Ziemeļu magnētiskais pols arvien straujāk tuvojas Krievijai (3)

TVNET/The Guardian
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Zemes ziemeļu magnētiskais pēdējo gadu desmitu laikā pārvietojies tik strauji, ka pagātnē noteiktā pola atrašanās vieta vairs nespēj nodrošināt precīzu navigāciju. Pirmdien - gadu ātrāk nekā plānots - zinātnieki publicējuši jaunākos datus par pola atrašanās vietu, kas no Ziemeļamerikas virzās uz Sibīrijas pusi, vēsta "The Guardian".

Zemes ziemeļu magnētiskais pols ik gadu pavirzās par apmēram 55 kilometriem. 2017.gadā tas šķērsoja datuma maiņas līniju, no Kanādas arktiskajām teritorijām virzoties Sibīrijas virzienā.

Pola "staigāšana" sagādā problēmas kompasiem viedtālruņos un citās elektroniskajās ierīcēs. Lidmašīnas un kuģi izmanto navigāciju pēc ziemeļu magnētiskā pola kā rezerves variantu. Taču GPS darbību magnētiskā pola atrašanās vieta neietekmē, jo šī tehnoloģija balstās uz satelītu datiem.

Ziemeļu magnētisko polu navigācijā izmanto ASV bruņotie spēki.

ASV un Lielbritānijas iestādes, kas atbildīgas par okeāniem un jūrām, ik pēc pieciem gadiem atjauno datus par ziemeļu magnētiskā pola atrašanās vietu. Taču šogad to nācās darīt gadu ātrāk, jo pola pārvietošanās kļuvusi straujāka.

Magnētiskā pola atrašanās vietu sāka noteikt 1831.gadā. Kopš tā laika pols pārvietojies 2300 kilometrus uz Sibīrijas pusi. Kopš 2000.gada "staigāšanas" ātruma palielinājās - līdz tam magnētiskais pols migrēja ar ātrumu apmēram 15 kilometri gadā, bet pēc tam jau gadā mēroja līdz 55 kilometriem, liecina šonedēļ iznākušais ziņojums "World Magnetic Model" ("Pasaules magnētiskais modelis").

Dienvidu magnētiskais pols pārvietojas lēnākā tempā. 

Ziemeļu magnētiskā pola pārvietošanās iemesls ir svārstības Zemes ārējā kodolā - slānī ap iekšējo kodolu, kurā notiekošā kustība rada planētas elektrisko lauku, norāda Mērilendas universitātes ģeogrāfs Daniels Latrops, kurš nebija iesaistīts jaunā ziņojuma sagatavošanā.

"Tajā notiek pārmaiņas - gluži kā laikapstākļi," skaidro Latrops. "Tos varētu saukt par magnētiskajiem laika apstākļiem."

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu