Sudānā šonedēļ notikušajā protestu pret militāro pārvaldi apspiešanā nogalināto skaits pieaudzis līdz 60, trešdien paziņoja mediķi.
Iepriekš vēstīts, ka drošības spēkiem pirmdien pie bruņoto spēku ģenerālštāba galvaspilsētā Hartūmā izklīdinot sēdprotestu pret valdošo Pagaidu militāro padomi, nogalināti 35 cilvēki, taču, pēc jaunākās informācijas, upuru skaits ir 60.
Situāciju Sudānā otrdien izskatīja ANO Drošības padome, taču tās pastāvīgo dalībvalstu Krievijas un Ķīnas iebildumu dēļ neizdevās pieņemt paziņojumu, kurā būtu nosodīta spēka lietošana pret protestētājiem, kā arī izteikts aicinājums Pagaidu militārajai padomei un opozīcijai sadarboties, lai panāktu risinājumu pašreizējai krīzei. Krievija nodēvēja paziņojuma projektu par nelīdzsvarotu, bet Ķīna norādīja, ka vispirms būtu jāsagaida Āfrikas Savienības reakcija.
Jau ziņots, ka Sudānā valdošā Pagaidu militārā padome otrdien atcēla iepriekš panākto vienošanos ar protestētājiem par varas pāreju un solīja sarīkot vēlēšanas deviņu mēnešu laikā.
Par to tika pavēstīts pēc tam, kad Sudānas drošības spēki izklīdināja sēdprotestu pie armijas ģenerālštāba, nogalinot vairākus desmitus cilvēku un simtiem ievainojot. Sēdprotests bija ildzis vairākas nedēļas, un tā dalībnieki pieprasīja armijai nodot varu valstī civilajām institūcijām.
Atceltā vienošanās, ko Pagaidu militārā padome un protestu līderi panāca maija vidū, paredzēja trīs gadu pārejas periodu, kurā vara tiktu nodota pilnīgi civilai pārvaldei. Tomēr vairākas nedēļas ilgās sarunas starp Pagaidu militāro padomi un opozīcijas grupām par to, kā īstenot šo vienošanos, bija neveiksmīgas. Sarunu dalībnieki nespēja vienoties par to, vai plānoto pārejas institūciju vadīs civilists vai militārpersona.
Pagaidu militārā padome pārvalda valsti, kopš bruņotie spēki 11.aprīlī gāza prezidentu Omāru al Baširu pēc vairākus mēnešus ilgiem Bašira valdības pretinieku protestiem. Baširs nāca pie varas militārajā apvērsumā 1989.gadā.