Transseksuālā Lilita Martirosjana 5.aprīlī Armēnijas Nacionālajā asamblejā teica runu par transseksuāļu diskrimināciju un pret viņiem vērstajiem noziegumiem, kas bieži paliek nesodīti. Uzstāšanās un tai sekojošā Martirosjanas padzīšana no zāles izraisījusi asu reakciju kā Armēnijā, tā arī ārpus tās robežām. Martirosjana norāda, ka saņēmusi nāves draudus, vēsta "The Guardian".
Martirosjana savā runā solidarizējās ar transseksuāļu kopienu, kas tikusi "spīdzināta, izvarota, nolaupīta, pakļauta fiziskai vardarbībai, dedzināta, upurēta, sadurta, mēģināta noslepkavot, nogalināta, bijusi spiesta emigrēt un aplaupīta". Viņa sacīja, ka transseksuāļi Armēnijā pakļauti "stigmai un diskriminācijai sociālajā, medicīniskajā, juridiskajā un ekonomiskajā sfērā; viņi ir bez darba, nabadzīgi un morāli pamesti".
Armēnijā homoseksualitāte ir dekriminalizēta, tomēr joprojām valda diskriminācija pret homoseksuāļiem un transseksuāļiem. Pēc Martirosjanas uzstāšanās pie Nacionālās Asamblejas ēkas notikuši protesti pret LGBT kopienu un pat vairāki parlamenta deputāti Martirosjanas virzienā raidījuši verbālus uzbrukumus, tai skaitā prasot viņu sadedzināt dzīvu.
Armēnijas premjerministrs un galvenā opozīcijas partija viena otru vaino pie tā, ka Martirosjanai bija iespēja uzstāties parlamenta sesijā par cilvēktiesību jautājumiem.
"Tā bija pirmā reize, kad transseksuāla sieviete Armēnijā no augsta pjedestāla runāja par vardarbību pret transseksuāļiem," Martirosjana stāsta intervijā izdevumam "The Guardian". "Transfobisks vīrietis ar nazi atnāca uz Nacionālo asambleju, lai paziņotu, ka mani nogalinās un ka vajagot nogalināt arī citus tādus kā es. "Facebook" un e-pastā esmu saņēmusi daudzas ziņas no cilvēkiem, kuri sola mani atrast un nogalināt."
"Naidam nav vietas Armēnijā pēc revolūcijas," viņa norāda. Pagājušogad pēc lieliem protestiem Armēnijā pie varas nāca Nikols Pašinjans.
Martirosjana atklāja, ka internetā tikušas nopludinātas viņas un vēl vairāku transseksuāļu tiesību organizācijas "Right Side" aktīvistu mājas adreses. Pie Martirosjanas mājas bijuši sapulcējušies nacionālisti ar Armēnijas karogiem.
Naidīgos izteikumus un draudus nosodījušas ANO un ES.
Martirosjana bija pirmā armēņu transseksuāle, kura 2015.gadā ieguva pasi ar jaunu vārdu.
Martirosjana un citi transseksuāļu tiesību aktīvisti piedalījās pagājušā gada tautas protestos, jo domāja, ka pēc varas maiņas "jaunajā Armēnijā" viņu tiesības tiks pasargātas, taču tā nenotika, viņa stāsta.
"Korupcija un tiesu patvaļīgie lēmumi turpinās," norāda kustības "Rainbow Armenia Initiative" dibinātājs Haiks Hakobjans, kuram līdz ar citiem aktīvistiem pagājušogad uzbruka naidīgs pūlis, kas meta ar akmeņiem. Hakobjans vēlāk aizbēga no valsts un lūdz patvērumu Nīderlandē.
"Cilvēki, kuri 2018.gada augustā uzbruka man un maniem draugiem, tika attaisnoti. Viņi tagad ir uz brīvām kājām esoši noziedznieki, kuri propagandē vardarbību pret LGBT kopienu. Tas rada precedentu - Armēnijā vardarbība pret LGBT kopienas pārstāvjiem paliek nesodīta," uzsver Hakobjans.
Martirosjana savā runā parlamentā norādīja, ka līdz pagājušā gada beigām Armēnijā reģistrēti vismaz 283 noziegumi pret transseksuāliem cilvēkiem. "Man tas nozīmē to, ka Armēnijā ikvienam no mums līdzās dzīvo 283 noziedznieki. Un kas to lai zina, varbūt 284. izdarīs noziegumu jau rīt," teica Martirosjana.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)