ un Cl-, jo barības elementu augsnē ir ļoti maz vai arī nemaz. 60.gadu vidū Eiropas un ASV lielākajās pilsētās aizgāja bojā daudz koku, sevišķi galveno ielu apstādījumos, jo sezonas laikā uz 1 m² bija izkaisīts līdz pat 2,5 kg NaCl. Tai pašā laikā uz koku apdobēm izkaisīja tikai ap 10 g/m² NPK mēslojuma. Negatīvi koku apgādi ar barības elementiem ietekmē vārāmās sāls izmantošana ledus atkausēšanai, jo nātrija katjons konkurē ar kālija, amonija, kalcija, magnija un citiem katjoniem. Hlorīdi no sāls putras nesaistās augsnes absorbcijas kompleksā, jo ir anjonu veidā. Tādēļ hlorīdi paliek izšķīduši augsnes šķīdumā un ir vairāk pakļauti izskalošanai. Augsnē tie uzkrājas mazāk un to daudzums nekad nesasniedz nātrija apjomus. Lai uzlabotu pilsētas apstādījumu koku barošanās apstākļus un sabalansētu barības elementu apgādi, jāveic piebarošana ar minerālmēsliem. Pavasarī, tikko atkūst augsne, uz 1m2 apdobes jādod 30 – 40 g amonija sulfāta un 60 – 80 g kālija sulfāta. Jūnija sākumā mēslošanu vajadzētu atkārtot ar samazinātām devām: 15 – 20 g amonija sulfāta un 30 – 40 g kālija sulfāta. Nav izslēgts, ka augusta pirmajā pusē nepieciešams iestrādāt vēl kālija sulfātu 25 – 30 g/m2, taču precizēt mēslojuma veidu un devas vajadzētu pēc lapu un augsnes analīžu rezultātiem. Vēl ļoti vēlams ielu apstādījumu kokus 3 – 4 reizes veģetācijas periodā piebarot caur lapām ar barības šķīdumu, piemēram, Vito – A un Vito – B līdzīgās daļās 0,3 – 0,4 % koncentrācijā. • Dažādu veidu sāls iedarbība uz ledus kausēšanu NaCl + piedevas iedarbojas pie gaisa temperatūras līdz - 6°C MgCl2 iedarbojas pie gaisa temperatūras līdz - 9°C Vārāmā sāls bez piedevām iedarbojas pie gaisa temperatūras līdz - 10°C CaCl2 iedarbojas pie gaisa temperatūras līdz - 20°C Karbamīds iedarbojas pie gaisa temperatūras līdz - 6°C Jāatzīmē, ka kalcija hlorīds koroziju izraisa krietni mazāk nekā nātrija hlorīds.